6. pants

Privatizācijas likuma mērķis ir

attīstīt nekustamā īpašuma tirgu un veicināt dzīvojamo māju

sakopšanu, aizsargājot iedzīvotāju intereses (2.pants).

Iedzīvotāju tiesības piedalīties dzīvokļu privatizācijas procesā

ierobežojamas tikai un vienīgi likumā paredzētā kārtībā.

Tādējādi Privatizācijas likums par pamatmērķi atzīst īrnieka

tiesības privatizēt savu īrēto dzīvokli.

Saskaņā ar Privatizācijas likumu

valsts daudzdzīvokļu dzīvojamā māja ir valstij piederoša ēka,

kurā saskaņā ar mājas inventarizācijas plānu ir vismaz divi

dzīvokļi. No tā nepārprotami izriet likumdevēja mērķis atzīt

ikvienu izīrētu dzīvokli valstij piederošā daudzdzīvokļu mājā par

privatizācijas objektu. Tādējādi, ņemot vērā ēkas Rīgā, Kaļķu

ielā 24, jaukto izmantošanu un Privatizācijas likuma mērķi -

aizsargāt iedzīvotāju intereses, ēkas statuss būtu nodalāms

atsevišķi dzīvojamai un nedzīvojamai daļai.

Šobrīd spēkā esošā Privatizācijas

likuma 74.panta devītā daļa nostiprina šo kārtību, paredzot, ka

Ministru kabinets pēc Ekonomikas ministrijas ierosinājuma atjauno

dzīvojamās mājas statusu valstij piederošām ēkām, ja

inventarizācijas lietā Privatizācijas likuma spēkā stāšanās dienā

tām bija fiksēts dzīvojamās mājas statuss. Privatizācijai tiek

nodoti tikai tie dzīvokļi un mākslinieku darbnīcas, attiecībā uz

kuriem īres vai nomas līgumi noslēgti laika posmā līdz 1995.gada

25.jūlijam. Savukārt pārējie dzīvokļi, mākslinieku darbnīcas un

neapdzīvojamās telpas netiek nodotas privatizācijai un

saglabājamas valsts īpašumā.

Nolēmumu

daļa

Pamatojoties uz Satversmes tiesas

likuma 30.-32. pantu, Satversmes tiesa

nosprieda:

Atzīt Ministru kabineta 1999.gada

7.jūlija rīkojumu Nr.321 "Par valsts akciju sabiedrības "Valsts

nekustamā īpašuma aģentūra" pamatkapitāla grozīšanu" daļā par

ēkas Rīgā, Kaļķu ielā 24, iekļaušanu valsts akciju sabiedrības

"Valsts nekustamā īpašuma aģentūra" pamatkapitālā par

neatbilstošu likuma "Par valsts un pašvaldību dzīvojamo māju

privatizāciju" 74.panta pirmajai, trešajai un ceturtajai daļai un

pārejas noteikumu 3.punktam un par spēkā neesošu no rīkojuma

izdošanas brīža.

Spriedums stājas spēkā tā

publicēšanas dienā. Spriedums ir galīgs un nepārsūdzams.

Tiesas sēdes priekšsēdētājs

R.Apsītis