101. pants
ir konkretizējams kopsakarā ar Eiropas vietējo

pašvaldību hartu (turpmāk - Harta). Arī saskaņā ar Hartas 3.

panta pirmo daļu vietējā pašvaldība nozīmē vietējās varas

tiesības un spēju likumā noteiktajās robežās regulēt un vadīt

nozīmīgu valsts lietu daļu uz savu atbildību un vietējo

iedzīvotāju interesēs.

Republikas pilsētas domes un novada domes deputāta statusa

likuma 5. panta pirmā daļa noteic deputāta darbības principus,

bet 9. panta otrā daļa noteic, ka deputāts savas tiesības īsteno

bez īpaša pilnvarojuma. Atbilstoši šā likuma normām pašvaldības

domes deputāts ir konkrētās pašvaldības teritorijas iedzīvotāju

priekšstāvis. Ikvienam pašvaldības deputātam ir pienākums

pārstāvēt pašvaldības iedzīvotāju intereses. No pašvaldības

iedzīvotāju interešu pārstāvības pienākuma izriet deputāta

pienākums līdzdarboties domes darbā (sal. sk. Satversmes

tiesas 2018. gada 29. jūnija sprieduma lietā Nr. 2017-32-05 20.

punktu).

Tātad, lai pašvaldības deputāts varētu līdzdarboties domes

darbā un pārstāvēt iedzīvotāju intereses, viņam jābūt iespējai

pilnvērtīgi īstenot visas savas amata tiesības un pienākumus.

20.2. Drošības līdzeklis - apcietinājums - ir viens no

Kriminālprocesa likumā paredzētajiem procesuālajiem piespiedu

līdzekļiem un tiek uzskatīts par bargāko un tiesības visvairāk

ierobežojošo drošības līdzekli. Proti, apcietinājums ir personas

brīvības atņemšana, ko ar izmeklēšanas tiesneša lēmumu vai tiesas

nolēmumu Kriminālprocesa likumā paredzētajos gadījumos var

piemērot aizdomās turētajam vai apsūdzētajam pirms galīgā

nolēmuma spēkā stāšanās konkrētajā kriminālprocesā.

Apcietinājumu piemēro personām, attiecībā uz kurām ir

vislielākais risks, ka tās mēģinās traucēt kriminālprocesa gaitu.

Apcietinājuma piemērošana ir saistīta ar dažādiem ierobežojumiem,

kuri pēc sava rakstura ir objektīvi un reizē arī neizbēgami.

Pretējā gadījumā nebūtu nozīmes piemērot apcietinājumu, jo

netiktu sasniegts tā mērķis. Apcietinājuma piemērošanas

nepieciešamība tiek izvērtēta individuāli, jo jākonstatē tā

piemērošanas pamats.

Apcietinājums ir terminēts, un apcietinātai personai ir

tiesības lūgt apcietinājuma atcelšanu vai grozīšanu vai turpmākas

tā piemērošanas nepieciešamības izvērtēšanu (sk.

Kriminālprocesa likuma 277. un 281. pantu). Tādējādi arī no

apcietinājuma būtības izrietoši tiesību ierobežojumi, tostarp

liegums izmantot personisko datortehniku ar pieeju internetam,

tiek piemēroti tikai noteiktu laiku, kamēr pastāv likumā

noteiktais apcietinājuma piemērošanas pamats vai beidzas tā

piemērošanas maksimālais termiņš.

20.3. Apcietinājums tiek izpildīts izmeklēšanas

cietumā. Izmeklēšanas cietums ir slēgta specifiska vide, kurā

vienlaikus var atrasties vairāki simti apcietināto (sk. lietas

materiālu 2. sēj. 41. lp.). Apcietinājumā turēšanas kārtības

likums reglamentē apcietinātā tiesības un pienākumus, tostarp

apcietinātā pienākumu ievērot izmeklēšanas cietumā noteikto

dienas kārtību. Dienas kārtība ietver darba laiku un laiku

izglītības, audzināšanas un režīma pasākumiem, ēdienreizes,

skaitliskās pārbaudes, ikdienas pastaigas, atpūtas laiku, kā arī

nepārtrauktu astoņu stundu naktsmieru. Turklāt apcietinātās

personas izmeklēšanas cietumā tiek izvietotas kamerās un kameras

ietvaros personas tiek vestas pastaigā, ēdienreize tiek

nodrošināta visām kamerā ievietotajām personām vienā laikā, tāpat

arī skaitliskās pārbaudes notiek vienā laikā. Apcietinātā

pārvietošana uz ārpuskameras aktivitātēm, piemēram, pastaigu,

tiek nodrošināta tikai ar izmeklēšanas cietuma darbinieku

klātbūtni (sk. Noteikumu Nr. 800 24. un 25. punktu).

Saskaņā ar Apcietinājumā turēšanas kārtības likumu

apcietinātajam ir tiesības sazināties ar personām ārpus

izmeklēšanas cietuma rakstveidā, kā arī ne retāk kā reizi nedēļā

izmantot izmeklēšanas cietuma tālruni. Tāpat apcietinātai

personai ir tiesības ar izmeklēšanas priekšnieka atļauju uz

vismaz stundu ilgu satikšanos ar citām personām ne retāk kā reizi

mēnesī sociāli lietderīgu kontaktu saglabāšanai un veicināšanai

(sk. Apcietinājumā turēšanas kārtības likuma 13. panta pirmās

daļas 5. un 6. punktu un 13.1 panta ceturto

daļu).

