17. pants
Ministru kabineta tiesības izņēmuma stāvokļa laikā

(1) Atkarībā no valsts apdraudējuma veida, intensitātes un rakstura Ministru kabinets var noteikt:

1) īpašu režīmu iebraukšanai Latvijā un izbraukšanai no tās, kā arī pārvietošanās un uzturēšanās ierobežojumus;

2) aizliegumu personām atrasties noteiktās vietās bez atļaujām vai personu apliecinošiem dokumentiem, kā arī pastāvīgas personu dokumentu pārbaudes;

3) īpašu kārtību vai ierobežojumus sapulču, gājienu un piketu, kā arī citu masu pasākumu organizēšanai vai aizliegumu tos organizēt;

4) ierobežojumus streiku rīkošanai vai aizliegumu tos rīkot;

5) ierobežojumus personu, transportlīdzekļu un kravu kustībai pāri valsts robežai vai šādas kustības aizliegumu, kā arī robežkontroles atjaunošanu uz iekšējām valsts robežām;

6) īpašu kārtību pārtikas preču, pirmās nepieciešamības preču, medikamentu un medicīnas preču, alkoholisko dzērienu, degvielas un energoresursu, kā arī pakalpojumu un citu materiāltehnisko resursu pieejamībai, tai skaitā iedzīvotāju normētu apgādi ar pārtiku, pirmās nepieciešamības precēm un medicīnas precēm;

7) īpašu kārtību vai ierobežojumus ieroču, munīcijas, speciālo līdzekļu, sprāgstvielu, spridzināšanas ietaišu un pirotehnisko izstrādājumu, noteiktu bīstamu ķīmisko, bioloģisko un radioaktīvo vielu apritei, tai skaitā personu īpašumā esošu ieroču, munīcijas, speciālo līdzekļu, sprāgstvielu, spridzināšanas ietaišu un pirotehnisko izstrādājumu, noteiktu bīstamu ķīmisko, bioloģisko un radioaktīvo vielu izņemšanu;

8) stratēģiski svarīgu izejvielu un preču rezervju veidošanu, kā arī aizliegumu noteiktu kategoriju preces un izejvielas izvest no valsts;

9) valsts pārvaldes un pašvaldību institūcijas, kuras sagatavo un izplata oficiālu informāciju par izņēmuma stāvokli;

10) pastiprinātus sabiedriskās kārtības nodrošināšanas pasākumus un atsevišķu objektu apsardzību;

11) valsts apdraudējuma pārvarēšanā iesaistīto valsts pārvaldes un pašvaldību institūciju un mobilizēto civilās aizsardzības formējumu nodrošināšanu ar energoresursiem;

12) starptautiskajos līgumos noteikto saistību izpildes pilnīgu vai daļēju apturēšanu, ja to izpilde var negatīvi ietekmēt valsts apdraudējuma novēršanas vai pārvarēšanas spējas;

13) plašsaziņas līdzekļu darbības nodrošināšanu;

14) uzņemošās valsts atbalsta funkciju nodrošināšanu, uzņemot Ziemeļatlantijas līguma organizācijas vai Eiropas Savienības bruņotos spēkus, kā arī vides, būvniecības un citu normatīvo aktu prasību nepiemērošanu pasākumiem, kas saistīti ar minēto bruņoto spēku uzņemšanu, izvietošanu un sagatavošanos valsts aizsardzībai nepieciešamā atbalsta sniegšanai;

15) valsts pārvaldes un pašvaldību institūciju darba režīmu;

16) īpašu kārtību valsts iestāžu informācijas apritei;

17) iedzīvotāju iesaistīšanu brīvprātīgajos darbos, kas nepieciešami iekšēju nemieru vai ārēju militāru draudu izraisīto katastrofu un to seku likvidēšanai;

18) finanšu ministram pilnvarojumu mainīt likumā par gadskārtējo valsts budžetu noteikto apropriāciju, ja apropriācijas izmaiņas nerada negatīvu ietekmi uz vispārējās valdības sektora budžeta nominālo bilanci atbilstoši Eiropas nacionālo un reģionālo kontu sistēmas Eiropas Savienībā metodoloģijai, informējot par to Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisiju;

