Par 1980.gada 9.maija Bernes konvenciju par starptautiskajiem dzelzceļa pārvadājumiem (COTIF) 27. pants

Tranzītpārvadājumu termiņi

1.§ Tranzītpārvadājumu termiņus nosaka vai nu līgumi starp dzelzceļiem, kas piedalās pārvadājumā, vai starptautiskie tarifi, kas piemērojami no nosūtīšanas stacijas līdz galastacijai. Noteikta veida satiksmei un noteiktiem maršrutiem šos termiņus var noteikt, pamatojoties uz transporta plāniem, kas tiek piemērojami satiksmē starp iesaistītajiem dzelzceļiem; šajā gadījumā tie jāiekļauj starptautiskajos tarifos vai īpašos līgumos, kuri atbilstošos gadījumos var paredzēt zemāk minēto 3.š-9.§ neievērošanu.

Šādi termiņi nekādā gadījumā nevar pārsniegt tos, kuri izriet no turpmāko paragrāfu piemērošanas.

2.§ Ja netiek sniegtas 1.§ paredzētās norādes attiecībā uz tranzītpārvadājumu termiņiem saskaņā ar turpmākajām rindkopām maksimālie tranzītpārvadājumu termiņi ir šādi:

(a) vagona kravas sūtījumiem:

nosūtīšanas termiņš . . . . . . . . . . . . . . . . 12 stundas;

pārvadājuma termiņš, katriem 400 km vai to daļai 24 stundas;

(b) sūtījumiem, kas mazāki par vagona kravu:

nosūtīšanas termiņš . .. . . . . . . . . . . . . . . . 24 stundas;

pārvadājuma termiņš katriem 200 km vai to daļai 24 stundas;

Visi šie attālumi attiecas uz tarifos noteiktiem attālumiem kilometros.

3.§ Nosūtīšanas termiņš tiek aprēķināts tikai vienu reizi neatkarīgi no šķērsoto sistēmu skaita. Pārvadājuma termiņš tiek aprēķināts kopējam ceļa garumam starp sākumpunkta staciju un galapunkta staciju.

4.§ Dzelzceļš var noteikt papildus tranzītpārvadājumu termiņus ar konkrētu ilgumu šādos gadījumos:

(a) sūtījumiem, kuri nodoti pārvadājumam vietās vai kuri jānogādā uz vietām, kas nav stacijas;

(b) sūtījumiem, kuri tiek pārvadāti:

(i) pa līnijām ar dažādu sliežu ceļu platumu;

(ii) pa jūru vai kuģojamiem iekšzemes ūdensceļiem;

(iii) pa autoceļu, ja nav pieejams dzelzceļa savienojums;

(d) izņēmuma gadījumiem, ko izraisa ārkārtas satiksmes pieaugums vai sevišķi darbības sarežģījumi.

5.§ Papildus tranzītpārvadājumu termiņš, ko paredz 4.§ (a), (b) un (c) punkti, tiek atspoguļots tarifos vai noteikumos, kurus pienācīgi publicē katra valsts.

Termiņi, kurus paredz 4.§ (d) punkts, jāpublicē un tie nevar stāties spēkā pirms to publicēšanas.

6.§ Tranzītpārvadājumu termiņš ilgst no pusnakts, kas seko pēc tam, kad kravas pieņemtas pārvadāšanai.

7.§ Izņemot gadījumus, kad vainīgs ir dzelzceļš, tranzītpārvadājumu termiņš tiek pagarināts, ja:

(a) saskaņā ar 21.pantu un 22.panta 1.§ tiek veikta pārbaude vai konstatācija, kurā atklājas atšķirība no ziņām, kas ierakstītas dzelzceļa pavadzīmē;

(b) tiek veikta muitas un citu varas iestāžu formalitāšu kārtošana;

(d) tiek veikta pārvadāto kravu īpaša aprūpe;

(e) tiek veikta nosūtītāja nepareizi iekrauto kravu pārkraušana vai izkraušana;

(f) noticis pārtraukums satiksmē, kas īslaicīgi liedz uzsākt vai turpināt pārvadājumu.

Šādu pagarinājumu iemesls un to ilgums tiek atspoguļots dzelzceļa pavadzīmē. Ja nepieciešams, pierādījums var tikt sniegts arī citādi.

8.§ Tranzītpārvadājumu termiņš tiek pārtraukts svētdienās un ar likumu noteiktās brīvdienās. Tas tiek pārtraukts sestdienās, ja kādā valstī spēkā esošie noteikumi paredz šajās dienās pārtraukt vietējā dzelzceļa tranzītpārvadājumu termiņus.

9.§ Ja tranzītpārvadājumu termiņš beidzas pēc tam, kad galapunkta stacija ir slēgta, termiņš tiek pagarināts līdz divām stundām pēc laika, kad šī stacija atkal tiks atvērta.

10.§ Tranzītpārvadājumu termiņš ir ievērots, ja pirms tā beigšanās:

(a) gadījumos, kad sūtījumi jānogādā stacijā un jāsniedz paziņojums par pienākšanu, — šāds ziņojums ir sniegts un kravas nodotas saņēmēja rīcībā;

(b) gadījumos, kad sūtījumi ir jānogādā stacijā un paziņojums par pienākšanu nav jāsniedz, — kravas nodotas saņēmēja rīcībā;