4. pants

Atzīt par spēku zaudējušu

Ministru kabineta 2002.gada 17.septembra rīkojumu Nr.516 "Par

Ārvalstu bruņotos spēkus uzņemošās valsts atbalsta sistēmas

pamatnostādnēm" (Latvijas Vēstnesis, 2002, 135.nr.; 2003,

104.nr.; 2005, 52.nr.; 2006, 28.nr.).

Ministru prezidents

I.Godmanis

Aizsardzības ministrs

V.Veldre

(Ministru kabineta

2008.gada 19.marta rīkojums

Nr.147)

Ārvalstu bruņotos spēkus

uzņemošās valsts atbalsta sistēmas pamatnostādņu

2008.-2010.gadam

kopsavilkums

Uzņemošās valsts atbalsts ir

svarīgs faktors valsts aizsardzības spēju stiprināšanā. Sniedzot

uzņemošās valsts atbalstu, tiek paātrināta spēku uzņemšana krīzes

situācijās, kā arī nodrošināta savietojamība ar Ziemeļatlantijas

līguma organizācijas dalībvalstu bruņotajiem spēkiem, atvieglojot

iespēju organizēt kopīgas mācības, padarot pieejamāku resursu

izmantošanu un saskaņojot loģistikas plānošanu starp nosūtošo

valsti (valstīm) un uzņemošo valsti.

Kopš pirmo ārvalstu bruņotos

spēkus uzņemošās valsts atbalsta sistēmas pamatnostādņu

apstiprināšanas 2002.gada 17.septembrī ir mainījusies situācija

uzņemošās valsts atbalsta sistēmā - minētajās pamatnostādnēs

noteiktie uzdevumi un turpmākās rīcības virzieni ir

izpildīti.

Ārvalstu bruņotos spēkus uzņemošās

valsts atbalsta sistēmas pamatnostādnes 2008.-2010.gadam (turpmāk

- pamatnostādnes) nosaka uzņemošās valsts atbalsta sistēmas

attīstību nākamajos trijos gados. 2002.gadā izstrādātās

pamatnostādnes ir zaudējušas aktualitāti, un šī iemesla dēļ

Latvijas uzņemošās valsts atbalsta politika nav pietiekami

skaidri definēta. Tāpēc šo pamatnostādņu uzdevums ir noteikt

vadlīnijas un plānot turpmāko politikas attīstību, ņemot vērā jau

esošo pieredzi uzņemošās valsts atbalsta sniegšanā.

Pamatnostādnēs izvirzītas šādas

problēmas un to risinājumi:

1) nepieciešamība pilnveidot

resursu pieejamību, kas, ņemot vērā ierobežotos Latvijas

militāros resursus, ir īpaši svarīgi. Risinājumā paredzēts

precizēt sadarbību ar svarīgākajām galamērķa ostām un lidostām,

kā arī pilnveidot medicīniskā atbalsta sniegšanu;

2) starpinstitūciju sadarbības un

koordinācijas uzlabošana, lai ierobežotā laikā varētu efektīvi un

ātri plānot uzņemošās valsts atbalstu jomās, kas neskar

Aizsardzības ministrijas kompetenci.

Pamatnostādņu mērķis ir izveidot

efektīvu un elastīgu sistēmu, kas ļauj racionāli izmantot finanšu

un loģistikas resursus un ir vienlīdz veiksmīgi piemērojama gan

miera, gan valsts apdraudējuma, gan starptautisko militāro

mācību, gan arī katastrofu un to izraisīto seku novēršanas

gadījumos.

Uzņemošās valsts atbalsta sistēmas

pilnveidošana nerada tiešu ietekmi uz valsts un pašvaldību

budžetiem. Pamatā uzņemošās valsts atbalsts tiek sniegts no

piešķirtajiem valsts budžeta līdzekļiem. Papildus nepieciešamo

finanšu līdzekļu apmērs ir atkarīgs no attiecīgās operācijas.

Aizsardzības ministrs

V.Veldre