Par 2004.gada 2.decembra Apvienoto Nāciju Organizācijas Konvenciju par valstu un to īpašuma imunitāti no jurisdikcijas

33. pants

Spēkā · redakcija pārbaudīta 2026-05-18

Autentiskie teksti

Šīs Konvencijas teksti angļu, arābu, franču, krievu, ķīniešu

un spāņu valodā ir vienlīdz autentiski.

TO APLIECINOT, apakšā parakstījušies, savu valdību attiecīgi

pilnvaroti, parakstīja šo Konvenciju, kura tika atvērta

parakstīšanai Apvienoto Nāciju Organizācijas Galvenajā mītnē

Ņujorkā 2005. gada 17. janvārī.

Konvencijas pielikums

Noteiktu Konvencijas nosacījumu skaidrojumi

Šajā pielikumā sniegti attiecīgu Konvencijas nosacījumu

skaidrojumi.

Attiecībā uz

10. pantu

Termins "imunitāte" 10. pantā jāsaprot šīs

Konvencijas kontekstā kopumā.

10. panta 3. daļa neskar jautājumu par "iekļūšanu aiz

korporatīvā plīvura", jautājumus, saistītus ar situāciju,

kad Dalībvalsts saimnieciska vienība tīši sniegusi maldinošu

informāciju par savu finanšu stāvokli un pēc tam samazinājusi

aktīvus, lai izvairītos no prasības apmierināšanas, vai citus

saistītus jautājumus.

Attiecībā uz

11. pantu

Atsauce uz nodarbinātājas Dalībvalsts "drošības

interesēm" 11. panta 2. daļas (d) punktā vispirms domāta,

lai risinātu valsts drošības, kā arī diplomātisko misiju un

konsulāro pārstāvniecību jautājumus.

Kā paredz 1961. gada Vīnes Konvencijas par diplomātiskajām

attiecībām 41. pants un 1963. gada Vīnes Konvencijas par

konsulārajām attiecībām 55. pants, visām personām, kuras minētas

šajos pantos, ir pienākums ievērot uzturēšanās valsts likumus un

noteikumus, tostarp darba likumdošanu. Tajā pašā laikā saskaņā ar

1961. gada Vīnes Konvencijas par diplomātiskajām attiecībām 38.

pantu un 1963. gada Vīnes Konvencijas par konsulārajām attiecībām

71. pantu uzņemošajai valstij ir pienākums realizēt savu

jurisdikciju tādā veidā, lai pārmērīgi neiejauktos

pārstāvniecības funkciju veikšanā.

Attiecībā uz

13. un 14. pantu

Izteiciens "lai noteiktu" tiek attiecināts ne vien

uz aizsargājamu tiesību esamības noskaidrošanu un apstiprināšanu,

bet arī uz šādu tiesību būtības, tostarp satura, tvēruma un

pakāpes novērtējumu un noteikšanu.

Attiecībā uz

17. pantu

Izteiciens "komerciāls darījums" ietver arī

investīciju lietas.

Attiecībā uz

19. pantu

Izteiciens "saimnieciska vienība" (c) apakšpunktā

nozīmē Dalībvalsti kā patstāvīgu juridisku personu, federālas

valsts sastāvdaļu, valsts politisku apakšvienību, Dalībvalsts

institūciju vai izpildinstitūciju vai citu vienību, kura ir

patstāvīga juridiska persona.

Frāze "mantu, kas saistīta ar saimniecisku vienību"

(c) apakšpunktā ir jāsaprot plašāk kā īpašums un valdījums.