18. pants

1. Pastāvīgā Komiteja darīs visu iespējamo, lai atvieglotu draudzīga risinājuma atrašanu visiem sarežģījumiem, kurus šīs Konvencijas īstenošana varētu radīt.

2. Ikviens strīds starp dalībvalstīm attiecībā uz šīs Konvencijas interpretāciju vai piemērošanu, kurš nav atrisināts, pamatojoties uz iepriekšējā punkta nosacījumiem vai sarunu ceļā starp ieinteresētajām pusēm, ja vien minētās puses nevienojas citādi, jānodod uz vienas puses pieprasījuma pamata arbitrāžai. Katra puse nozīmēs vienu arbitru, un šie divi arbitri izvēlēsies trešo arbitru. Saskaņā ar šī panta 3. punkta nosacījumiem, ja viena puse nav nozīmējusi arbitru trīs mēnešu laikā pēc pieprasījuma, nodot lietu arbitrāžai, to pēc otras puses pieprasījuma nozīmēs Eiropas Cilvēktiesību Tiesas prezidents nākamo trīs mēnešu laikā. Tā pati procedūra piemērojama, ja arbitri nevar vienoties par trešā arbitra izvēli trīs mēnešu laikā pēc pirmo divu arbitru nozīmēšanas.

3. Strīda gadījumā starp divām dalībvalstīm, no kurām viena ir Eiropas Ekonomiskās Asociācijas dalībvalsts, kura pati ir dalībvalsts, otra dalībvalsts cels arbitrāžas prasību gan pret šo dalībvalsti, gan pret visu Asociāciju, kura divu mēnešu laikā pēc prasības saņemšanas, paziņos, vai puse strīdā būs dalībvalsts vai Asociācijas kopā. Šāda paziņojuma nesaņemšanas gadījumā noteiktajā laikā, dalībvalsts un asociācija tiks uzskatītas par vienu un to pašu strīda pusi, lai piemērotu arbitrāžas pamatu un procedūras nosacījumus. Tas pats būs spēkā, ja dalībvalsts un Asociācija uzstājas kopīgi kā strīda puse.

4. Arbitrāžas tiesai pašai jāizstrādā savas procedūras normas. Tās lēmumi jāpieņem ar balsu vairākumu. Tās spriedums ir galējs un saistošs.

5. Katra puse strīdā segs tās nozīmētā arbitra radītos izdevumus, un abas puses vienlaicīgi segs trešā arbitra izdevumus, kā arī citas ar arbitrāžu saistītās izmaksas.