11. pants
Spēkā · redakcija pārbaudīta 2026-05-18
1. Dalībvalstij, kuras teritorijā atrodas aizdomās turamais, gadījumos, uz kuriem attiecas 9.pants, ja tā šo personu neizdod, ir pienākums bez jebkādiem izņēmumiem un neatkarīgi no tā, vai noziedzīgs nodarījums ticis izdarīts tās teritorijā, bez kavēšanās nodot lietu savām kompetentajām iestādēm kriminālvajāšanas uzsākšanai, izmantojot procedūras atbilstoši šīs valsts normatīvajiem aktiem. Šīm iestādēm ir jāpieņem lēmums tādā pat veidā, kā tās to darītu, ja situācija attiektos uz citu noziegumu saskaņā ar šīs valsts normatīvajiem aktiem.
2. Gadījumā, ja dalībvalsts saskaņā ar saviem nacionālajiem normatīvajiem aktiem var izdot vai citādi atteikties no kāda sava pilsoņa tikai ar nosacījumu, ka šī persona tiks atgriezta šajā valstī, lai izciestu sodu, kāds tai noteikts tiesas vai procesa, kura dēļ šo personu izdeva, rezultātā, un ja šī valsts un valsts, kura pieprasa izdošanu, piekrīt šai iespējai un citiem piemērotiem nosacījumiem, šāda nosacīta izdošana ir pietiekama, lai izpildītu pienākumu, kas noteikts šī panta 1.punktā.