Par Apvienoto Nāciju Organizācijas Konvencijas par personu ar invaliditāti tiesībām īstenošanas pamatnostādņu 2014.–2020. gadam īstenošanas plānu 2015.–2017. gadam

29. pants
).

Spēkā · redakcija pārbaudīta 2026-05-18

Atbildīgā institūcija par Plāna ieviešanas rezultātu

pārraudzību ir LM. Plānā ir noteiktas atbildīgās un iesaistītās

institūcijas par konkrētu pasākumu izpildi. Īstenojot

invaliditātes politiku valstī, tiks attīstīta saskaņota un

koordinēta nozaru ministriju darbība, ar mērķi uzlabot personu ar

invaliditāti tiesību ievērošanu un īstenošanu sabiedriskajos

procesos.

Informāciju par Plāna īstenošanu tiks iekļauta pamatnostādņu

vidusposma novērtējumā, ko Ministru kabinetā plānots iesniegt

līdz 2018.gada 1.novembrim.

2. Esošās

situācijas raksturojums

2.1. Personu ar invaliditāti skaita

dinamika

Balstoties uz VSAA un VDEĀVK sniegtajiem datiem par personām

ar invaliditāti, var redzēt, ka, salīdzinot piecu gadu dinamiku,

personu ar invaliditāti skaitam ir tendence pieaugt (skatīt

1.attēlu un 2.attēlu). Lielākajai daļai personu invaliditātes

pamatā ir saslimšana. No specifiskajiem funkcionālajiem

traucējumiem (redze, dzirde, kustību, garīga rakstura) personu ar

I, II invaliditātes grupu un bērnu ar invaliditāti vidū visbiežāk

sastopami garīga rakstura traucējumi, savukārt personām ar III

invaliditātes grupu - kustību traucējumi (skatīt 3.attēlu). Pēc

VDEĀVK sniegtajiem datiem laika posmā no 2010.gada-2014.gada

decembrim personu, kam pirmreizēji noteikta invaliditāte,

kopskaitā sievietes ir nedaudz vairāk kā puse 53%, attiecīgi

vīrieši 47%. Šāda proporcija aptuveni atbilst sieviešu un vīrieši

īpatsvaram iedzīvotāju kopskaitā, tādējādi piemērojamie pasākumi

ir skatāmi kompleksi un visaptveroši gan sievietēm, gan

vīriešiem, kā galveno mērķi izvirzot kopējās situācijas

uzlabošanu personām ar invaliditāti.

Attiecībā uz personu ar invaliditāti bezdarba rādītājiem,

jānorāda, ka saskaņā ar NVA statistikas datiem 2012.gada beigās

bija reģistrēti 9 799 bezdarbnieki ar invaliditāti (9,4% no

kopējā reģistrēto bezdarbnieku skaita valstī). No tiem 52,3 %

(5127) ir sievietes un 47,7% (4675) - vīrieši. Savukārt 2014.

gada beigās bija reģistrētas 8355 (10.2% no kopējo bezdarbnieku

skaita valstī) personas ar invaliditāti, no kurām 4297 sievietes

ar invaliditāti un 4058 vīrieši ar invaliditāti. Kopumā 10.2% no

kopējo bezdarbnieku skaita ir personas ar invaliditāti, kas

nozīmē, ka vēl joprojām ir aktīvi jāstrādā pie tā, lai personas

ar invaliditāti varētu sevi brīvi realizēt darba tirgū atbilstoši

savām iespējām un vajadzībām, neskatoties uz funkcionālo

ierobežojuma veida.

Iekļaujošas nodarbinātības vecināšanā liela loma ir

iekļaujošas izglītības stiprināšanai, jo tieši izglītības

pieejamība un kvalitāte ir cieši saistīta ar nodarbinātības

iespējām nākotnē. Kopumā vērojamas pozitīvas tendences bērnu ar

speciālām vajadzībām integrēšanā speciālajās pamata un vidējās

vispārējās izglītības programmās vispārizglītojošās izglītības

iestādēs - pēc IZM sniegtajiem datiem 2012./2013.mācību gadā šīs

programmu apguva 4120 izglītojamais ar speciālajām vajadzībām,

savukārt 2014./2015.mācību gadā - 5184 izglītojamie ar speciālām

vajadzībām.

