2. pants

Plāna mērķis un rīcības virzieni tā sasniegšanai

Plāna mērķis ir noteikt nepieciešamos izpētes un analīzes virzienus, kuru rezultātā tiks izstrādāta turpmākā rīcībppolitika attiecībā uz alternatīvo degvielu ieviešanu noteiktos transporta sektoros, lai mazinātu siltumnīcefekta gāzu emisijas.

Izvērtējot esošo situāciju Latvijā, secināms, ka pamazām notiek alternatīvo degvielu ieviešana transporta jomā (elektroenerģija un biodegviela), tomēr esošie pasākumi nav pietiekami un bez papildu rīcības šajā jomā, pēdējo gadu laikā sākušās tendences var izbeigties atbilstošas infrastruktūras trūkuma dēļ. Izņēmums ir ETL un tā uzlādes infrastruktūras attīstības veicināšana, kurai izstrādāts un pieņemts EMAP un kas lielā mērā ir veicinājis situāciju, ka Latvijā ETL un to uzlādes staciju skaits palielinās, kā tas ir pretēji situācijā ar dabasgāzes un ūdeņraža kā degvielas veida izplatību, kuru ieviešanai nav izstrādātā valsts politika. Līdz ar to turpmāk ir nepieciešami koordinēti un vienlīdzīgi atbalsta pasākumi, lai veicinātu CNG, LNG, biodegvielu, sintētisko un parafinizēto degvielu un ūdeņraža kā degvielas veida ienākšanu tirgū.

Plānā ir apskatīti alternatīvo degvielu veidi, iespējamie dažādie risinājumi attiecībā uz uzpildes stacijām, tomēr, ņemto vērā, ka Latvijā šādu alternatīvo degvielu izplatība ir ļoti zema, nav iespējams sniegt ekonomiski pamatotus priekšlikums turpmākajai rīcībai alternatīvo degvielu ieviešanā. Ņemot vērā, ka Eiropas Komisija ir uzsvērusi Direktīvu 2014/94/ES kā vienu no galvenajiem instrumentiem autotransporta jomas negatīvās ietekmes uz vidi samazināšanai, kā arī to, ka alternatīvo degvielu izmantošana Latvijā ir pašā sākumposmā, pirms jebkādu pasākumu realizēšanas ir nepieciešams visaptverošs pētījums, kurā būtu iekļauta detalizēta analīze par katru degvielas veidu, šo degvielas iespējamo ietekmi uz Eiropas Savienības līmenī noteiktajiem mērķiem vides jomā Latvijai, kā arī ekonomiski izdevīgāko risinājumu no Plānā aplūkotajiem vai jaunu ierosināšanu alternatīvo degvielu infrastruktūras ieviešanai Latvijas situācijā.

Lai Latvijā veicinātu alternatīvo degvielu izmantošanu, nākamais solis būtu, pamatojoties uz iepriekš minēto pētījumu, kā arī vienlaikus ievērojot Direktīvā 2014/94 noteiktās prasības, izveidot alternatīvo degvielu infrastruktūru, tādejādi likvidējot likumsakarības, kas ir būtiski šķēršļi šo degvielu izmantošanas attīstībai, kad no vienas puses, alternatīvo degvielu infrastruktūra nav izveidota, jo nav pietiekams skaits šādu transportlīdzekļu, bet, no otras puses, patērētāji neiegādājas ar alternatīvo degvielu darbināmus transportlīdzekļus, jo nepietiekama pieprasījuma dēļ rūpniecības nozare tos neražo un nepārdod par konkurētspējīgām cenām, un līdz ar to pieprasījums patērētāju vidū nav pietiekami liels. Tomēr infrastruktūras pieejamība ir būtisks, bet ne vienīgais pasākums, kas nepieciešams alternatīvo degvielu izmantošanas veicināšanai. Ņemot vērā, ka ar alternatīvo degvielu darbināmu transportlīdzekļu cena ir lielāka par tradicionālajiem transportlīdzekļiem, nepieciešami papildu stimuli patērētāju pusē, kā, piemēram, nodokļu atvieglojumi, priekšrocības ceļu satiksmē utml., kas kopā ar sabiedrības informēšanas pasākumiem par iespējām izmantot ar alternatīvo degvielu darbināmus transportlīdzekļus un nepieciešamību samazināt klimata pārmaiņas dotu papildu devumu šādu transportlīdzekļu izmantošanas popularizēšanā.

Pamatojoties uz iepriekšējā nodaļā aplūkoto un izdarītajiem secinājumiem, alternatīvo degvielu infrastruktūras ieviešanas plānā rīcības virzieni tiek noteikti šādi:

• Latvijas tautsaimniecībai efektīvāko alternatīvo degvielu ieviešanas scenāriju izvērtēšana un risinājumu noteikšana.

• Normatīvo aktu pilnveidošana;

• Alternatīvo degvielu infrastruktūras izveide un attīstība;

• Sabiedrības informēšana.

Izstrādājot minētos rīcības virzienu, tie tiks vērtēti atbilstoši attiecīgajiem komercdarbības atbalsta regulējumiem.

Lai arī Latvija apzinās alternatīvo degvielu attīstības veicināšanas nepieciešamību, atbalsta pasākumu prioritāro secību nosaka Latvijas ierobežotie budžeta līdzekļi, tādēļ prioritārām jābūt tām aktivitātēm, kuras sniedz vislielāko atdevi Latvijai.

Nosakot atbalsta pasākumu secību, jāņem vērā līdzšinējā pasaules pieredze par citur veikto pasākumu rezultātiem. Lai veiksmīgi tiktu realizēta alternatīvo degvielu attīstība, nepieciešama padziļināta izpēte gan par alternatīvo degvielu tehnoloģiskajiem risinājumiem, piemērotāko risinājumu Latvijas situācijā, alternatīvo degvielu ietekmes izvērtējumu uz vidi, sabiedrības attieksmi. Tādējādi pirmā prioritāte ir vispusīga izpēte alternatīvo degvielu kontekstā.

Pasaules pieredze rāda, ka bez pilnvērtīga infrastruktūras tīkla nevar tikt nodrošināta pilnvērtīga un efektīva alternatīvo degvielu attīstība. Tikpat svarīgs ir kvalitatīvs informatīvais atbalsts, ir nepieciešams informēt sabiedrību, lai radītu patiesu priekšstatu par alternatīvo degvielu transportlīdzekļu priekšrocībām, kā arī trūkumiem, jo tikpat kaitīga kā maldinošā negatīvā informācija ir arī slavinoša informācija, kas rada lielas cerības un vēlāk var negatīvi atsaukties uz kopējo mērķu sasniegšanu. Informācija tiek veidota vienota par visiem alternatīvo degvielu veidiem, norādot arī to tehnoloģiskās, ekonomiskās utml. atšķirības. Pārējos Direktīvā 2014/94/ES noteiktos pasākumus alternatīvo degvielu ieviešanā līdz 2030.gadam plānots iekļaut turpmākajos alternatīvo degvielu plānošanas dokumentos.

Plāna mērķis

veicināt alternatīvo degvielu attīstību un samazināt transporta negatīvo ietekmi uz vidi

Politikas rezultāts/-i un rezultatīvais rādītājs/-i

Alternatīvo degvielu visaptveroša infrastruktūra Latvijā;

SEG emisiju samazinājums autotransporta nozarē;