1. pants
Spēkā · redakcija pārbaudīta 2026-05-17
Finansējuma saņēmējs, kas īsteno projektu
1.1. Finansējuma saņēmējs, kas īsteno projektu (institūcija)Nacionālais veselības dienests (NVD)1.2. Projekta īstenošanas partneriNav paredzēts2. Saistīto projektu programma
2.1. Programmas nosaukumsDatu pārvaldības attīstības programmaProjekts tiks īstenots 2.1.3.1.i. investīcijas nolūka "Ārstniecības iestāžu procesu digitālā transformācija un ārstniecības procesā radīto datu pārvaldība" ietvaros
2.2. Saistība ar citiem projektiemNav paredzēta3. Projekta mērķis un galvenie ieguvumi
3.1. Projekta mērķis un galvenais satursMērķi:Lēmumu pieņemšanas procesa pilnveide veselības aprūpes pakalpojumu nodrošināšanā, uzlabojot datu pārvaldību – uzkrāšanu, analīzi, statistiku un koplietošanas iespējas.
Galvenais saturs:
NVD tiek uzkrāts liels datu apjoms (gan medicīnisko dokumentu dati, gan dati par personas veselību, gan dati par personai sniegtajiem pakalpojumiem), bet ir nepietiekamas iespējas to analīzei un koplietošanai. NVD ir nepieciešama operatīva šo datu pieejamība efektīvākai analīzei, pārraudzībai un plānošanai.
Projektā tiks pilnveidota informācijas apmaiņa ar ārstniecības iestādēm, tai skaitā nodrošinot ārstniecības iestādēm iespēju ātrāk izgūt informāciju par sniegto veselības aprūpes pakalpojumu apmaksu. Paredzēts izveidot informācijas sistēmas (IS) integrācijas risinājumus un veikt darba vides pilnveidi efektīvākai informācijas apmaiņai ar ārstniecības iestādēm, izmantojot, kā arī paplašinot un pilnveidojot esošo risinājumu datu apmaiņai ar ārstniecības iestādēm un nodrošinot automātiskas datu pārbaudes datu iesniegšanas procesā operatīvai atgriezeniskajai saitei par iesniegto dokumentu atbilstību apmaksas nosacījumiem.
Projektā tiks nodrošināta iespēja NVD datus izmantot Veselības ministrijas veselības nozares politikas plānošanas vajadzībām, nozares iestāžu un sabiedrības informēšanas vajadzībām, atvērto datu publicēšanai.
Projektā tiks izstrādāts risinājums veselības aprūpes pakalpojumu statistikas un finanšu izlietojuma dinamikas uzraudzībai ārstniecības personu, ārstniecības iestāžu, teritoriālā un valsts līmenī, tai skaitā par sniegtajiem ģimenes ārstu prakšu pakalpojumiem, zobārstniecības pakalpojumiem, veselības aprūpes pakalpojumiem mājās, sekundāri ambulatorajiem un stacionāri sniegtajiem pakalpojumiem, valsts kompensējamiem medikamentiem, medicīnisko ierīču izlietojumu un darbnespējas lapu apjomu.
Projekta īstenošanas rezultātā tiks nodrošināta uzkrāto datu koplietošana, savlaicīga pieejamība un analīzes iespējas, līdz ar to būs iespējama efektīvāka veselības aprūpes finansējuma pārvaldība, kā arī sistēmiski un racionāli tiks izmantota NVD cilvēkresursu kapacitāte.
Tiks nodrošināta nepieciešamo regulāro standarta pārskatu automātiska izveide, iespējas nestandarta pārskatu izveidei un darbinieku apmācība izveidotā risinājuma un iekļauto datu kopu turpmākai patstāvīgai izmantošanai.
Tiks nodrošināta vēsturisko datu migrācija uz datu krātuvi, tiks automatizētas migrācijas un operatīvo datu turpmākas izgūšanas, transformācijas un ievietošanas datu apstrādes procedūras (Extract, Transform, Load) (ETL) Nozares statistikas informācijas sistēmas (NSIS) datu krātuvē, kā arī tiks izveidotas procedūras datu izgūšanai no dažādiem NVD rīcībā esošajiem informācijas avotiem (datubāzēm)
3.2. Projekta pamatojums (aktualitāte/nepieciešamība/
risināmā problēma)Projekta ietvaros risināmās problēmas:• ierobežotas iespējas uzkrāto datu automātiskai apkopošanai un analīzei, dati ir sadrumstaloti un laikietilpīgi izvērtējami kopsakarībās;
• neefektīvs resursu patēriņš veselības aprūpes pakalpojumu norēķinu pārvaldīšanas procesā, lēmumi tiek pieņemti ar laika nobīdi;
• nepietiekami operatīva sniegto ārstniecības pakalpojumu datu pieejamība procesu dalībniekiem;
• ārstniecības iestādēm nav nodrošināts mūsdienīgs risinājums veselības aprūpes pakalpojumu uzskaites dokumentu iesniegšanai.
