Vairogs22. pants
Spēkā · redakcija pārbaudīta 2026-05-17
Valodas
Šī Konvencija ir sastādīta vienā eksemplārā angļu un franču valodā, turklāt abi teksti ir vienlīdz autentiski. Tiks sagatavoti tās oficiālie tulkojumi krievu un spāņu valodā un deponēti kopā ar parakstīto oriģinālu.
TO APLIECINOT, apakšā parakstījušies savu valdību pienācīgi pilnvaroti pārstāvji ir parakstījuši šo Konvenciju.
Parakstīts Londonā 1969. gada divdesmit trešajā jūnijā.
(Seko delegāciju paraksti)
1. pielikums
Kuģu bruto tilpības un neto tilpības mērīšanas noteikumi
1. noteikums
Vispārīgie noteikumi
1. Kuģa tilpība sastāv no bruto tilpības un neto tilpības.
2. Bruto tilpība un neto tilpība jāmēra saskaņā ar šiem noteikumiem.
3. Jauna tipa kuģiem, kuru konstruktīvo īpatnību dēļ šo noteikumu pielietošana ir neiespējama vai nelietderīga, bruto un neto tilpību nosaka pēc Administrācijas ieskatiem. Šajā gadījumā Administrācijas pienākums ir paziņot Organizācijai precīzas ziņas par pielietoto aprēķināšanas metodi, lai informētu Līgumslēdzējas Valdības.
2. noteikums
Pielikumā lietoto terminu definīcijas
1. Augšējais klājs:
Augšējais klājs ir pats augstākais nepārtrauktais klājs, kas pakļauts jūras un laika apstākļu iedarbībai, kam atklātajās daļās ir jūras iedarbībā ūdens necaurlaidīgas visu atveru pastāvīgas aizveres, un zemāk par kuru visas atveres kuģa bortos apgādātas ar pastāvīgām ierīcēm ūdens necaurlaidīgai aizvēršanai.
Uz kuģiem, kuru augšējam klājam ir pakāpiens, par augšējo klāju tiek pieņemta pati zemākā atklātā klāja līnija un tās turpinājums paralēli klāja augšējai daļai.
2. Teorētiskais borta augstums:
a) teorētiskais borta augstums ir vertikālais attālums, kas tiek mērīts no ķīļa augšējās malas līdz augšējā klāja zemākajai malai pie borta. Uz koka vai kompozītkuģiem šo attālumu mēra no zemākās ķīļa rievas malas. Ja kuģa mideļa zemākās daļas forma ir ieliekta vai arī ir biezas rievu joslas, tad borta augstumu mēra no dibena plakanās daļas turpinājuma un ķīļa sānu malas krustpunkta;
b) kuģiem, kuriem ir ieapaļš klāja un borta savienojums, teorētiskais borta augstums jāmēra līdz klāja līnijas un borta apšuvuma teorētiskā turpinājuma krustpunktam;
c) gadījumā, ja augšējam klājam ir pakāpiens un klāja paaugstinātā daļa atrodas virs teorētiskā borta augstuma mērāmā punkta, tad teorētiskā borta augstums jāmēra līdz nosacītai līnijai, kas ir klāja zemākās daļas turpinājums paralēli paaugstinātai daļai.
3. Platums:
Platums ir vislielākais kuģa platums, kas tiek mērīts kuģa garuma vidusdaļā starp brangu ārējām malām kuģiem ar metāla apšuvumu un starp korpusa ārējām virsmām kuģiem, kuru apšuvums ir no cita materiāla.
4. Slēgtās telpas:
Slēgtās telpas ir visas telpas, kuras ierobežo kuģa korpuss, pastāvīgās vai izjaucamās šķērssienas vai arī starpsienas, klāji vai segumi, izņemot pastāvīgās vai pārvietojamās audekla nojumes. Pārtraukumi klājā, atveres kuģa korpusā, klājā vai kādas telpas pārsegā jebkādās starpsienu telpās vai telpu starpsienās, kā arī barjeru vai starpsienu trūkums nevar būt par iemeslu, lai šo telpu nevarētu uzskatīt par slēgtu telpu.
