54. pants

1. Attiecībā uz starptautisko jūras transportu, Puses apņemas efektīvi pielietot principu par neierobežotu pieeju tirgum un transportam uz komerciāliem pamatiem.

a) Augšminētais nosacījums neierobežo tiesības un pienākumus, kas izriet no Apvienoto Nāciju Kodeksa par Līniju Konferencēm, kad tas attiecas uz vienu vai otru šī Līguma Pusi. Ne-konferenču līnijām ir atļauts darboties, konkurējot ar konferencēm — tik ilgi, cik tās ievēro godīgas konkurences principu uz komerciāliem pamatiem.

b) Puses apstiprina to, ka tās uzskata brīvi konkurējošu vidi par būtisku sausās un šķidrās vairumtirdzniecības iezīmi.

2. Pielietojot 1. paragrāfa principus, Puses apņemas:

a) sākot ar šī Līguma spēkā stāšanās brīdi, nepielietot nekādus starp kādu Kopienas Dalībvalsti un bijušo Padomju Savienību noslēgta Līguma kravas dalīšanas nosacījumus;

b) neieviest kravas dalīšanas pantus turpmāk slēdzamajos divpusējos Līgumos ar trešajām valstīm, izņemot izņēmuma apstākļos, kad līniju kuģniecības kompānijām no šī Līguma vienas vai otras Puses citādi nebūtu efektīvu iespēju nodarboties ar tirdzniecību uz vai no attiecīgās trešās valsts;

c) aizliegt kravas dalīšanas nosacījumus turpmākajos divpusējos Līgumos par sauso un šķidro vairumtirdzniecību;

d) sākot ar šī Līguma spēkā stāšanās brīdi atcelt visus vienpusējos pasākumus, administratīvos, tehniskos un citus šķēršļus, kam varētu būt ierobežojoša vai diskriminējoša iedarbība uz brīvu pakalpojumu sniegšanu starptautiskajā jūras transportā.

Katra Puse, inter alia, sākot ar šī Līguma spēkā stāšanās brīdi, piešķir otras Puses kompānijām vai pilsoņiem piederošiem kuģiem ne mazāk labvēlīgus nosacījumus par tiem, kas ir piešķirti pašas šīs Puses kuģiem, attiecībā uz pieeju ostām, kas atvērtas starptautiskajai tirdzniecībai, attiecībā uz infrastruktūras izmantošanu un ostu palīgpakalpojumiem, kā arī attiecībā uz ar to saistītiem maksājumiem, attiecībā uz muitu un pietauvošanās vietu un iekraušanas un izkraušanas iekārtu ierādīšanu.

3. Kopienas kompānijas un pilsoņi, kas sniedz starptautiskos jūras transporta pakalpojumus, var brīvi sniegt starptautiskos jūras-upes pakalpojumus Latvijas iekšējos ūdensceļos un otrādi.

4. Ar nolūku nodrošināt preču tranzītu cauri katras Puses teritorijai, Puses apņemas noslēgt cik drīz vien iespējams un pirms 1999. gada beigām līgumu par jauktā transporta tranzītu cauri viena otras teritorijai.

5. Ar nolūku starp Pusēm nodrošināt saskaņotu transporta attīstību un pieaugošu liberalizāciju, kas atbilstu to savstarpējām komerciālām vajadzībām, nosacījumus par savstarpējo pieeju tirgum un ceļa, dzelzceļa un iekšzemes ūdensceļu pakalpojumiem un, ja nepieciešams, par gaisa transportu, ir jānosaka konkrētos transporta Līgumos starp Pusēm pēc šī Līguma spēkā stāšanās.

6. Pirms 5. paragrāfā minēto Līgumu noslēgšanas Puses neveic nekādus pasākumus vai darbības, kam ir vairāk ierobežojošs vai diskriminējošs raksturs, salīdzinājumā ar situāciju, kas pastāv dienā, kas ir pirms šī Līguma spēkā stāšanās dienas.

7. Pārejas perioda laikā Latvija pieaugoši pielāgo savu likumdošanu, ieskaitot administratīvos, tehniskos un citus noteikumus, tiem, kas pastāv Kopienā jebkurā laikā ceļa, dzelzceļa, iekšējo ūdensceļu un gaisa transporta jomā — tiktāl, cik tas kalpo liberalizācijas mērķiem un savstarpējai pieejai Pušu tirgiem un veicina pasažieru un preču kustību.

8. Atbilstoši vispārējam progresam šajā nodaļā aplūkoto mērķu sasniegšanā, Asociācijas Padome izskata veidus, kā radīt apstākļus, kas nepieciešami, lai uzlabotu iespējas brīvi sniegt ceļa, dzelzceļa, iekšējo ūdensceļu un gaisa transporta pakalpojumus.