7. pants
). Ventspils brīvostas pārvaldes kredīta galvojuma līguma

projektā šīs likuma prasības ir ievērotas.

Finansu ministra paziņojums

nesatur atsauci, uz kuru likuma "Par budžetu un finansu

vadību" pantu pamata galvojuma izsniegšana ir atteikta.

Saskaņā ar Ministru kabineta iekārtas likumu ministru lēmumiem

jāpamatojas uz attiecīgajiem likumiem, un šie lēmumi nevar tikt

pieņemti, vadoties pēc "gribu vai negribu" principa, jo

īpaši tad, ja jautājums attiecas uz valsts budžeta

līdzekļiem.

Finansu ministra E.Krastiņa

paziņojums liecina, ka vai nu finansu ministrs nepārzina Latvijas

likumus (kas ir maz ticams), vai arī apzināti tos pārkāpj,

vienlaicīgi maldinot sabiedrību par savas rīcības pamatotību un

motīviem.

Valsts budžetā paredzētie

galvojumi Ventspils brīvostas pārvaldes kredītiem nav domāti

uzņēmumiem, kuri darbojas brīvostā, neatkarīgi no to piederības.

Kredīti ir paredzēti pašvaldības iestādei - Ventspils brīvostas

pārvaldei - un to izmantošana ir plānota valstij un pašvaldībai

piederošās brīvostas infrastruktūras attīstībai, proti, ūdensvada

dīķera izbūvei, augstsprieguma stacijas izbūvei, 2., 3., 5.

piestātnes rekonstrukcijai, 4.a, 15. un 16. piestātnes

celtniecībai, konteineru termināla teritorijas izbūvei un

kuģošanas kanāla padziļināšanai, kā arī vides aizsardzības

pasākumiem. Visi šie objekti ir valsts un pašvaldības īpašums un

saskaņā ar "Likumu par ostām" tie nav un nevar tikt

privatizēti. Vadoties pēc E.Krastiņa paziņojumā izteiktās

loģikas, finansu ministrs nevarētu dot galvojumu kredīta

saņemšanai arī, piemēram, lielceļa Rīga - Ventspils

rekonstrukcijai, jo finansu ministrs taču nezina, kas konkrēti šo

maģistrāli izmanto, - var būt, ka lietotāju skaitā ir arī ārzonu

kompāniju pārstāvji, kas, iespējams, nelikumīgi privatizējuši

Ventspils uzņēmumus.

E.Krastiņa argumentācija par it kā

Ventspils domes priekšsēdētāja A.Lemberga būtisku interešu

konfliktu sakarā ar vienlaicīgu atrašanos Ventspils domes un

Ventspils brīvostas valdes vadībā ir acīmredzami nepamatota, jo

"Likuma par ostām" 8.panta trešā daļa noteic, ka ostas

valdes vadībā ir jāatrodas pašvaldības amatpersonai. A.Lemberga

atrašanās Ventspils brīvostas valdes priekšsēdētāja amatā nav

interešu konflikts, bet gan likuma prasību izpilde. E.Krastiņš

nevar to nezināt.

Bez šiem paziņojumā minētajiem

argumentiem presē ir izskanējis arī viedoklis, ka kredīta

galvojums Ventspils brīvostas pārvaldei no E.Krastiņa puses

tiekot atteikts tāpēc, ka Finansu ministrijai neesot iespējas

kontrolēt šā kredīta izlietojuma pareizību, jo finansu ministra

pārstāvis A.J.Lambergs netika apstiprināts Ventspils brīvostas

valdes sastāvā.

Arī šis arguments ir nelikumīgs,

jo saskaņā ar likuma "Par budžetu un finansu vadību"

23.pantu valsts budžeta kontroles un uzskaites funkcijas, valsts

parāda vadības funkcijas, kā arī citas ar finansu vadību

saistītās funkcijas veic Valsts kase, kurai no Ventspils

brīvostas valdes puses nekad nav atteikta prasītā informācija

saņemto kredītu sakarā. Finansu ministram nav tiesību pārlikt šīs

funkcijas uz citu personu, pie kam profesionāli nesagatavotu un

par savu darbību neatbildīgu personu pleciem.