5. Neiekļautās telpas:
Neatkarīgi no šā noteikuma 4. punkta, telpas, kas ir norādītas šā punkta a), b), c), d), e) apakšpunktos, jāuzskata par neiekļautajām telpām un tās nedrīkst ieskaitīt slēgto telpu tilpumā, izņemot gadījumu, kad šāda telpa atbilst vismaz vienam no trim apstākļiem, lai šo telpu uzskatītu par slēgtu telpu:
- telpa aprīkota ar plauktiem (sastatnēm) vai citām ierīcēm kravas un apgādes novietošanai un nostiprināšanai;
- atver es ir aprīkotas ar jebkuriem aizvēršanas līdzekļiem;
- konstrukcija paredz iespēju aizvērt šādas atveres;
a) (i) telpa būves iekšpusē, pretī gala atverei, kas plešas no klāja līdz klājam (neskaitot piekaramo plāksni, kuras augstums nepārsniedz 25 mm klāja šķērssijas augstumu), ja šīs atveres platums vienāds vai lielāks par 90 % no klāja atveres līnijas. Šos nosacījumus jāpielieto tā, lai izslēgtu no slēgtām telpām tikai to telpu, kura atrodas starp faktisko gala atveri un līniju, kas ir paralēla līnijai vai atveres plaknei attālumā no atveres, kas vienāds pusei no klāja platuma pa šo atveres līniju (1. pielikuma 1. zīm.);
a) (ii) ja telpas platums kļūst mazāks par 90% no klāja platuma izvietojuma īpatnību dēļ, izņemot ārējā apšuvuma sašaurināšanos, tad no slēgtām telpām jāizslēdz tikai telpa, kura atrodas starp atveres līniju un paralēlo līniju, kura novilkta caur krustpunktu, kur garenvirziena šķērsgriezumā atveres platums kļūst vienāds vai mazāks par 90% no klāja platuma (1. pielikuma 2., 3., 4. zīm.);
a) (iii) ja divas telpas, kuru neiekļaušana atļauta saskaņā ar a) (i) vai a) (ii) apakšpunktiem, ir atdalītas ar atklātu atstarpi (netiek ņemts vērā falšborts vai margas), tad šādu izņēmumu nedrīkst veikt, ja atstarpe starp divām telpām ir mazāka par pusi no klāja platuma šādas atstarpes zonā (1. pielikuma 5., 6. zīm.);
b) telpa, kura pakļauta jūras un laika apstākļu iedarbībai zem augstāk izvietotiem klāja segumiem, kuriem nav cita savienojuma ar kuģa korpusu no ārpuses, izņemot statņus, kas ir nepieciešami tā atbalstīšanai. Šādās telpās var būt uzstādītas margas vai falšborts un piekaramā plātne vai arī uzstādītas statnes gar kuģa bortiem ar nosacījumu, ka attālums starp virsmu un piekaramo plātni ir lielāks par 0.75 m (2,5 pēdas) vai vienu trešdaļu telpas augstuma, skatoties, kas ir lielāks (1. pielikuma 7. zīm.);
c) telpa būvē, kas plešas no borta līdz bortam un kas atrodas tieši pretī atverēm, kuru augstums ir lielāks par 0.75 m (2,5 pēdas) vai vienu trešdaļu būves augstuma, skatoties kas ir lielāks. Ja šādai būvei ir atvere tikai vienā bortā, tad telpai, kuru neiekļauj slēgto telpu tilpumā, jābūt ierobežotai virzienā no atveres uz diametrālo plakni ne vairāk kā par pusi no klāja platuma šīs atveres zonā (1. pielikuma 8. zīm.);
d) telpa būvēs, kas atrodas tieši zem augstāk izvietotā klāja atveres, ja šī atvere ir pakļauta laika apstākļu iedarbībai un telpa, kuru neiekļauj aizvērto telpu tilpumā, ir ierobežota ar atveres laukumu (1. pielikuma 9. zīm.);
e) padziļinājums būves robežstarpsienā, kas tiek pakļauts laika apstākļu ietekmei un kura atveres plešas no klāja līdz klājam bez aizvēršanas līdzekļiem, ja padziļinājuma iekšējais platums ir mazāks par tā ieejas platumu un dziļums montāžas iekšienē ir mazāks par tā divkāršo platumu pie ieejas (1. pielikuma 10. zīm.).
