Par 1974. gada un 1992. gada Helsinku konvencijām par Baltijas jūras reģiona jūras vides aizsardzību

3. pants

Spēkā · redakcija pārbaudīta 2026-05-17

PAMATPRINCIPI UN SAISTĪBAS

1. Līgumslēdzējas puses individuāli vai kopīgi veiks visus atbilstošos tiesiskos, administratīvos vai citus vajadzīgos pasākumus, lai aizkavētu un novērstu piesārņošanu, nolūkā sekmēt Baltijas jūras vides atveseļošanu un tās ekoloģiskā līdzsvara uzturēšanu.

2. Līgumslēdzējas puses ievēros piesardzības principu, t. i., veiks drošības pasākumus, ja vien būs pamats domāt, ka tieši vai netieši jūras vidē nokļūstošas vielas vai enerģija var radīt draudus cilvēka veselībai, kaitēt dzīvajiem resursiem un jūras ekosistēmām, mazināt rekreatīvo vērtību vai traucēt citu likumīgu jūras izmantošanu, pat ja nav neapgāžamu pierādījumu cēloņsakarībai starp izmešiem un šīm parādībām.

3. Ar nolūku aizkavēt un novērst Baltijas jūras reģiona piesārņošanu Līgumslēdzējas puses sekmēs "videi vēlamākās pieejas" un "labākas pieejamās tehnoloģijas" pielietošanu. Ja izmešu ierobežošana "videi vēlamākās pieejas" un "labākās pieejamās tehnoloģijas" rezultāta, kā aprakstīts II pielikumā, nenoved pie atzīstamiem rezultātiem no vides aizsardzības viedokļa, tiks veikti papildu pasākumi.

4. Līgumslēdzējas puses piemēros principu - piesārņotājs maksā.

5. Lai izvērtētu Baltijas jūras reģiona jūras vides stāvokli un pārliecinātos par šīs Konvencijas ieviešanu, Līgumslēdzējas puses nodrošinās, lai emisiju un izplūžu, kas nonāk gaisā un ūdenī no punktveida un izklaidus avotiem, mērījumi un aprēķini tiktu veikti atbilstošā zinātniskā līmenī.

6. Līgumslēdzējas puses pieliks visas pūles, lai nodrošinātu, ka šīs Konvencijas īstenošana neizsauc robežšķērsojošo piesārņošanu reģionos ārpus Baltijas jūras reģiona. Bez tam būtiskie pasākumi neradīs arī nepieņemamus vides faktorus, kas ietekmē gaisa kvalitāti un atmosfēru vai ūdeņus, augsni un pazemes ūdeņus, nepieņemamu kaitējumu vai atkritumu apglabāšanas pieaugšanu vai cilvēka veselībai kaitīgu faktoru pieaugumu.