6. pants

Pieaicinātā persona - Veselības ministrija -

pēc būtības arī ir pievienojusies Saeimas atbildes rakstā

sniegtajiem argumentiem.

Veselības ministrija vērš uzmanību uz to, ka 2009. gadā

pagarinātais normālais darba laiks esot noteikts ekonomiskās

krīzes dēļ, un atzīst, ka no tā nepieciešams atteikties.

Veselības ministrija uzsver, ka ir piedalījusies 2017. gada 8.

jūnija likuma "Grozījumi Ārstniecības likumā" un 2017.

gada 22. novembra likuma "Grozījumi Ārstniecības

likumā" izstrādē, sniedzot Saeimas Sociālo un darba lietu

komisijai priekšlikumus un atzinumus par attiecīgajiem

likumprojektiem un atbalstot pakāpenisku atteikšanos no

pagarinātā normālā darba laika.

Tiesas sēdē Veselības ministrijas pārstāvis R. Osis uzturēja

rakstveidā pausto ministrijas viedokli. Pārejas periods,

atsakoties no pagarinātā normālā darba laika, esot nepieciešams

ierobežoto valsts budžeta iespēju dēļ, kā arī ņemot vērā to, ka

veselības aprūpes nozarē personāla pieejamība vēl nav pietiekama.

R. Osis norādīja, ka tūlītējai pagarinātā normālā darba laika

atcelšanai būtu nepieciešami 12,7 miljoni euro. Tā kā

turpmākajos gados veselības aprūpes nozarē esot plānots

atalgojuma pieaugums, vēl tikpat daudz līdzekļu vajagot arī šim

mērķim. Tādējādi budžeta līdzekļu pieejamība esot bijis galvenais

arguments par labu izvēlei pakāpeniski atteikties no pagarinātā

normālā darba laika regulējuma. Turklāt R. Osis norādīja uz

nepieciešamību pakāpeniski pārplānot ārstniecības iestāžu

personāla politiku, kas arī prasot zināmu laiku.