Šie rādītāji nostiprina nepieciešamību virzīties uz iekļaujošu

sabiedrību, kurā jebkurai personai, neskatoties uz tās

funkcionāliem traucējumiem, būtu iespēja sevi brīvi realizēt un

būt aktīvam, neatkarīgam sabiedrības loceklim.

1.attēls

Personas ar

invaliditāti (pieaugušie un bērni), kuras ir VSAA uzskaitē kā

sociālās apdrošināšanas un valsts sociālo pabalstu saņēmējas

Avots: VSAA

dati

Nākotnes perspektīvā lielāku uzmanību nepieciešams veltīt

preventīvajiem pasākumiem invaliditātes cēloņu mazināšanā un

atbalsta sniegšanā personām ar jau esošu invaliditāti to seku

mazināšanai, lai tie justos iederīgi sabiedriskajos procesos -

akcentējot iekļaujošu izglītību un nodarbinātību kā

priekšnosacījumu neatkarīgai un patstāvīgai dzīvei.

2.attēls

VDEĀVK sniegtā informācija par

pirmreizēji noteikto invaliditāti un tās dinamiku no

2010.-2014. gadam

Avots: VDEĀVK

dati

3.attēls

Personu ar

invaliditāti proporcionālais sadalījums pēc funkcionālo

traucējumu veida

Avots: VDEĀVK

dati (2015.gada marts)

2.2. Plāna sasaiste ar citiem

dokumentiem

Invaliditātes politikas īstenošana ir komplekss pasākumu

kopums, kas prasa ministriju koordinētu sadarbību, lai maksimāli

uzlabotu personu ar invaliditāti dzīves kvalitāti, pakalpojumu

pieejamību un atbalstu visās dzīves jomās. Plāns ir saistīts ar

politikas plānošanas dokumentiem gan Eiropas līmenī, gan

nacionālajā līmenī, kurus ir izstrādājusi IZM, KM, LM, VARAM, SM,

VM. Iekļautie pasākumi nedublē un neaizvieto nozaru ministriju un

citu iestāžu politikas plānošanas dokumentos paredzētās

aktivitātes. Lai veiksmīgāk pildītu Latvijas saistības, ieviešot

ANO Konvencijā noteiktos principus, Plāns risina starpsektorālus

jautājumus, kā, piemēram, bērnu ar speciālām vajadzībām

integrēšanu vispārējās izglītības iestādēs, izglītības satura

uzlabošanu un atbalsta pakalpojumu paplašināšanu izglītības

nozarē, preventīvo pasākumu uzlabošanu, lai mazinātu invaliditāti

izraisošos cēloņus, kā arī vides pieejamības nodrošināšana

personām ar invaliditāti, veicinot aktīvāku sociālo līdzdalību un

integrēšanos sabiedrībā. Plāns ir saistīts ar šādiem galvenajiem

politikas plānošanas dokumentiem (politikas dokumentu

projektiem):

• EK stratēģija gudrai, ilgtspējīgai un integrējošai izaugsmei

Eiropa 2020, kur uzsvars tiek likts uz attīstītu un

nodarbinātību Eiropu, kur katrai dalībvalstij ir jāstrādā pie

integrētas sabiedrības, lai veicinātu Eiropas attīstību kopumā.

Tāpēc vēl jo svarīgāk ir veicināt vidi, kur personas ar

invaliditāti būtu ekonomiski un sociāli aktīvas;

• Eiropas Stratēģija invaliditātes jomā (2010-2020) -

ar šo stratēģiju ES dalībvalstis apņemas veidot no šķēršļiem

brīvu Eiropu, kuras galvenie uzdevumi ir uzlabot personu ar

invaliditāti iespējas brīvi piekļūt videi (gan ēkām, gan

transporta un sakaru jomā) un pakalpojumiem, tādejādi realizējot

sevi jebkurā dzīves jomā neatkarīgi no funkcionālā traucējuma

veida. Tāpat caur šo stratēģiju EK ir noteikusi astoņas

svarīgākās rīcības jomas: pieejamība, līdzdalība, līdztiesība,

nodarbinātība, izglītība un apmācības, sociālā aizsardzība,

veselība un pasākumi ārējās darbības jomās;

• Latvijas ilgtspējīgas attīstības stratēģija līdz

2030.gadam - invaliditātes jomā uzsvars tiek likts uz

vides pieejamību, cilvēkkapitāla maksimālu izmantošanu

nodarbinātības jautājumu uzlabošanā un sabiedrības izpratnes

veidošanā par personām ar invaliditāti kā pilntiesīgiem

sabiedrības locekļiem;

• Sociālās politikas jomā Profesionāla sociālā darba

attīstības pamatnostādnēm 2014.-2020.gadam, kas apstiprinātas

ar Ministru kabineta 2013.gada 18.decembra rīkojumu Nr.652,

paredzot atbalsta sociālajiem darbiniekiem, piemēram, darbam ar

ģimenēm ar bērniem, jauniešiem, kuriem noteikta invaliditāte.

