37. pants

Atrunas Kongresā

1. Nav atļauts izdarīt nevienu atrunu, kas nav savienojama ar Savienības mērķiem un uzdevumiem.

2. Parasti jebkura dalībvalsts, kuras viedoklis atšķiras no citu dalībvalstu viedokļa, pēc iespējas cenšas pielāgoties vairākuma viedoklim. Atrunas izdara vienīgi tad, ja tas ir noteikti nepieciešams un tam ir pārliecinoši argumenti.

3. Atrunas jebkuram šīs Konvencijas pantam iesniedz Kongresā kā Kongresa priekšlikumu, izstrādājot to vienā no Starptautiskā biroja darba valodām saskaņā ar atbilstošiem Kongresu reglamenta noteikumiem.

4. Lai priekšlikumi par atrunām stātos spēkā, tie jāapstiprina dalībvalstu attiecīgam vairākumam, kas nepieciešams, lai grozītu pantu, uz kuru atruna attiecas.

5. Principā atrunas piemēro, pamatojoties uz savstarpēju atbilstību starp dalībvalsti, kas izdara atrunu, un pārējām dalībvalstīm.

6. Konvencijas tekstā izdarāmās atrunas iekļauj Konvencijas Noslēguma protokolā, pamatojoties uz Kongresa apstiprinātajiem priekšlikumiem.