Par Ambulatorās un stacionārās veselības aprūpes pakalpojumu sniedzēju attīstības programmas ieviešanas plānu 2005.-2010.gadam

4. pants

Spēkā · redakcija pārbaudīta 2026-05-17

Plāna īstenošanu 2006.gadā

nodrošināt piešķirto valsts budžeta līdzekļu ietvaros un

jautājumu par papildu valsts budžeta līdzekļu piešķiršanu

turpmākajos gados skatīt Ministru kabinetā vienlaikus ar visu

ministriju budžeta prioritātēm kārtējā gada valsts budžeta

likumprojekta sagatavošanas un izskatīšanas procesā.

Ministru

prezidents A.Kalvītis

Veselības ministrs G.Bērziņš

(Ministru kabineta

2005.gada 28.decembra rīkojums

Nr.854)

Ambulatorās un

stacionārās veselības aprūpes pakalpojumu sniedzēju attīstības

programmas ieviešanas plāna 2005.-2010.gadam

kopsavilkums

1.Veselības ministrija ir

izstrādājusi Ambulatorās un stacionārās veselības aprūpes

pakalpojumu sniedzēju attīstības programmu (turpmāk- programma),

kura apstiprināta ar Ministru kabineta 2004.gada 20.decembra

rīkojumu Nr.1003 "Par Ambulatorās un stacionārās veselības

aprūpes pakalpo­jumu sniedzēju attīstības programmu". Šī

programma ir politikas plānošanas dokuments, kurā ir noteikts

valsts un pašvaldību ārstniecības iestāžu optimālais skaits un

izvietojums. Lai risinātu vienu no programmas izvirzītajiem

apakšmērķiem - izveidot kvalitatīvu, iedzīvotājiem pieejamu un

izmaksu ziņā efektīvu neatliekamās medicīniskās palīdzības

sistēmu valstī, Veselības ministrija ir izstrādājusi Neatliekamās

medicīniskās palīdzības dienesta attīstības pamatnostādnes

(pieņemtas Ministru kabineta 2005.gada 12.jūlija sēdē

(prot.Nr.4032.§)), kas nosaka valdības politikas izmaiņas

neatliekamās medicīniskās palīdzības sistēmas pamatfunkcionālajā

struktūrā.

2.Ambulatorās un stacionārās

veselības aprūpes pakalpojumu sniedzēju attīstības programmas

ieviešanas plāns 2005.-2010.gadam (turpmāk- ievieša­nas plāns) ir

izstrādāts atbilstoši Ministru kabineta 2004.gada 20.decembra

rīkojuma Nr.10033.1.apakšpunktā dotajam uzdevumam un Neatliekamās

medicīniskās palīdzības dienesta attīstības pamatnostādnēm.

3.Lai nodrošinātu kompleksu pieeju

ieviešanas plāna īstenošanai, tā izstrādē tika iesaistīti

Veselības statistikas un medicīnas tehnoloģiju valsts aģentūras,

Veselības obligātās apdrošināšanas valsts aģentūras un Katastrofu

medicīnas centra, kā arī Rīgas domes Labklājības departamenta

pārstāvji.

4.Atbildīgā institūcija par

rīcības plāna ieviešanas rezultātu pārraudzību un ietekmes

novērtēšanu ir Veselības ministrija.

5.Paredzēts, ka Veselības

ministrija reizi divos gados iesniegs Ministru kabinetā pārskatu

par iepriekšējā laikposmā veiktajiem nozīmīgākajiem ieviešanas

plāna pasākumiem.

6.Rīcības plāns izstrādāts, lai,

ieviešot galvenos pasākumus, tiktu sasniegti visi programmā

noteiktie mērķi. Tas būs iespējams, ja tiks piešķirts finansējums

visu paredzēto pasākumu īstenošanai. Ja finansējums saglabāsies

iepriekšējā līmenī, stratēģijas mērķi tiks sasniegti daļēji.

