Par Alkoholisko dzērienu patēriņa mazināšanas un alkoholisma ierobežošanas rīcības plānu 2020.–2022. gadam

6. pants

Spēkā · redakcija pārbaudīta 2026-05-18

Aprēķinot absolūtā alkohola patēriņu valstī, netiek

atrēķināts tūristu patērētais alkohola apjoms, kas rada maldīgu

ainu attiecībā uz Latvijas iedzīvotāju alkohola patēriņu.

2.2. Alkoholisko

dzērienu piedāvājums, to ierobežošana un kontrole

Saskaņā ar PVO izstrādāto dokumentu "Globālā stratēģija

alkohola kaitīgās lietošanas samazināšanai", alkohola

pieejamības ierobežošanai ir būtiska nozīme alkohola patēriņa un

tā radītā kaitējuma mazināšanā.59 Latvijā kopš 2013.

gada ir aizliegta alkoholisko dzērienu mazumtirdzniecība,

izmantojot distances līgumu. Distances līgums ir vienošanās par

preces iegādi vai pakalpojuma sniegšanu, kas noslēgta neklātienes

apstākļos, izmantojot distances saziņas līdzekļus (tālrunis,

internets u.c).

Atbilstoši Saeimā 2017. gada 9. jūnijā pieņemtajiem

grozījumiem "Alkoholisko dzērienu aprites likumā" ar

2018. gada 1. janvāri alu, raudzētos dzērienus, starpproduktus un

pārējos alkoholiskos dzērienus aizliegts pārdot iepakojuma

vienībā, kuras tilpums pārsniedz: 0,5 litrus, ja absolūtā spirta

daudzums minētajos alkoholiskajos dzērienos pārsniedz 5,8

tilpumprocentus, 1 litru, ja absolūtā spirta daudzums minētajos

alkoholiskajos dzērienos nepārsniedz 5,8 tilpumprocentus. Minēto

iepakojuma tilpuma ierobežojumu alkoholisko dzērienu tirdzniecībā

nepiemēro, ja iepakojuma vienība ir izgatavota no stikla,

keramikas, koka, metāla vai kompleksā iepakojuma, kas sastāv no

polimēra vai lamināta maisa, kurš iepakots kartona kastē, bet

alu, raudzētos dzērienus, starpproduktus un pārējos alkoholiskos

dzērienus tirgo to ražošanas vietā vai ražotāja struktūrvienībā.

Alu, raudzētos dzērienus, starpproduktus un pārējos alkoholiskos

dzērienus, kas saražoti līdz 2017. gada 31. decembrim, ja tie

iepakoti neatbilstoši iepriekš minētajām prasībām, bija atļauts

realizēt līdz to derīguma termiņa beigām, bet ne ilgāk kā līdz

2018. gada 31. martam.60 Īstenotā ierobežojuma mērķis

ir samazināt vienā reizē izdzertā alkohola daudzumu, mazinot

veselībai nodarīto kaitējumu.

Lai samazinātu alkoholisko dzērienu pieejamību un mērķtiecīgi

ierobežotu tādu alkoholisko dzērienu pārdošanu Latvijā, kuri

galvenokārt paredzēti personām, kas pārmērīgi lieto alkoholu,

plānā paredzēts aizliegt tirgot alkoholiskos dzērienus, kuru

alkohola tilpuma koncentrācija pārsniedz 22% un kuru tilpums

nepārsniedz 0,2l, un kuri pildīti plastmasas (PET) iepakojumā.

Izvērtējot pasākuma ietekmi, paredzams, ka tiks pārtraukta tādu

alkoholisko dzērienu tirdzniecība, kuri ir pieprasīti riskanto un

pārmērīgo alkohola lietotāju vidū un samazināsies alkohola

patēriņš tādu personu vidū, kas pārmērīgi lieto alkoholu. Tāpat

minētais pasākums mazinās videi nedraudzīgā materiāla plastmasas

(PET) iepakojuma nonākšanu atkritumu poligonos un apkārtējā vidē.