19) finanšu ministram pilnvarojumu mainīt likumā par gadskārtējo valsts budžetu noteikto apropriāciju, kā arī nodrošināt finanšu resursus un maksājumu veikšanu atbilstoši Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas lēmumam, kas ir pieņemts 24 stundu laikā no attiecīgās informācijas saņemšanas brīža, ja apropriācijas izmaiņas pārsniedz gadskārtējā valsts budžeta ietvaru vai apropriācijas izmaiņām ir negatīva ietekme uz vispārējās valdības sektora budžeta nominālo bilanci atbilstoši Eiropas nacionālo un reģionālo kontu sistēmas Eiropas Savienībā metodoloģijai;

20) Ministru prezidentam un finanšu ministram pilnvarojumu kopīgi pieņemt lēmumu par gadskārtējā valsts budžeta likumā noteiktās apropriācijas izmaiņām, ja Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija 24 stundu laikā no attiecīgās informācijas saņemšanas nav izskatījusi apropriācijas izmaiņas;

21) īpašu atlīdzības regulējumu no valsts un pašvaldību budžeta finansētu iestāžu amatpersonām un darbiniekiem, ja nepieciešams, paredzot kompensējošus mehānismus;

22) īpašu regulējumu izdienas pensiju, valsts sociālo pabalstu, sociālās apdrošināšanas pensiju, speciālo valsts pensiju, pabalstu un atlīdzību izmaksu veikšanai (apmēra ierobežojumus un īpašu izmaksas kārtību), kā arī sociālās palīdzības nodrošināšanai, ja nepieciešams, paredzot kompensējošus mehānismus;

23) lai īstenotu valsts apdraudējuma pārvarēšanas pasākumus un nodrošinātu kritiskās infrastruktūras vai kritisko finanšu pakalpojumu darbības nepārtrauktību izņēmuma stāvokļa laikā, aizliegumu publisko un privāto tiesību subjektu amatpersonām un darbiniekiem, kuri iesaistīti valsts apdraudējuma pārvarēšanas pasākumos vai nodrošina kritiskās infrastruktūras vai kritisko finanšu pakalpojumu darbības nepārtrauktību, izbeigt civildienesta attiecības vai uzteikt darba līgumu, kā arī pārtraukt tiešo darba pienākumu pildīšanu (izņemot gadījumus, kad tas apdraud personas dzīvību);

24) aizliegumu juridiskajām personām pārtraukt kritiskās infrastruktūras vai kritisko finanšu pakalpojumu darbību;

25) karatiesu darbības uzsākšanu;

26) īpašu kārtību un termiņus valsts drošības iestāžu operatīvo un kriminālprocesuālo darbību veikšanai, lai nodrošinātu nacionālo drošību valsts apdraudējuma gadījumā;

27) ārlietu ministram pilnvarojumu ierosināt starptautiskajām organizācijām, kuru dalībvalsts ir Latvijas Republika, un Eiropas Savienības un Ziemeļatlantijas līguma organizācijas dalībvalstīm pieņemt lēmumu par visaptverošām starptautiskajām vai ārvalstu nacionālajām sankcijām pret ārējo ienaidnieku vai valsti, kura ir atbildīga par valsts apdraudējuma izraisīšanu, kā arī pret ārvalstu fiziskajām un juridiskajām personām, kas iesaistītas darbībās pret Latvijas valsti;

28) īpašu nodokļu maksāšanas un pārmaksāto nodokļu atmaksāšanas veidu un kārtību.

(2) Izsludinot izņēmuma stāvokli, Ministru kabinetam papildus šā panta pirmajā daļā minētajām tiesībām ir tiesības noteikt konkrētajā izņēmuma stāvoklī nepieciešamus pasākumus, kas valsts apdraudējuma un tā seku novēršanai vai pārvarēšanai paredzēti likumos, kā arī valsts pārvaldes un pašvaldību institūciju kompetenci valsts apdraudējuma novēršanā vai pārvarēšanā.

(3) Finanšu ministram valsts aizsardzības plānošanas dokumentos noteiktajos gadījumos ir tiesības pilnvarot citas amatpersonas finanšu resursu un maksājumu veikšanas nodrošināšanai.

18

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 20.05.2021. likumu, kas stājas spēkā 15.06.2021. Pirmās daļas 17. punkts stājas spēkā 12.07.2021. Sk. pārejas noteikumu 4. punktu)