9. pants

1. Katra dalībvalsts drīkst ieviest izņēmumus 4., 5., 6. un 7. panta nosacījumos un aizliegumos lietot 8. pantā minētos līdzekļus un pasākumus, ja nav cita apmierinoša risinājuma un ja izņēmums nekaitēs aplūkojamās populācijas izdzīvošanai:

- floras un faunas aizsardzībai,

- lai novērstu nopietnus labības, mājlopu, mežu, zvejas vietu, ūdeņu un citu īpašuma veidu postījumus,

- sabiedrības veselības un drošības, gaisa tīrības un citās nozīmīgākās sabiedriskās interesēs,

- lai atļautu stingrā uzraudzībā ar atlasi, ierobežotos apmēros konkrētu savvaļas dzīvnieku un augu iegūšanu, turēšanu un citādi atļautu izmantošanu mazos apmēros.

2. Dalībvalstis ik pēc diviem gadiem atskaitīsies Patstāvīgajai Komitejai, par saskaņā ar iepriekšējo pantu ieviestajiem izņēmumiem. Šajās atskaitēs būs sīki izklāstīts par:

- populācijām, kuras ir vai ir bijušas izņēmumu objekti un, kur vajadzīgs, par skarto īpatņu skaitu,

- nogalināšanai un gūstīšanai atļautajiem līdzekļiem,

- riska nosacījumiem, laika un vietas apstākļiem, kuros izdotas izņēmuma atļaujas.

- pilnvarotu institūciju, lai deklarētu ka šie nosacījumi ir ievēroti, kā arī, lai pieņemtu lēmumu par pielietotajiem līdzekļiem, ierobežojumiem un personām, kuras nozīmētas izpildei,

- piemēroto kontroli.