NVD ir nepieciešams pilnveidot nozares datu apstrādi, tai skaitā pilnveidot NVD IS un integrācijas risinājumus, vēsturisko datu pieejamību.
Pašreiz veselības aprūpes dati tiek uzkrāti dažādās IS. Kopumā tikai Veselības informācijas sistēmā (VIS) kopš 2003. gada ir uzkrāti 377 milj. uzskaites dokumentu un 643 milj. uzskaites dokumentu aprēķinu transakciju. 2020. gadā VIS papildus tika uzkrāti 22,4 milj. uzskaites un norēķinu dokumentu, 2021. gadā – 29,6 milj., bet 2022. gada deviņos mēnešos – 21,3 milj. minēto dokumentu. Tas apgrūtina datu sakarību analīzi un prasa lielu darba apjomu to savietošanai, lai gūtu priekšstatu par valsts apmaksāto veselības aprūpes resursu efektīvu, mērķtiecīgu izlietojumu. Veselības aprūpes norēķinu pārvaldības procesā ir manuāli soļi un ir ierobežotas iespējas operatīvi iegūt informāciju par izlietotajiem līdzekļiem, lai nodrošinātu pieejamo finanšu līdzekļu efektīvu pārvaldību (līgumu ar ārstniecības iestādēm finanšu apjoma izpildes kontroli un pārplānošanu). Arī pārskatu iegūšanas biežums ir ierobežots, un tie ir statiski. Šobrīd pārsvarā visi pārskati tiek veidoti reizi ceturksnī, un tikai atsevišķi no tiem – reizi mēnesī. Plānotā pārskatu periodiskuma pāreja uz to ieguvi reizi mēnesī nodrošinās operatīvāku pieejamo datu detalizētāku analīzi dažādos datu slāņos un datos balstītu lēmumu pieņemšanu. Periodā, kad tiek veidoti NVD regulārie standarta pārskati, NVD ir ierobežotas iespējas piesaistīt resursus citu ar datu analīzi saistīto pieprasījumu izpildē, jo esošie resursi ir aizņemti ar standarta pārskatu gatavošanu un tāpēc nereti atbildes netiek sniegtas tik operatīvi, kā informācijas pieprasītājs (tai skaitā Veselības ministrija un citas iestādes) tās vēlas saņemt.
Lai uzlabotu uzkrāto datu apkopošanas un analīzes iespējas un risinātu veiktspējas problēmas, projekta ietvaros jāīsteno VIS atslogošana operatīvo aprēķinu veikšanai, vēsturiskos datus (t. i., datus, kurus pēc noteikta perioda neizmanto operatīvajiem aprēķiniem un uzraudzībai) migrējot uz NSIS datu krātuvi.
Ārstniecības iestādēm iesniedzot datus VIS, notiek automātiska apmaksas nosacījumu un iesniegto dokumentu kvalitātes pārbaude, bet netiek nodrošināta operatīva atgriezeniskā saite ar ārstniecības iestādēm par dokumentos identificētajām neatbilstībām un līdz rēķinu izveidei konstatētās kļūdas datos ne vienmēr tiek novērstas, jo ārstniecības iestādēm ir jāiegulda resursi kļūdaino dokumentu izgūšanā no VIS. Tādējādi ne vienmēr ir iespējams laikus saņemt apmaksu par sniegtajiem pakalpojumiem
3.3. Projekta ieguvumi1Ieguvuma mērīšanas vai verificēšanas metode un mērāmais rādītājs2
Vērtība (sasniedzamais rezultāts)
Sasniegšanas laiks (gads)
3.3.1. Ieguvums iestādei – nodrošinot automātisku pārskatu sagatavošanu, tiek samazināts laika patēriņš NVD noteikto regulāro pārskatu veidošanai un ievadīto datu kontroleiLaika patēriņa samazinājums regulāro pārskatu sagatavošanaiMērāmais rādītājs – ieguvums, stundas gadā
Sākotnējā vērtība – 7680 stundas gadā
4608 stundas
2026.
3.3.2. Ieguvums nozarei – nodrošinot veselības aprūpes pakalpojumu datu kopu savstarpēju savietošanu datu noliktavā, tiek samazināts laika patēriņš neregulāro pārskatu veidošanaiLaika patēriņa samazinājums neregulāro pārskatu sagatavošanaiMērāmais rādītājs – ieguvums, stundas gadā
Sākotnējā vērtība – 28 800 stundas gadā
21 120 stundas
2026.
3.3.3. Ieguvums ārstniecības iestādēm – operatīva informācija par sniegto veselības aprūpes pakalpojumu uzskaites dokumentu apmaksas statusuLai nodrošinātu operatīvu informācijas apriti, tiks izveidotas saskarnes (API) elektronisku uzskaites dokumentu iesūtīšanai, labošanai, anulēšanai un apmaksas statusa un informācijas izgūšanai.Mērāmais rādītājs – iestāžu skaits, kuras var iesniegt un saņemt operatīvi nepieciešamo informāciju par veselības norēķiniem, izmantojot API
Sākotnējā vērtība – 0 iestādes
100 iestādes
2026.