Šāda tilpuma alkoholiskie dzērieni ir izplatīti ne tikai Latvijā,

bet arī Lietuvā. Attiecīgi - Lietuvā 2020. gada 1. jūlijā stāsies

spēkā norma61, kas paredz Lietuvā aizliegt pārdot

alkoholiskos dzērienus, kuru alkohola tilpumkoncentrācija

pārsniedz 22% un kurus ražotājs ir pildījis glāzēs, tasēs un

citos traukos tūlītējam patēriņam. Augstāk minētā Lietuvas

likumprojekta pamatojumā62 norādīts, ka tā mērķis ir

samazināt alkoholisko dzērienu pieejamību, mērķtiecīgi

ierobežojot tādu alkoholisko dzērienu pārdošanu Lietuvā, kas

galvenokārt paredzēti personām, kas pārmērīgi lieto alkoholu un

kas šādus dzērienus lieto no rīta ar mērķi samazināt paģiru

ietekmi un izraisa alkohola lietošanu katru dienu.

Pēdējo gadu laikā valsts tiesībaizsardzības iestāžu izņemtā

alkohola daudzums pieaug un valstī palielinājies nevis

kontrabandas ceļā no trešajām valstīm ievestā, bet Latvijā

nelegāli saražotā spirta un alkohola daudzums.63 Arī

VID, apkopojot dažādu ekspertu un pētījumu datus, vērtējot legālā

un nelegālā alkohola tirgus tendences un to ietekmi uz budžeta

ieņēmumiem, ir secinājis legālā alkohola tirgus pieaugumu.

Kopsakarā ar iedzīvotāju skaita samazināšanos un citām tendencēm

alkohola lietošanas jomā (lietošanas biežumu, alkohola veidu) VID

ir secinājis, ka nelegālā alkohola tirgus īpatsvars samazinās.

Kopumā VID dati rāda, ka akcīzes nodokļa ieņēmumi no alkoholisko

dzērienu tirdzniecības pieaug, kas liecina par tendenci, ka

iedzīvotāji iegādājas alkoholiskos dzērienus legālās

tirdzniecības vietās.64

Pēc FM un VID sniegtās informācijas, pēdējo gadu laikā

salīdzinoši bieži un lielos apjomos VP nelegālā alkoholisko

dzērienu tirdzniecības vietās ir konstējusi, ka tiek pārdoti

atšķaidīti dezinfekcijas līdzekļi (piemēram, XP10), kas satur

spirtu. Tāpat legālās tirdziniecības vietās ir pieejams

"kosmētiskais spirts". Abus iepriekšminētos produktus,

alkohola atkarīgas personas izmanto apreibināšanās nolūkiem.

Šādus spirtu saturošu kosmētikas un higiēnas līdzekļu lietošana

ir veselībai bīstama un var radīt smagu saindēšanos, kuras dēļ ir

nepieciešama nopietna ārstēšana un var iestāties pat nāve. Pēc

SPKC sniegtās informācijas par pacientiem, kuri ārstniecības

iestādē pēc neatliekamās medicīniskās palīdzības vērsušies

saindēšanās dēļ ar spirtu saturošiem līdzekļiem 2014.-2017.

gadā65 var konstatēt, ka 2017. gadā - 21 personas

vecumā no 15 līdz 65 un vairāk gadiem (2016. gadā - 13, 2015.gadā

- 20, 2014. gadā - 21) bija vērsušās pēc neatliekamās

medicīniskās palīdzības saindēšanās dēļ ar spirtu saturošiem

līdzekļiem (piemēram, dažādu veidu spirti, denaturētais spirts,

dezinfekcijas līdzeklis, smaržas, odekolons u.c.). Tomēr

jāuzsver, ka SPKC rīcībā ir dati tikai par tiem pacientiem, kas

ir vērsušies pēc palīdzības, t.sk. par personām, kas šādus spirtu

saturošus līdzekļus ir iedzēruši netīšām nevis apreibināšanās

nolūkā. VM vai SPKC nav pieejami precīzi dati par to, cik daudz

personas lieto šādus spirtu saturošus kosmētiskos vai higiēnas

līdzekļus apreibināšanās nolūkā.