6. Pasažieris:
Pasažieris ir jebkura persona, izņemot:
a) kuģa kapteini vai apkalpes locekļus vai citas personas, kuras strādā vai kurām ir jebkura veida nodarbošanās, kas saistīta ar šā kuģa darbu;
b) bērns, kura vecums ir mazāks par vienu gadu.
7. Kravas telpas:
Kravas telpas, kuras pieskaita, aprēķinot neto tilpību, ir slēgtās telpas, kas piemērotas kravas pārvadāšanai, kuru izkrauj no kuģa, ar noteikumu, ka šīs telpas bija pieskaitītas, aprēķinot bruto tilpību, tām ir patstāvīgs marķējums CC (cargo comparment), kuru izvieto redzamā vietā un burtu augstumam jābūt ne mazākam par 100 mm (4 collas).
8. Necaurlaidība jūras ietekmē:
Necaurlaidība jūras ietekmē nozīmē, ka jebkuros jūras apstākļos ūdens neiekļūst kuģa iekšpusē.
3. noteikums
Bruto tilpība
Kuģa bruto tilpību (GT) nosaka pēc šādas formulas:
GT = K1V
kur, V = kuģa visu slēgto telpu kopējais tilpums kubikmetros
K1 = 0,2 + 0,02log10V
(vai tiek ņemts no 1. pielikuma 2. papildinājuma tabulas).
4. noteikums
Neto tilpība
1. Kuģa neto tilpību (NT) nosaka pēc šādas formulas:
,
kur,
a) koeficientu nedrīkst ņemt lielāku par vienību;
b) nedrīkst ņemt mazāku par 0,25 GT; un
c) NT nedrīkst ņemt mazāku par 0,30 GT un kurā:
Vc = kravas telpu kopējais tilpums kubikmetros (m3),
K2 = 0,2 + 0,02 log10Vc
(vai tiek ņemts no 1. pielikuma 2. papildinājuma tabulas)
K3 = ,
D = kuģa teorētiskā borta augstums kuģa garuma vidusdaļā, kā to nosaka 2. noteikuma 2. punkts,
d = kuģa teorētiskā iegrime kuģa garuma vidusdaļā, kā to nosaka šā noteikuma 2. punkts,
N1 = pasažieru skaits kajītēs, kurās ir ne vairāk kā astoņas gultas vietas,
N2 = pārējo pasažieru skaits,
N1 + N2 = kopējais pasažieru skaits, kādu kuģim ir atļauts pārvadāt, kā tas ir norādīts kuģa pasažieru sertifikātā; ja N1 + N2 ir mazāk par 13, tad N1 un N2 jāņem vienādi ar 0,
GT = kuģa bruto tilpība, kas noteikta saskaņā ar 3. noteikuma nosacījumiem.
2. Kuģa teorētiskā iegrimei (d), kas minēta šā noteikuma 1. punktā, jābūt vienai no šādām iegrimēm:
a) kuģiem, uz kuriem attiecas spēkā esošā Starptautiskā konvencija par kravas zīmi — iegrime, kas atbilst vasaras kravas zīmei (ne koka kravas zīmei), kas noteikta saskaņā ar šo Konvenciju;
b) pasažieru kuģiem — iegrime, kas atbilst pašai dziļākajai kravas zīmes atzīmei, kas noteikta saskaņā ar spēkā esošo Starptautisko konvenciju par cilvēka dzīvības drošību uz jūras (SOLAS) vai citu starptautisko vienošanos, kur tas pielietojams;
c) kuģiem, uz kuriem neattiecas Starptautiskā konvencija par kravas zīmi, bet kuriem kravas zīme ir noteikta saskaņā ar nacionālajām prasībām, - iegrime, kas atbilst šādā veidā noteiktai vasaras kravas zīmei;
d) maksimālā atļautā iegrime kuģiem, kuriem nav noteikta kravas zīme, bet kuru iegrime ir ierobežota saskaņā ar nacionālajām prasībām;
e) citiem kuģiem — 75 % no teorētiskā borta augstuma kuģa garuma vidusdaļā, kā to nosaka 2. noteikuma 2. punkts.
5. noteikums
Neto tilpības izmaiņas
1. Ja kuģi raksturojošie lielumi, tādi kā V, Vc, d, N1 vai N2, kā definēts 3. un 4. noteikumā, ir izmainījušies un, ja šīs izmaiņas palielina neto tilpību, kas noteikta atbilstoši 4. noteikuma prasībām, kuģa neto tilpība atbilstoši šiem jaunajiem kuģi raksturojošiem lielumiem ir nekavējoši jānosaka un jāpielieto.
2. Kuģim, uz kuru vienlaicīgi nozīmētas kravas zīmes, kas norādītas 4. noteikuma 2.a) un 2.b) punktos, jānosaka tikai viena neto tilpība, kas noteikta atbilstoši 4. noteikumam un tāda tilpība būs tilpība, kas pielietojama atbilstošai noteiktai kravas zīmei pārvadājumiem, kuros šis kuģis ir iesaistīts.
3. Ja kuģi raksturojošie lielumi, tādi kā V, Vc, d, N1 vai N2, kuri definēti 3. un 4. noteikumā, ir izmainījušies vai, ja atbilstošā noteiktā kravas zīme, kas norādīta šā noteikuma 2. punktā, ir izmainījusies sakarā ar izmaiņām pārvadājumos, ko veic kuģis un šīs izmaiņas samazina tā neto tilpību, kas noteikta atbilstoši 4. noteikumam, tad jaunu Starptautiskās tilpības apliecību (1969), kas norāda tādā veidā noteikto neto tilpību, ir jāizsniedz ne ātrāk kā pēc divpadsmit mēnešiem, skaitot no dienas, kad tika izsniegta iepriekšējā apliecība; tomēr šī prasība nav jāievēro:
a) ja kuģi pārreģistrē zem citas valsts karoga vai,
b) ja kuģis pēc Administrācijas domām tiek lielā mērā pakļauts konstruktīvām izmaiņām vai modifikācijai, tādām kā virsbūves noņemšana, kas prasa kravas zīmes izmaiņas, vai
c) attiecībā uz pasažieru kuģiem, kuri speciālos pārvadājumos tiek nodarbināti, lai pārvadātu lielu daudzumu pasažieru bez gultas vietām, piemēram svētceļotājus.
6. noteikums
Apjomu aprēķināšana
1. Visi apjomi, kas iekļauti neto tilpības un bruto tilpības aprēķinos, ir jāmēra, neatkarīgi no izolācijas vai tamlīdzīgām lietām, līdz korpusa apšuvuma vai konstruktīvā ierobežojošā apšuvuma iekšpusei uz kuģiem, kas būvēti no metāla un līdz korpusa sienas ārpusei vai konstruktīvās apdares sienas iekšpusei kuģos, kas būvēti no citiem materiāliem.
2. Izvirzīto daļu apjomi ir jāiekļauj kopējā apjomā.
3. Telpu apjomi, kas atklāti jūras iedarbībai, var tikt izslēgti no kopējā apjoma.
7. noteikums
Mērīšana un aprēķins
1. Visi mērījumi, kas tiek veikti, aprēķinot apjomus, jāveic ar precizitāti līdz tuvākajam centimetram vai pēdas divdesmitajai daļai.
2. Apjoms ir jāaprēķina ar vispārpieņemtām aprēķināšanas metodēm un precizitāti atbilstoši telpai, kas apmierina Administrāciju.
3. Aprēķinam ir jābūt pietiekami detalizētam, lai būtu iespējams to viegli pārbaudīt.
1. pielikums
1. pielikuma
1. papildinājums
Zīmējumi, kas attiecas uz noteikumiem 2.5
Apzīmējumi:
O = neiekļaujamās telpas
C = slēgtās telpas
I = telpas, kas jāuzskata par slēgtajām telpām
Svītrotās daļas ir jāuzskata par slēgtām telpām.
B = klāja platums atveres vietā. Uz kuģiem ar ieapaļu klāja un borta savienojumu, platums mērāms, kā tas norādīts 11. zīmējumā.
Noteikums 2.5. a) i)
1. zīm.
Noteikums 2.5. a)ii)
2. zīm.
Noteikums 2.5. a)ii)
3. zīm.
Noteikums 2.5. a)ii)
4. zīm.
Noteikums 2.5. a)iii)
5. zīm.
6. zīm.
Noteikums 2.5. b)
7. zīm.
Noteikums 2.5. c)
8. zīm.
Noteikums 2.5. d)
9. zīm.
Noteikums 2.5. e)
10. zīm.
11. zīm.
1. pielikuma
2. papildinājums
Koeficienti K1 un K2, kas attiecas uz 3. un 4.1. noteikumiem
2. pielikums
APLIECĪBA
Starptautiskā tilpības apliecība (1969)
REKOMENDĀCIJAS
Konference pieņēma šādas rekomendācijas:
1. rekomendācija. 1969. gada Starptautiskās konvencijas par kuģu tilpības mērīšanu pieņemšana
Konference rekomendē, lai valdības pēc iespējas īsā laikā pieņem 1969. gada Starptautisko konvenciju par kuģu tilpības mērīšanu.
2. rekomendācija. Bruto un neto tilpības pielietošana
Konference rekomendē, lai bruto un neto tilpība, kas noteiktas atbilstoši 1969. gada Starptautiskās konvencijas par kuģa tilpības mērīšanu prasībām, tiktu pieņemtas kā parametri visos gadījumos, kur tās tiek pieminētas konvencijās, likumos un noteikumos, kā arī kā pamats statistiskiem datiem attiecībā uz tirdzniecības kuģu kopējo un izmantojamo ietilpību. Turklāt atzīstot, ka pārejai no esošām tilpības mērīšanas sistēmām uz jaunu sistēmu, kas noteikta šajā Konvencijā, vajadzētu pēc iespējas mazāk skart tirdzniecības kuģošanas un ostu darbības ekonomiku, konference rekomendē, lai Līgumslēdzējvalstu valdības, ostu pārvaldes un visi citi dienesti, kas izmanto tilpību kā pamatu nodevu aprēķināšanai, rūpīgi apsvērtu, kurš parametrs tiem ir vispieņemamākais, ņemot vērā esošo praksi.
3. rekomendācija. Terminu definīciju nemainīga interpretācija
Konference, atzīstot, ka dažu terminu definīcijas, kas izmantotas 1969. gada Starptautiskajā konvencijā par kuģa tilpības mērīšanu, tādas kā "garums", "platums", "pasažieris", "necaurlaidība jūras ietekmē", ir identiski to definīcijām citās konvencijās, kuru depozitārijs ir Starpvaldību Jūras Konsultatīvā Organizācija, rekomendē Līgumslēdzējvalstu valdībām veikt nepieciešamās darbības, lai nodrošinātu, ka identiskās terminu definīcijas, kas tiek izmantotas šajās konvencijās, tiktu atbilstoši un nemainīgi interpretētas.