330. pants

Pasākumi uz robežas

1. Katra Puse, ja vien šajā apakšiedaļā nav noteikts citādi,

pieņem procedūras, kas ļauj tiesību turētājam, kuram ir pamats

aizdomām, ka var notikt tādu preču imports, eksports,

atpakaļizvešana, ievešana muitas teritorijā vai izvešana no tās,

nodokļa pakļaušana neuzlikšanas režīmam vai nodošana brīvajā zonā

vai brīvā muitas noliktavā, ar ko tiek pārkāptas kādas

intelektuālā īpašuma tiesības31, iesniegt rakstveida

pieteikumu kompetentajām administratīvajām vai tiesu iestādēm,

lai muitas dienesti atliktu tādu preču laišanu brīvā apgrozībā

vai tās aizturētu.

2. Katra Puse nodrošina, ka tad, ja muitas dienestiem savu

darbību veikšanas laikā un pirms tiesību turētāja pieteikuma

iesniegšanas vai izdošanas ir pietiekams pamats aizdomām, ka ar

precēm pārkāpj intelektuālā īpašuma tiesības, tās var atlikt šādu

preču laišanu brīvā apgrozībā vai aizturēt tās, lai dotu iespēju

tiesību turētājam iesniegt pieteikumu 1. punktā paredzēto darbību

veikšanai.

3. Jebkādas importētāja tiesības vai pienākumus, kas noteikti

iekšējos tiesību aktos šā panta un TRIPS līguma III daļas

4. sadaļas īstenošanai, attiecas arī uz eksportētāju vai preču

turētāju.

4. Katra Puse nodrošina, ka tās kompetentās iestādes pieprasa

tiesību turētājam, kas pieprasa 1. punktā aprakstītās procedūras,

sniegt pietiekamus pierādījumus, lai kompetentā iestāde varētu

pārliecināties, ka saskaņā ar Puses, kura paredz procedūras,

tiesību aktiem pastāv prima facie pārkāpums attiecībā uz

tiesību turētāja intelektuālā īpašuma tiesībām, un sniegt

pietiekamu informāciju, par ko var pamatoti uzskatīt, ka tā ir

tiesību turētāja rīcībā, lai aizdomīgās preces būtu pienācīgi

atpazīstamas kompetentajām iestādēm. Prasība sniegt pietiekamu

informāciju nevar nepamatoti atturēt no 1. punktā aprakstīto

procedūru izmantošanas.

5. Lai noteiktu, vai intelektuālā īpašuma tiesības ir

pārkāptas, muitas iestāde tiesību turētājam pēc viņa pieprasījuma

sniedz informāciju, ja tā ir zināma, par preču saņēmēja,

nosūtītāja vai turētāja vārdu vai nosaukumu un adresi, un to

preču izcelsmi un izvešanas vietu, par kurām ir aizdomas, ka tās

pārkāpj intelektuālā īpašuma tiesības.

Muitas iestāde prasītājam dod iespēju pārbaudīt preces, kuru

izlaišana ir apturēta vai kuras ir aizturētas. Pārbaudot preces,

muitas iestāde ņemt reprezentatīvus preču paraugus un nodot vai

nosūtīt tos tiesību turētājam pēc viņa pieprasījuma un tikai, lai

veiktu analīzi un lai veicinātu turpmāko procedūru.

6. Izmantojot riska analīzes paņēmienus, muitas iestādes

aktīvi darbojas, lai vērstos pret tādu preču sūtījumiem, par

kurām ir aizdomas, ka ar tām tiek pārkāptas intelektuālā īpašuma

tiesības, un identificētu tos. Tās izveido sistēmas ciešai

sadarbībai ar tiesību turētajiem, tostarp efektīvus mehānismus

informācijas vākšanai, lai veiktu riska analīzi.

7. Puses vienojas sadarboties, lai nepieļautu intelektuālā

īpašuma tiesību pārkāpumus preču starptautiskajā tirdzniecībā.

Šajā nolūkā tās jo īpaši attiecīgos gadījumos apmainās ar

informāciju un veicina to kompetento iestāžu sadarbību attiecībā

uz to preču starptautisko tirdzniecību, ar kurām pārkāpj

intelektuālā īpašuma tiesības.

8. Precēm, kuras kā tranzītpreces šķērso kādas Puses

teritoriju un kuru galamērķis atrodas otras Puses teritorijā,

pirmā Puse sniedz otrai Pusei informāciju, lai tā varētu efektīvi

cīnīties pret tādu preču sūtījumiem, par kurām ir aizdomas, ka ar

tām tiek pārkāptas intelektuālā īpašuma tiesības.

9. Attiecībā uz šā panta 5. līdz 7. punktu, neskarot citas

sadarbības formas, intelektuālā īpašuma tiesību pārkāpumiem

piemēros III protokolu par savstarpējo administratīvo palīdzību

muitas lietās.

10. Šā nolīguma 200. pantā minētā Muitas apakškomiteja

darbojas kā atbildīgā komiteja, lai nodrošinātu šā panta pareizu

darbību un īstenošanu.