17. pants

1. Personu, kura ir aizturēta vai izcieš sodu vienas dalībvalsts teritorijā, un kuras klātbūtne citas dalībvalsts teritorijā ir nepieciešama, lai sniegtu liecības, veiktu identifikāciju vai citādi sniegtu palīdzību pierādījumu saņemšanā saistībā ar šajā Konvencijā noteikto noziedzīgo nodarījumu izmeklēšanu vai kriminālvajāšanu, var nodot, ja ir izpildīti šādi nosacījumi:

(a) Persona brīvi sniedz tam savu informētu piekrišanu; un

(b) abu valstu kompetentās iestādes vienojas, ievērojot tādus nosacījumus, kādus šīs valstis uzskata par piemērotiem.

2. Šī panta izpratnē:

(a) Valstij, uz kuru šo personu nodod, ir pilnvaras un pienākums turēt šo personu apcietinājumā, izņemot, ja valsts, no kuras šī persona ir nodota, ir pieprasījusi vai apstiprinājusi citādi;

(b) Valstij, uz kuru persona ir nodota, ir nekavējoties jāizpilda savs pienākums atgriezt šo personu tās valsts, no kuras personu nodeva, rīcībā atbilstoši tam, kā šīs valstis iepriekš vienojušās, vai arī veikt citas darbības atbilstoši tam, kā ir vienojušās abu valstu kompetentās iestādes;

(c) Valsts, uz kuru persona ir nodota, nedrīkst pieprasīt, lai valsts, kura personu nodeva, uzsāktu izdošanas procedūru, lai personu nodotu atpakaļ;

(d) Personai, kuru nodod, laiku, kurš ir pavadīts tajā valstī, uz kuru to nodeva, ieskaita soda izciešanas laikā valstī, no kuras šo personu nodeva.

3. Izņemot, ja dalībvalsts, no kuras personu nodod saskaņā ar šo pantu, tam piekrīt, šo personu neatkarīgi no tās pilsonības nedrīkst pakļaut kriminālvajāšanai, aizturēt vai pakļaut cita veida personiskās brīvības ierobežošanai valstī, uz kuru šo personu nodeva, saistībā ar darbībām un apsūdzībām pirms šis personas izbraukšanas no tās valsts, no kuras šo personu nodeva, teritorijas.