Pamatnostādnes sociālo pakalpojumu attīstībai

2014.-2020.gadam, kas apstiprinātas ar Ministru kabineta

2013.gada 4.decembra rīkojumu Nr.589. Šo pamatnostādņu mērķis ir

veidot personas individuālajām vajadzībām atbilstošu vidi, kas

sekmētu personas neatkarīgu un cieņpilnu dzīvi. Invaliditātes

jomā virzība ir fokusēta uz vairākām inovatīvām aktivitātēm, kā,

piemēram, funkcionēšanas novērtēšanas sistēmas un asistīvo

tehnoloģiju (tehnisko palīglīdzekļu) apmaiņas fonda izglītības

iestādēm, kurās mācās izglītojamie ar funkcionāliem traucējumiem,

sistēmas izveide, prasmju sertificēšanas sistēmas izveide, jaunu

profesionālās izglītības programmu, tai skaitā prasmju apguves

programmu, kas piemērotas personām ar smagu invaliditāti un

personām ar garīga rakstura traucējumiem, izstrāde un īstenošana.

Šo pamatnostādņu izvirzītajos uzdevumos ir iekļauts jauna

pakalpojumu finansēšanas veida (shēmas) izstrāde, kas nodrošinās

individuālu pieeju aprūpes un atbalsta pakalpojumu sniegšanas un

finansēšanas mehānismā personām ar funkcionāliem traucējumiem -

"nauda seko klientam". Rīcības plāns

deinstitucionalizācijas īstenošanai 2015.-2020.gadam (kas

apstiprināts 2015.gada 15.jūlijā), kas paredz pasākumus

deinstitucionalizācijas procesa īstenošanai, kā mērķa grupas

nosaka arī bērnus ar funkcionāliem traucējumiem un pilngadīgas

personas ar garīga rakstura traucējumiem, palielinot atbalsta

pasākumu skaitu, pieejamību un kvalitāti.

• Iekļaujošas nodarbinātības pamatnostādnes 2015.-2020.

gadam, kas apstiprinātas ar Ministru kabineta 2015.gada

12.maija ar rīkojumu Nr.244, atbalstot vienlīdzīgas iespējas

darba tirgū. Šo pamatnostādņu mērķis ir sekmēt iekļaujoša darba

tirgus veidošanos, pilnvērtīgi izmantojot Latvijas iedzīvotāju

cilvēkresursu potenciālu, tajā skaitā mazinot bezdarba sociālās

sekas, atbalstot bez darba palikušo cilvēku atgriešanos darba

tirgū un sociālās atstumtības riskam pakļauto grupu pārstāvju pēc

iespējas ilgu noturēšanos darba tirgū, kā arī uzlabojot

darbavietu kvalitāti.

• Ģimenes valsts politikas pamatnostādnes

2011.-2017.gadam, apstiprinātas ar Ministru kabineta 2011.

gada 18. februāra rīkojumu Nr. 65, kuras paredz valsts lomas

paaugstināšanu atbalsta sniegšanai ģimenēm, kurās aug bērns ar

invaliditāti, piedāvājot atbilstošās atbalsta formas dažādu

pakalpojumu veidā.