Finansu ministra prettiesiskās

rīcības rezultātā pašvaldības iestāde - Ventspils brīvostas

pārvalde - bija spiesta konkursa kārtībā ņemt parastus

komerciālus kredītus bez valsts galvojuma, jo ir jāturpina

finansēt jau uzsāktu objektu celtniecība, ko nevar pārtraukt

līgumos noteikto saistību dēļ. Tā, pamatojoties uz līgumu starp

Ventspils brīvostas pārvaldi un Eiropas Rekonstrukcijas un

attīstības banku, Ventspils brīvostas pārvaldei līdz 1999.gada

31.decembrim bija jānodrošina līdzekļi, lai tiktu pabeigta

infrastruktūras elementu celtniecību un projektēšanas darbi daļā

no iepriekš minētajiem brīvostas objektiem. Gadījumā, ja šīs

saistības netiktu izpildītas, tad Eiropas Rekonstrukcijas un

attīstības banka nesniegtu finansējumu starptautiskam investīciju

projektam - konteineru termināla izveidošanai Ventspils

brīvostā.

Lai izpildītu šīs saistības,

Ventspils brīvostas pārvalde 1999.gada 21.jūlijā noslēdza

aizdevuma līgumu ar a/s komercbanku "Ventspils Apvienotā

Baltijas banka" par 9 870 000 USD kredīta piešķiršanu ar

vidējo procentu likmi 9,25% gadā, 1999.gada 14.oktobrī noslēdza

finansiālu līgumu ar EIB par 8 000 000 eiro kredīta piešķiršanu

ar vidējo procentu likmi 6,55% gadā, taču šos kredītus nesaņēma,

jo, kā jau iepriekš tika minēts, E.Krastiņš prettiesiski

neparakstīja valsts galvojuma līgumus.

Iepriekš minētais konkurss

parādīja, ka vidējā kredīta gada likme ir 12%. Šo kredītu

ietvaros ir jau saņemti 5 000 000 USD. Finansu ministra

prettiesiskās rīcības dēļ, neizsniedzot galvojumu, Ventspils

brīvostas pārvalde būs spiesta turpināt kredītlīdzekļu saņemšanu

ar komerckredīta procentiem, un tas nozīmē, ka no Ventspils

pašvaldības iestādes - Ventspils brīvostas pārvaldes - budžeta

kredītu darbības laikā nepamatoti tiks izņemti ap 3 900 000 USD

jeb 2 300 000 latu.

Šādas finansu ministra subjektīvas

un prettiesiskas rīcības rezultātā cieš ne tikai pašvaldības

budžets un tiek bremzēta Latvijas ekonomikai tik svarīgās

Ventspils ostas attīstība, bet ievērojami cieš arī Latvijas

valsts tēls starptautiskajā arēnā. Starptautiskās finansu

institūcijas un citi investori pēc šādas finansu ministra rīcības

var zaudēt uzticību Latvijai kā drošu investīciju zemei, jo nevar

uzticēties valstij, kuras likumus par budžetu, budžetu un finansu

vadību pārkāpj pats finansu ministrs, kā rezultātā tiek

apdraudēts starptautisks investīciju projekts.

Pamatojoties uz Latvijas

Republikas Satversmes 27.pantu un Saeimas Kārtības ruļļa

124.pantu, lūdzam Ministru prezidentu izvērtēt finansu ministra

E.Krastiņa rīcību un lemt par viņa atkāpšanos no ieņemamā amata.

(Dok.nr.1613a, 1613b)

Rīgā 2000.gada 6.martā Saeimas

priekšsēdētājs J.Straume