17. pants

Saskaņā ar Metodiku:

17.1. lietotājiem nodotais dabasgāzes apjoms ir vienāds ar

trīs iepriekšējos kalendārajos gados vidējo gadā lietotājiem uz

piederības robežas nodoto dabasgāzes apjomu

(2.6.apakšpunkts);

17.2. regulatīvā perioda ilgums ir no diviem līdz pieciem

gadiem. Tarifu perioda ilgums ir viens gads. Iesniedzot tarifu

projektu, sistēmas operators iesniedz pamatojumu tarifu aprēķinā

izmantotajam regulatīvajam periodam. Regulators var lemt par

regulatīvā perioda pagarināšanu (3.punkts);

17.3. ja regulatīvajā periodā ir vairāki tarifu periodi, uz

katru no tarifu periodiem tiek attiecināta vienāda atļauto

ieņēmumu daļa. Atļautie ieņēmumi regulatīvajā periodā nemainās,

izņemot, ja mainās Metodikas 33.punktā norādītie lielumi

(4.punkts);

17.4. atļautie ieņēmumi ir vienādi ar izmaksām (38.punkts) un

sedz tarifu aprēķinā iekļautās izmaksas (9.punkts);

17.5. Regulators, ņemot vērā pamatotus, objektīvus rādītājus

un sistēmas operatora pamatotu viedokli par izmaksu efektivitātes

koeficienta apmēru un tā ietekmi uz sadales sistēmas drošu

darbību, var noteikt izmaksu efektivitātes koeficientu

regulatīvajam periodam (10.punkts);

17.6. sistēmas operators izveido regulatīvo rēķinu, kurā

uzskaita starpības starp plānotajiem un faktiskajiem ieņēmumiem

kalendārajā gadā, starpību starp plānotajām dabasgāzes zudumu

izmaksām un faktiskajām dabasgāzes zudumu izmaksām, starpību

starp plānoto inflācijas radīto izmaksu pieaugumu regulatīvajā

periodā un faktiskās inflācijas radīto izmaksu pieaugumu

kalendārajā gadā (33.punkts). Izmaksu un ieņēmumu starpību

attiecināšana uz nākamajiem tarifu un regulatīvajiem periodiem

ietverta Metodikas 3.3.apakšnodaļā;

17.7. sistēmas operators aprēķina diferencētos tarifus

atbilstoši Metodikas 4.nodaļā noteiktajām tarifu aprēķināšanas

formulām;

17.8. sadales pakalpojuma tarifa mainīgo un fiksēto daļu var

diferencēt atkarībā no lietotāju dabasgāzes patēriņa apjoma gadā,

gazificēto objektu maksimālā dabasgāzes patēriņa stundā vai

atkarībā no citiem pamatotiem diferencēšanas kritērijiem, lai

sekmētu efektīvāku sadales sistēmas izmantošanu (42.punkts);

17.9. sistēmas operators reizē ar tarifu projektu iesniedz

tarifu projektā izmantoto diferencēšanas kritēriju ekonomisko

pamatojumu (43.punkts);

17.10. kopējie atļautie ieņēmumi no sadales pakalpojuma tarifa

fiksētās daļas nepārsniedz kopējās sadales sistēmas izmaksas

(44.punkts);

17.11. tarifu projektu sistēmas operators izstrādā saskaņā ar

šo metodiku, nosakot izmaksas attiecībā uz sadales pakalpojumu

(45.punkts);

17.12. sistēmas operators vienlaikus ar tarifa projektu

iesniedz pamatojumu, ja aprēķinātais lietotājiem nodotais

dabasgāzes apjoms tiek koriģēts (8.punkts). Kopā ar tarifu

projektu sadales sistēmas operators iesniedz tarifu projektā

minēto tarifus veidojošo izmaksu pamatojumu un minētās izmaksas

pamatojošos dokumentus saskaņā ar regulatora noteikumiem par

tarifus veidojošo izmaksu pamatojumu (45.punkts).