• Izglītības nozarē Izglītības attīstības pamatnostādnes

2014.-2020.gadam, apstiprinātas Saeimā 2014.gada 22.maijā. Šo

pamatnostādņu virsmērķis ir- kvalitatīva un iekļaujoša

izglītība personības attīstībai, cilvēku labklājībai un

ilgtspējīgai valsts izaugsmei. Šo pamatnostādņu īstenošanai ir

izstrādāts īstenošanas plāns 2015.-2017.gadam (pieņemts 2015.gada

29.jūnijā ar MK rīkojumu nr. 331). Sporta politikas

pamatnostādnes 2014.-2020.gadam, apstiprinātas ar Ministru

kabineta 2013.gada 18.decembra rīkojumu Nr.666, ar mērķi

palielināt Latvijas iedzīvotāju īpatsvaru, kas vismaz 1-2 reizes

nedēļā nodarbojas ar fiziskām vai sportiskām aktivitātēm. Šis

plānotais punkts varētu būt kā viens no potenciālajiem

risinājumiem preventīvo aktivitāšu sarakstā, lai mazinātu

invaliditātes izraisītos cēloņus. Iedzīvotāju pietiekamas

fiziskās aktivitātes un izpratnes par fizisko aktivitāšu

nepieciešamību veselības saglabāšanā un nostiprināšanā plānotie

pasākumi paredzēti ikvienam iedzīvotājam, īpaši bērnu un jauniešu

mērķgrupai - vispārējās izglītības iestāžu, profesionālās

izglītības iestāžu un augstākās izglītības iestāžu izglītojamiem,

tai skaitā bērniem un jauniešiem ar invaliditāti, arī pedagogiem

un ģimenes ārstiem.

• Veselības nozarē Sabiedrības veselības pamatnostādnes

2014.-2020. gadam, apstiprinātas ar Ministru kabineta

2014.gada 14.oktobra rīkojumu Nr.58, šo pamatnostādņu uzdevumos

iekļauti tādi pasākumi kā veselību -veicinošo skolu tīklu

attīstība, uzsākt kvalitātes nodrošināšanas sistēmas ieviešanu

prioritārajās veselības aprūpes jomās - sirds un asinsvadu,

onkoloģijas, perinatālā un neonatālā perioda aprūpes, kā arī

garīgās veselības aprūpes jomās, turklāt to nepieciešams vērst

gan uz resursiem, kas tiek izmantoti ārstniecībā, gan

ārstniecības procesu un tā rezultātiem. Tādējādi tiktu sekmēta

pieejamība agrīnai diagnostikai un ārstniecībai, samazinot

saslimstības pieauguma tempu, invaliditāti, priekšlaicīgu

mirstību kā arī uzlabojot pacientu dzīves kvalitāti, ātrāku

izārstēšanos, ātrāku atgriešanos darba tirgū.

• Reģionālās attīstības un e-pakalpojumu jomā izstrādātās

Informācijas sabiedrības attīstības pamatnostādnes

2014.-2020.gadam, apstiprinātas Ministru kabinetā 2013.gada

14.oktobrī ar rīkojumu Nr.468, liekot uzsvaru invaliditātes jomā

uz e-pakalpojumu pieejamību tādā līmenī, lai personas ar

funkcionāliem traucējumiem spētu tās lietot bez citu cilvēku

palīdzības.

• Satiksmes nozarē Transporta attīstības pamatnostādnes

2014.-2020. gadam, kas apstiprinātas ar Ministru kabineta

2013.gada 27.decembra rīkojumu Nr.683, caur kurām risināms ir

jautājums par pakalpojumu pieejamību personām ar funkcionāliem

traucējumiem.

2.3. Plānotais finansējums

Kopumā Plānā iekļauto pasākumu īstenošana ir paredzēta no

piešķirtā valsts budžeta līdzekļiem.

Plāna apakšsadaļā 2.5. ir norādīti pasākumi, kuri parāda

virzību uz invaliditātes politikas pilnveidošanu, bet kuriem

šobrīd nevar izdalīt konkrētu finansējumu, jo darbs pie to

detalizētas izstrādes tiks uzsākts secīgi plāna īstenošanas

periodā. Tie ir pasākumi, kuru ietvaros paredzēts izstrādāt

priekšlikumus normatīvā akta grozījumiem vai izstrādāt jaunu

normatīvo aktu. Ietekme uz valsts un pašvaldību budžetiem

pasākuma īstenošanai tiks veikta un norādīta, izstrādājot

konceptuālo ziņojumu vai sākotnējās ietekmes novērtējuma ziņojumu

(anotācija) (2.5.sadaļā atzīmēti ar divu zvaigznīšu atsauci **).

Attiecīgi jautājumu par papildu valsts budžeta līdzekļu

piešķiršanu plāna pasākumu nodrošināšanai izskatīs atsevišķi

Ministru kabinetā, attiecīgi lemjot par pasākuma iekļaušanu

likumprojekta "Par valsts budžetu 2017.gadam" un

likumprojekta "Par vidēja termiņa budžeta ietvaru 2017.,

2018. un 2019.gadam" sagatavošanas un izskatīšanas procesā

kopā ar visu ministriju un centrālo valsts iestāžu priekšlikumiem

jaunajām politikas iniciatīvām un iesniegtajiem papildu

finansējuma pieprasījumiem atbilstoši valsts budžeta

finansiālajām iespējām.