Pamatojoties uz VP sniegto informāciju, 2017. un 2018. gadā,

salīdzinot ar 2016. gadu, ir samazinājies uzsākto kriminālprocesu

skaits, kas ir saistīti ar nelikumīgu alkoholisko dzērienu

realizāciju: 2016. gadā 233 kriminālprocesi; 2017. gadā 204

kriminālprocesi; 2018. gadā 113 kriminālprocesi. Tāpat 2017. gadā

un 2018. gadā, salīdzinot ar 2016. gadu, ir samazinājies uzsākto

kriminālprocesu skaits attiecībā uz alkoholisko dzērienu

izgatavošanu, glabāšanu un pārvietošanu (2016. gadā -206; 2017.

gadā - 180; 2018. gadā - 153). Vienlaikus 2017. gadā no nelegālās

apgrozības izņemti 107 163,57 litri alkoholisko dzērienu

(2016.gadā 114 587,91 litri alkoholisko dzērienu). Pārsvarā tiek

izņemts nezināmas izcelsmes alkohols - 100 943,6 litri. Savukārt

2018. gadā samazinājies no nelegālās apgrozības izņemtā alkohola

daudzums. Pārskata periodā izņemti 83003,66 litri. Arī 2018. gadā

izņemts nezināmas izcelsmes alkohols 80084,23 litru apmērā.

Aizvien biežāk noziedzīgus nodarījumus, kas saistīti ar

nelikumīgu alkoholisko dzērienu apriti, izdara personas, kas

iepriekš nav bijušas saistītas ar noziedzīgu nodarījumu

izdarīšanu. Bieži vien nelegālajā alkohola apritē iesaistītajām

personām galvenais ienākumu avots ir ar alkoholu veikto

nelikumīgo darbību rezultātā gūtā peļņa. Sabiedrībā valda

viedoklis, ka ekonomiska rakstura noziedzīgs nodarījums ir mazāk

bīstams, salīdzinot ar cita veida noziegumiem. Vienlaikus

nelielie naudas sodi, kas bieži vien netiek samaksāti, rada

nesodāmības sajūtu.66

Atbilstoši IeM IC datiem un publicētajam pārskatam par 2017.

gadā sastādītajiem administratīvo pārkāpumu

protokoliem67, kas sagatavoti pēc Sodu reģistrā

iekļautajām ziņām, (turpmāk - Centra pārskats) Latvijas Republikā

2017. gadā kopumā sastādīti 25 060 administratīvo pārkāpumu

protokoli par Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa (turpmāk

- LAPK) 171.pantā paredzētā administratīvā pārkāpuma izdarīšanu,

proti, par alkoholisko dzērienu vai citu apreibinošo vielu

lietošanu sabiedriskās vietās un atrašanos sabiedriskās vietās

reibuma stāvoklī. No tiem 24 570 gadījumos piemērota

administratīvā atbildība.

Atbilstoši Centra pārskatam Latvijas Republikā 2017. gadā

kopumā ir sastādīti 2 651 administratīvā pārkāpuma protokoli par

LAPK 171.1 pantā paredzētā administratīvā pārkāpuma

izdarīšanu, proti, par alkoholisko dzērienu vai citu apreibinošo

vielu lietošanu vai atrašanos alkoholisko dzērienu vai citu

apreibinošo vielu ietekmē, ja pārkāpumu izdarījis nepilngadīgais.

No tiem 1 414 gadījumos piemērota administratīvā atbildība.

1. tabula.

Sastādīto administratīvo pārkāpuma protokolu skaits citām

personām par bērnu tiesību pārkāpšanu 2017. un 2018. gadā

Latvijas

Administratīvo pārkāpumu kodeksa panti

Sastādīto

administratīvā pārkāpuma protokolu skaits citām personām

par bērnu tiesību pārkāpšanu

Izmaiņas

2017.

gads

2018.

