1. pants
Spēkā · redakcija pārbaudīta 2026-05-18
Šajā konvencijā ar terminu "kultūras priekšmeti" saprot vērtības, ko — no reliģiskā vai laicīgā viedokļa — katra valsts norādījusi kā nozīmīgas arheoloģijai, aizvēsturei, vēsturei, literatūrai, mākslai vai zinātnei un kas pieskaitāmas šādām kategorijām:
a) faunas un floras, derīgo izrakteņu un cilvēka ķermeņa (mirstīgo atlieku) daļu eksemplāri un retumu kolekcijas, un objekti ar paleontoloģisku nozīmi;
b) īpašums, kas saistīts ar vēsturi, tostarp zinātnes vēsturi, tehnoloģiju, militāro un sociālo vēsturi, ar nacionālo vadoņu, domātāju, zinātnieku, mākslinieku dzīvi un valsts nozīmes notikumiem;
c) arheoloģisko izrakumu (tostarp atļauto izrakumu un nelikumīgo izrakumu) priekšmeti vai arheoloģiskie atradumi;
d) sadalīto mākslas vai vēstures pieminekļu vai senvietu elementi;
e) antikvārie priekšmeti, kas vecāki par 100 gadiem, piemēram, priekšmeti ar seniem uzrakstiem, monētas un gravēti spiedogi;
f) etnoloģijas materiāli;
g) mākslas vērtības, piemēram:
i) dažādu veidu un materiālu ar rokām darināti attēli, gleznojumi, zīmējumi (izņemot rūpnieciskus dizainparaugus un rūpnieciskus izstrādājumus, kas apgleznoti ar roku);
ii) jebkāda materiāla statuju un skulptūru oriģināldarbi;
iii) gravējumu, estampu un litogrāfiju oriģināli;
iv) jebkāda materiāla māksliniecisku veidojumu kopu un māksliniecisku montāžu oriģināli;
h) reti manuskripti, inkunābulas, vecas grāmatas, dokumenti, publikācijas (attiecināmas uz vēsturi, mākslu, zinātni, literatūru u.c.) vai nu atsevišķi, vai to kolekcijas;
i) atsevišķas pastmarkas, zīmogmarkas un līdzīgas markas vai to kolekcijas;
j) arhīvi, tostarp fonoarhīvi, fotoarhīvi un kinematogrāfijas arhīvi;
k) mēbeles, kas vecākas par simts gadiem, un veci mūzikas instrumenti.