Plānā ietverti arī tādi pasākumi, kuru īstenošana ir

finansējama ar ESF, ERAF vai KF līdzfinansējumu, daļa no tiem

paredzēti plašāku pasākumu īstenošanas ietvaros (īstenošanas

termiņš ir līdz pat 2023.gadam, 2.5.sadaļā atzīmēti ar trīs

zvaigznīšu atsauci-***).

2.4. Plānā paredzētie pasākumi

2015.-2017. gadam

Plāna mērķis

Plāna mērķis ir Pamatnostādņu

īstenošana 2015.-2017. gadam, īstenojot pasākumus, kas

veicinātu personu ar invaliditāti pamattiesību un

pamatbrīvību nodrošināšanu

Politikas rezultāts/i un

rezultatīvais rādītājs/i

Rezultatīvie rādītāji1 plānoti Pamatnostādnēs

noteiktajiem politikas rezultātiem( uz 2017.gadu):

1. Īstenots iekļaujošas izglītības princips: personu ar

invaliditāti skaits vispārizglītojošās mācību iestādēs -

10%;

2. Mērķtiecīgāka subsidēto darba vietu izveide personām

ar invaliditāti: subsidētajās darba vietās nodarbināto

skaits - 600;

3. Veikti pasākumi atbalstītā darba ieviešanai personām

ar garīga rakstura traucējumiem: nodarbinātu personu ar

garīga rakstura traucējumiem skaits - 40;

4. Sagatavots izvērtējums un priekšlikumi optimālai un

uz iekļaujošu izaugsmi vērstai sociālās uzņēmējdarbības

funkcionēšanai Latvijā: nodarbināto personu ar invaliditāti

īpatsvars (%) - 30

5. Pieejamāki aktīvās darba tirgus politikas pasākumi

atkarībā no invaliditātes grupām un veida: pakalpojumu

skaits, kuros iesaistītas personas ar invaliditāti - 17

000;

6. Efektivizēts valsts atbalsts personām ar

invaliditāti: personu ar invaliditāti īpatsvars (%), kuru

ienākumi nepārsniedz nabadzības riska sliekšņa līmeni -

15%;

7. Attīstīti jauni pakalpojumi un pilnveidoti esošie

pakalpojumi un valsts atbalsts personām ar invaliditāti:

personas ar I grupas redzes invaliditāti, kas saņem

asistenta pakalpojumu /atbalstu - 1900; personu ar

invaliditāti skaits, kas saņem asistenta pakalpojumu

pašvaldībā - 6647; personu ar invaliditāti skaits, kuras

saņem asistenta pakalpojumus augstākās izglītības apguvei -

10; personu skaits, kuras saņem psihologa pakalpojums

personai līdz 18 gadiem, kura dzīvo ģimenē, kā arī tās

likumiskajam pārstāvim - 100;

8. Pilnveidots atbalsts mājokļa pielāgošanai: personu ar

invaliditāti skaits, kuras saņem atbalstu mājokļa

pielāgošanai - 100;

9. Palielināts iedzīvotāju ienākumu nodokļa atvieglojuma

apmērs personām ar invaliditāti: personu ar invaliditāti

skaits, kuras saņem ienākumu nodokļa atvieglojumus -

35%;

10. Samazinās to personu skaits, kurām pirmreizēji

noteikta invaliditāte: personu skaits, kurām pirmreizēji

noteikta invaliditāte (uz 1000 iedzīvotājiem) - 95;

11. Kvalitatīvāks un saprotamāks invaliditātes

ekspertīzes process: apstrīdēto administratīvo aktu skaits

- 640; invaliditātes ekspertīzes procesa ilgums -

60-80min;

12. Īstenots vienlīdzības princips, nosakot medicīniskās

indikācijas par īpašas kopšanas nepieciešamību personām ar

invaliditāti: personu ar invaliditāti skaits, kurām,

sasniedzot 18 gadu vecumu, īpašas kopšanas nepieciešamība

turpinās -380;

13. Ieviests atbalsts bērniem ar invaliditāti līdz piecu

gadu vecumam: asistenta pakalpojumu saņēmēju skaits bērniem

līdz piecu gadu vecumam - 100; izveidotas rehabilitācijas