12. pants

Pieaicinātā persona - Rīgas Ekonomikas

augstskolas Ekonomikas departamenta direktors Mortens Hansens

(Morten Hansen) - atzīst, ka Latvijas ekonomika

piedzīvo nopietnu recesiju. Ekonomiskās aktivitātes mazināšanās

rādītājs 2009. gada otrajā ceturksnī esot 18,6 procenti

salīdzinājumā ar to pašu 2008. gada periodu. Šāds straujš

ekonomiskās aktivitātes samazinājums atspoguļojoties ražošanas un

uzņēmumu savstarpējās tirdzniecības apjomu sašaurināšanā, kas

savukārt novedot pie mazākiem uzņēmumu ienākuma nodokļa un

pievienotās vērtības nodokļa iekasējumiem. Tas atspoguļojoties

arī pieaugošajā bezdarba līmenī. Mazāki kļūstot iedzīvotāju

ienākumi un attiecīgi arī valsts iekasēto nodokļu apjoms.

Samazinoties valsts ieņēmumiem, pieaugot valsts izdevumi.

Proti, pieaugot bezdarbnieku skaits, līdz ar to rodoties papildu

izmaksas uz bezdarbnieku pabalstu rēķina, un tādējādi vēl vairāk

pasliktinoties valsts budžeta stāvoklis, proti, pieaugot budžeta

deficīts. Latvijā šī pasliktināšanās esot īpaši izteikta sakarā

ar vērojamo recesiju. Situāciju vēl jo vairāk saasinot tas, ka

ekonomiskā uzplaukuma sākumposmā Latvijai jau bijis neliels

budžeta deficīts.

Tā kā Latvijai bijis grūti šo budžeta deficītu finansēt (tas

ir, saņemt aizdevumu šim nolūkam), tā 2008. gada decembrī

vērsusies pie Starptautiskā Valūtas fonda un Eiropas

Savienības.