7.Lai iedzīvotājiem nodrošinātu

kvalitatīvu veselības aprūpes pakalpoju­mu pieejamību iespējami

tuvāk viņu dzīvesvietai un valstī panāktu efektīvu resursu

izlietojumu veselības aprūpē, jāveic ambulatorās un stacionārās

veselības aprūpes pakalpojumu un neatliekamās medicīniskās

palīdzības sniedzēju pārstrukturēšana. Tā ietver šādus

uzdevumus:

7.1.attīstīt un pārstrukturēt

veselības aprūpes pakalpojumu sniedzēju infra­struktūru:

7.1.1.izveidot jaunas primārās

veselības aprūpes ārstu prakses atbilstoši iedzīvotāju

vajadzībām;

7.1.2.pilnveidot esošo primārās

veselības aprūpes ārstu prakšu infrastruk­tūru;

7.1.3.pilnveidot slimnīcu

infrastruktūru un attīstīt veselības aprūpes centrus;

7.1.4.attīstīt ambulatoro

pakalpojumu sniedzēju infrastruktūru (ārstu prakses, veselības

aprūpes centrus, slimnīcu ambulatorās daļas);

7.1.5.attīstīt neatliekamās

medicīniskās palīdzības un katastrofu medi­cīnas sistēmu,

ieviešot vienotu, pēc vienādiem principiem strukturētu un

funkcionējošu neatliekamās medicīniskās palīdzības brigāžu un

operatīvās vadības, kā arī saslimušo un cietušo hospitalizācijas

vadības sistēmu valstī;

7.1.6.izveidot un attīstīt

medicīniskās rehabilitācijas pakalpojumu sistē­mu;

7.2.iegādājoties atbilstošu

medicīnisko aprīkojumu kvalitatīvas primārās veselības aprūpes

pakalpojumu, sekundārās veselības aprūpes pakalpojumu un

neatliekamās medicīniskās palīdzības pieejamības uzlabošanai,

nodrošināt medicīnisko ierīču un medicīnas preču racionālu

izvietojumu.

8.Kopā projekta īstenošanai

2007.-2010.gadā papildus ir nepieciešams 301757401lats, tai

skaitā pa gadiem:

8.1.2007.gadā - 73650138lati;

8.2.2008.gadā - 85184974lati;

8.3.2009.gadā - 69544979lati;

8.4.2010.gadā - 73377310latu.

9.Programmas īstenošana 2006.gadā

tiks nodrošināta piešķirto valsts budžeta līdzekļu ietvaros.

Jautājums par papildu valsts budžeta līdzekļu piešķiršanu

turpmākajos gados tiks skatīts Ministru kabinetā vienlaikus ar

visu ministriju budžeta prioritātēm kārtējā gada valsts budžeta

likumprojekta sagatavošanas un izskatīšanas procesā.

10.2006.gada finansējums

5086000latu apmērā ir iekļauts likumā "Par valsts budžetu

2006.gadam".

11.Plāna aprēķinos ietvertais

līdzekļu apjoms ir paredzēts vienreizējiem pasākumiem, kuru

īstenošanai nepieciešamais valsts budžeta finansējums katru gadu

atsevišķi tiks skatīts Ministru kabinetā vienlaikus ar visu

ministriju budžeta prioritātēm kārtējā gada valsts budžeta

likumprojekta sagatavošanas un izskatīšanas procesā.

12.Plāna aprēķinos ietverto

līdzekļu apjomu programmas īstenošanai veido valsts budžeta

dotācijas, privatizācijas fonda un Eiropas Savienības

struktūrfondu līdzekļi. Programmas īstenošanai vēl var tikt

piesaistīti privāto investoru līdzekļi, pašu veselības aprūpes

pakalpojumu sniedzēju līdzekļi, kas iegūti, sniedzot maksas

pakalpojumus iedzīvotājiem, aizņēmumi, dāvinājumi un citi

ārvalstu tehniskās palīdzības līdzekļi, kas tiek piesaistīti

konkrētu projektu īstenošanai. Pašvaldības atbilstoši to budžeta

iespējām attiecīgās administratīvās teritorijas iedzīvotāju

interesēs var brīvprātīgi īstenot attiecīgās vajadzības ikvienā

jautājumā, ja tas nav Saeimas, Ministru kabineta, ministriju,

citu valsts pārvaldes iestāžu, tiesas vai citu pašvaldību

kompetencē vai ja šāda darbība nav aizliegta ar likumu.