23. pants

Atbilstoši Satversmes tiesas likuma 32. panta

trešajai daļai tiesību norma, kuru Satversmes tiesa atzinusi par

neatbilstošu augstāka juridiska spēka tiesību normai, uzskatāma

par spēkā neesošu no Satversmes tiesas sprieduma publicēšanas

dienas, ja Satversmes tiesa nav noteikusi citādi.

Lemjot par brīdi, kad apstrīdētā norma zaudē spēku, Satversmes

tiesai jāņem vērā ne vien Pieteikuma iesniedzēja, bet arī citu

personu tiesības un intereses. Turklāt apstrīdētās normas

atzīšana par spēku zaudējušu nedrīkst radīt jaunus Satversmē

noteikto pamattiesību aizskārumus (sk., piemēram, Satversmes

tiesas 2011. gada 19. oktobra sprieduma lietā Nr. 2010-71-01 26.

punktu un 2017. gada 19. oktobra sprieduma lietā Nr. 2016-14-01

28. punktu).

Pieteikuma iesniedzējs nav lūdzis atzīt apstrīdēto normu par

spēkā neesošu ar atpakaļejošu datumu, bet paudis uzskatu, ka no

apstrīdētajā normā noteiktās pagarinātā normālā darba laika

apmaksas kārtības ir iespējams atteikties viena budžeta gada

ietvaros, līdzsvarojot sabiedrības intereses un veselības aprūpes

sistēmā strādājošo intereses (sk. tiesas sēdes stenogrammu

lietas materiālu 3. sēj. 38. lp.).

Satversmes tiesa atzīst šo uzskatu par pamatotu. Proti,

izskatāmajā lietā ir pieļaujams tas, ka Satversmei neatbilstošā

norma vēl noteiktu laiku paliek spēkā veselības aprūpes sistēmā

nepieciešamo pasākumu veikšanai, lai būtu nodrošināta gan

vienlīdzīga attieksme pret ārstniecības personām un neatliekamās

medicīniskās palīdzības brigādes personām, kuras nav ārstniecības

personas, gan arī tiktu nodrošināta nepārtraukta kvalitatīvu

veselības aprūpes pakalpojumu pieejamība. Ievērojot to, ka šādu

pasākumu veikšanai nepieciešams laiks, Ārstniecības likuma

pārejas noteikumu 31. punkts atzīstams par spēkā neesošu no 2019.

gada 1. janvāra.

Nolēmumu

daļa

Pamatojoties uz Satversmes tiesas likuma 30.-32. pantu,

Satversmes tiesa

nosprieda:

atzīt Ārstniecības likuma pārejas

noteikumu 31. punktu par neatbilstošu Latvijas Republikas

Satversmes 91. panta pirmajam teikumam un spēkā neesošu no 2019.

gada 1. janvāra.

Spriedums ir galīgs un nepārsūdzams.

Spriedums pasludināts Rīgā 2018. gada 15. maijā.

Spriedums stājas spēkā tā pasludināšanas brīdī.

Tiesas sēdes priekšsēdētāja S.

Osipova