No pieteikuma saprotams, ka Pieteikuma iesniedzējs Rīgas

Centrālcietuma priekšniekam lūdzis atļauju katru darba dienu no

plkst. 9.00 līdz 18.00 izmantot personisko datortehniku ar pieeju

internetam, lai attālināti piedalītos pašvaldības domes un tās

komiteju sēdēs (sk. lietas materiālu 2. sēj. 3.-4.

lp.).

Deputātam savā vēlēšanu apgabalā ir virkne tiesību, tostarp

tiesības būt klāt valsts pārvaldes iestādēs, kad tās izskata

jautājumus, kas skar attiecīgās pašvaldības vai viņa vēlēšanu

apgabala vēlētāju intereses, kā arī domes vai tās institūciju

uzdevumā pārbaudīt pašvaldības kapitālsabiedrību un iestāžu

darbu, rīkot tikšanos ar iedzīvotājiem (sk. Deputāta statusa

likuma 9. panta pirmo daļu). Tāpat deputātam savā vēlēšanu

apgabalā ir pienākums piedalīties attiecīgās domes lēmumu

izpildes kontrolēšanā, izskatīt iedzīvotāju sūdzības un

iesniegumus un sniegt atbildi likumā noteiktajā kārtībā un

termiņā, kā arī ne retāk kā reizi divos mēnešos rīkot iedzīvotāju

pieņemšanu (sk. Deputāta statusa likuma 10. pantu).

Atbilstoši likuma "Par pašvaldībām" 34. panta otrās

daļas otrajā teikumā noteiktajam deputāts, neatrodoties sēdes

norises vietā, nevar piedalīties balsojumos par pašvaldības domes

priekšsēdētāja, domes priekšsēdētāja vietnieka, izpilddirektora,

izpilddirektora vietnieka, pagasta vai pilsētas pārvaldes

vadītāja, pagasta vai pilsētas pārvaldes vadītāja vietnieka

amatiem izvirzītajām kandidatūrām.

Tādējādi var secināt, ka laiks, kas Pieteikuma iesniedzējam

būtu nepieciešams darbam ar datortehniku, izmantojot pieeju

internetam, nav savienojams ar drošības līdzekļa - apcietinājuma

- izpildi. Proti, atrašanās apcietinājumā izmeklēšanas cietumā

nozīmē to, ka personai obligātā kārtā vienlīdzīgi ar citiem

apcietinātajiem ir jāievēro izmeklēšanas cietumā noteiktā dienas

kārtība un saziņas tiesību ierobežojumi, bet ne pašvaldības domes

noteiktā kārtība vai darba laiks. Apcietinājuma izpildes kārtības

ievērošana ir būtisks priekšnosacījums apcietinājuma mērķa

sasniegšanai un tiesiskas vides nodrošināšanai izmeklēšanas

cietumā.

20.4. No apcietinājuma būtības izrietošie tiesību

ierobežojumi, tostarp liegums izmantot personisko datortehniku ar

pieeju internetam, nodrošina efektīvu kriminālprocesa norisi,

kārtību un drošību apcietinājuma vietā, kā arī aizsargā cietušo

un liecinieku tiesības. Šāds tiesību ierobežojums veicina

objektīva, uz taisnīgu krimināltiesisko attiecību noregulējumu

vērsta nolēmuma pieņemšanu. Ņemot vērā gan to, ka tiklab

apcietinājums, kā arī no tā izrietošie citu tiesību ierobežojumi

ir terminēti un to piemērošanas nepieciešamība tiek regulāri

pārskatīta, gan arī to, ka pašvaldības deputāts, atrodoties

apcietinājumā, nevar pilnvērtīgi īstenot visas savas tiesības un

pienākumus, Satversmes tiesa secina, ka nelabvēlīgās sekas, kas

personai rodas apstrīdētajās normās ietvertā pamattiesību

ierobežojuma rezultātā, nav lielākas par labumu, ko no šā

ierobežojuma gūst sabiedrība kopumā.

Tādējādi apstrīdētās normas atbilst

Satversmes 101. panta pirmajam teikumam un 106. panta pirmajam

teikumam.

Nolēmumu

daļa

Pamatojoties uz Satversmes tiesas likuma 30.-32. pantu,

Satversmes tiesa

nosprieda:

atzīt Apcietinājumā turēšanas

kārtības likuma 13. panta pirmās daļas 10. punktu un Ministru

kabineta 2007. gada 27. novembra noteikumu Nr. 800

"Izmeklēšanas cietuma iekšējās kārtības noteikumi" 4.

pielikuma 10. punktu par atbilstošu Latvijas Republikas

Satversmes 101. panta pirmajam teikumam un 106. panta pirmajam

teikumam.

Spriedums ir galīgs un nepārsūdzams.

Spriedums stājas spēkā tā publicēšanas dienā.

Tiesas sēdes priekšsēdētājs A.

Laviņš