6. pants

Komiteja izsaka bažas par

sekojošo:

a) apgalvojumi par policijas

darbinieku sliktu izturēšanos pret personām, kas dažos gadījumos

var tikt uzskatīta par spīdzināšanu, īpaši aizdomās turamo

personu aizturēšanas un pratināšanas laikā;

b) nav nodrošināta Valsts

policijas Iekšējās drošības biroja, kas ir atbildīgs par sūdzību

par policistu iespējamo vardarbību izskatīšanu, neatkarība un

objektivitāte;

c) ieslodzījuma apstākļi brīvības

atņemšanas vietās, īpaši policijas iecirkņos un īslaicīgas

aizturēšanas izolatoros;

d) tiesas procesu ilgums un

pārmērīgi ilgie pirmstiesas apcietinājuma termiņi, īpaši

īslaicīgas aizturēšanas izolatoros;

e) fakts, ka jaunais Patvēruma

likums neparedz neviena no patvēruma meklētāju abiem

"alternatīvajiem statusiem" piešķiršanu personai, kas Latvijā

ieradusies no valsts, kurā viņš/ viņa būtu varējusi lūgt un

saņemt aizsardzību. Bez tam Komiteju uztrauc ilgais laiks, uz

kuru patvēruma meklētāju var aizturēt pēc tam, kad viņa lūgums

pēc patvēruma ticis noraidīts;

f) cietumu un citu brīvības

atņemšanas vietu pārapdzīvotība, ņemot vērā inter alia

risku, ka šādā situācijā varētu izplatīties infekcijas

slimības;

g) lai gan jaunā Kriminālprocesa

likuma projektā risināti daudzi trūkumi, šobrīd spēkā esošais

Kriminālprocesa kodekss neparedz apcietināto tiesības sazināties

ar ģimenes locekļiem. Komiteju uztrauc arī informācija, ka

apcietinātās personas lūgums apmeklēt ārstu pēc savas izvēles

jāapstiprina attiecīgajām amatpersonām;

h) apgalvojumi, ka daudzos

gadījumos, lai gan tas ir paredzēts likumā, praksē tiek liegta

vai kavēta aizturētās personas tikšanās ar advokātu un ka

apsūdzētajam jāatmaksā juridiskās palīdzības izdevumi, ja prāva

tiek zaudēta;

i) to personu skaits, kuras

zaudējušas savu juridisko statusu kā pilsoņi vai "nepilsoņi" un

kļuvušas "nelegālas" (nelegālie imigranti) pēc tam, kad uz laiku

atstājušas valsti.