gads

+/-

Par alkoholisko dzērienu un tabakas izstrādājumu

pārdošanu nepilngadīgajiem

186

283

+97

Par alkoholisko dzērienu un tabakas izstrādājumu

pārdošanu nepilngadīgajiem atkārtoti

19

17

-2

Par nepilngadīgā iesaistīšanu alkoholisko dzērienu

lietošanā

118

112

-6

Par nepilngadīgā novešanu līdz dzēruma stāvoklim

36

41

+5

Par alkoholisko dzērienu vai tabakas izstrādājumu

nodošanu nepilngadīgā rīcībā tā, ka šīs vielas kļuvušas

nepilngadīgajam brīvi pieejamas lietošanai

139

154

+15

Kopš 2013. gada VP darbiniekam ir tiesības veikt

kontrolpirkumus, iesaistot tā izdarīšanā citas personas, tajā

skaitā nepilngadīgos, lai novērstu alkoholisko dzērienu pārdošanu

personām līdz 18 gadu vecumam. Saskaņā ar VP datiem, 2018. gadā

ir palielinājies sastādīto administratīvo pārkāpumu protokolu

skaits par alkoholisko dzērienu un tabakas izstrādājumu pārdošanu

nepilngadīgajiem, par nepilngadīgā novešanu līdz dzēruma

stāvoklim, kā arī par alkoholisko dzērienu vai tabakas

izstrādājumu nodošanu nepilngadīgā rīcībā tā, ka šīs vielas

kļuvušas nepilngadīgajam brīvi pieejamas lietošanai (skat. 1.

tabulu).

Attiecībā uz alkoholisko dzērienu pieejamību jauniešiem, ESPAD

2015. gada pētījuma68 dati liecina, ka Latvijā četru

gadu laikā (kopš 2011. gada) ir būtiski mazinājusies alkohola

pieejamība- par 14,2%, taču rādītājs joprojām ir augsts (70,0%),

kaut arī ir zemāks nekā vidējais ESPAD rādītājs (78,0%) (skat. 6.

attēlu).

6. attēls.

Tendences alkoholisko dzērienu pieejamības indeksā ESPAD kohortas

skolēnu vidū, 1995.-2015. gads (%)

Avots: SPKC,2016. Atkarību

izraisošo vielu lietošanas paradumi un tendences skolēnu vidū

Latvijā 2015.gadā (ESPAD pētījums)69

2015. gadā kopumā lielākajai daļai 15 gadus vecu skolēnu

Latvijā alkohols bija viegli vai ļoti viegli pieejams (skat. 2.

tabulu). Ja vien to vēlētos, 70,0% aptaujāto jauniešu būtu viegli

vai ļoti viegli iegūt vismaz kādu no izplatītāko alkoholisko

dzērienu veidiem (2011. gadā - 84,2%), 2015. gadā līdzīgs

rezultāts bija arī Lietuvā (70,0%), savukārt Baltijas valstu vidū

lielākais rādītājs bija Igaunijā (73,0%). Dati liecina, ka 2015.

gadā 15 gadus vecu skolēnu vidū populārākie alkoholiskie dzērieni

bija alus un stiprie alkoholiskie dzērieni. Zēnu vidū

populārākais bija alus un degvīns, bet meitenēm - vīns un sidrs.

Ņemot vērā iepriekš minēto, būtu nepieciešams pastiprināt

kontroli, lai novērstu alkoholisko dzērienu pārdošanu

nepilngadīgajiem. Papildus tam, lai novērstu nepilngadīgo

izdarītos likumpārkāpumus, liela nozīme ir preventīvajam darbam

ar nepilngadīgajiem.

2. tabula.

Alkoholisko dzērienu pieejamība 2015. gadā sadalījumā pa

alkoholisko dzērienu veidiem skolēnu vidū, %

Alus

Sidrs

Gatavie

alkoholiskie kokteiļi

Vīns

Stiprie

alkoholiskie dzērieni

Neiespējami

10,3

13,1

17,1

13,2

19,4

Ļoti grūti

8,0

8,5

9,4

9,7

12,0

Diezgan grūti

9,1

8,6

11,6

17,1

14,0

Diezgan viegli

30,5

26,2

24,6

22,2

19,3

Ļoti viegli

32,6

33,3

26,8

26,9

25,7

Grūti pateikt

9,6

10,6

10,7

10,9

10,4

Avots: ESPAD, 2015. SPKC, 2016.

Papildus 2019. gadā tika veiktas izmaiņas tiesiskajā

regulējumā70 attiecībā uz bērnu aizsardzību no riska

situācijām, kas saistītas ar vecāku atrašanos alkoholisko

dzērienu ietekmē, paredzot, ka par bērna uzraudzīšanu, atrodoties

alkohola, narkotisko, psihotropo, toksisko vai citu apreibinošo

vielu ietekmē, kas var ierobežot spējas nodrošināt bērna drošību

un aizsardzību no iespējamiem bērna dzīvības un veselības

apdraudējumiem, ja to izdarījusi persona, kura atbildīga par

bērna uzraudzību, piemēro brīdinājumu vai naudas sodu.

Identificētās problēmas: