15. pants

Kā jau iepriekš šā

sprieduma 7. un 8. punktā tika norādīts, valsts nodeva ir

atzīstama par leģitīmu veidu, kādā, ievērojot samērīguma

principu, pieļaujams ierobežot personas pieeju tiesai.

Taču šādam ierobežojumam jābūt

noteiktam ar likumu. Attiecībā uz valsts nodevas samaksu

administratīvo pārkāpumu lietās nevar uzskatīt, ka šis

ierobežojums noteikts ar likumu. Tas radies tikai tiesu veiktās

tiesību normu interpretācijas (piemērošanas) rezultātā. Ir jāņem

vērā, ka tāds tiesību normu interpretācijas (piemērošanas)

rezultāts, kas noved pie Satversmes 92. panta pirmajā teikumā

noteikto personas pamattiesību nepamatotas samazināšanas vai

ierobežošanas, atzīstams par nepieņemamu. Izvēloties piemērojamo

tiesību normu, priekšroka dodama tādai normai, kas spēj garantēt

attiecīgo pamattiesību augstāku aizsardzības (nodrošināšanas)

pakāpi.

Augstākas instances tiesas

nolēmums nav ārējais normatīvais akts. Tiesnesim augstākas

instances tiesas nolēmums citā lietā jāņem vērā tikai tiktāl,

ciktāl tas ir pamatots, pārliecinošs un attiecināms uz konkrētās

lietas faktiskajiem un tiesiskajiem apstākļiem. Tomēr tiesnesim

ir tiesības citā lietā šaubu gadījumā izvēlēties citādu,

konkrētās lietas faktiskajiem un tiesiskajiem apstākļiem

atbilstošāku tiesību normas interpretācijas rezultātu. Ja minētā

uzdevuma izpildes labad nepieciešams atkāpties no agrāk

sniegtajām tiesu prakses atziņām, tad tiesnesis to ir tiesīgs

darīt, taču tikai pienācīgi argumentējot savu viedokli (sk.

Satversmes tiesas 2003. gada 4. februāra sprieduma lietā Nr.

2002-06-01 2. punkta 4. apakšpunktu).

Minētais secinājums izriet arī no

Satversmes 83. panta, kas noteic, ka tiesneši ir neatkarīgi un

tikai likumam padoti. Neatkarība šā panta izpratnē nozīmē

tiesneša patstāvību nolēmumu pieņemšanā. Savukārt padotība

likumam nozīmē, ka tiesnesim tiesību normu piemērošanas procesā

ir jātiecas sasniegt pēc iespējas taisnīgāku un lietderīgāku

rezultātu, kas atbilstu tiesību sistēmai kopumā.

Tādējādi par pamatotu atzīstams

Administratīvās apgabaltiesas secinājums, ka prasība par valsts

nodevas samaksu administratīvo pārkāpumu lietās pārkāpj personas

tiesības uz taisnīgu tiesu. Šajās lietās tiesas pieejamība ir

īpaši svarīga, jo tiek pārbaudīts tāda administratīvā akta

tiesiskums, kas saistīts ar krimināltiesiskai sankcijai

pielīdzināma soda piemērošanu. Prasība par valsts nodevas samaksu

var mazināt privātpersonas motivāciju griezties tiesā. Tas nav

pieļaujams gadījumos, kad izpildvara īsteno sodīšanas

funkciju.