17. pants

Dalībvalstis atzīst plašsaziņas līdzekļu svarīgo nozīmi un nodrošina, lai bērniem būtu pieejama informācija un materiāli no dažādiem vietējiem un starptautiskiem avotiem, īpaši tāda informācija un materiāli, kuru mērķis ir sekmēt bērnu sociālo, garīgo un morālo labklājību, kā arī fizisko un garīgo veselību. Šajā nolūkā dalībvalstis

a) mudina plašsaziņas līdzekļus izplatīt informāciju un materiālus, kas sociālā un kultūras ziņā nāk par labu bērniem un atbilst 29. panta būtībai;

b) rosina starptautisku sadarbību, lai sagatavotu un izplatītu šādu no dažādiem kultūras, vietējiem un starptautiskiem avotiem iegūtu informāciju un materiālus, kā arī apmainītos ar tiem;

c) veicina bērnu literatūras izdošanu un izplatīšanu;

d) mudina plašsaziņas līdzekļus veltīt īpašu uzmanību to bērnu lingvistiskajām vajadzībām, kuri piederīgi kādai mazākumtautību grupai vai pirmiedzīvotājiem;

e) rosina piemērotu pamatnostādņu izstrādāšanu bērnu aizsardzībai pret viņu labklājībai kaitīgu informāciju un materiāliem, ņemot vērā 13. un 18. panta noteikumus.