3. pants

Reģ. nr. 7

(dok. nr. 306a)

Saeimas deputātu jautājums

finansu

ministram I.Godmanim:

Par

mērķaizņēmumu obligāciju kompensāciju Latvijas iedzīvotājiem

Saskaņā ar bijušās PSRS Ministru

padomes 1990. gada 21. decembra lēmumu nr. 119 "Par 1990. gada

valsts bezprocentu mērķaizņēmumu obligāciju izlaišanu" un

Latvijas Republikas Ministru padomes 1990. gada 22. marta

norādījumiem nr. 11–19/568 Latvijas Republikas Valsts krājbanka

realizēja valsts bezprocentu mērķaizņēmuma obligācijas

iedzīvotājiem.

Kopumā republikas iedzīvotājiem

realizētas tika 16 veidu 30 091 mērķaizņēmuma obligācija par

summu 56,4 milj. rubļu jeb 285 839,25 latiem. Obligāciju

izplatīšanas rezultātā saņemtie līdzekļi tika ieskaitīti PSRS

valsts budžetā. Sabrūkot vienotajai PSRS, šie līdzekļi tika

attiecināti uz bijušās PSRS iekšējo parādu.

Latvija 1992. gadā nepiedalījās

bijušās PSRS savienoto republiku sanāksmē par bijušās PSRS

iekšējā parāda atmaksāšanas kārtību un neparakstīja 1992. gada

13. marta līgumu "Par bijušās PSRS iekšējā parāda apkalpošanas

principiem un mehānismu", kas nosaka arī šo mērķaizņēmuma

obligāciju kompensēšanas kārtību.

No šī laika gan Latvijas

Krājbankas amatpersonas, gan dažādi ministri (A.Kreituss,

A.Gorbunovs, R.Zīle) un premjerministri (M.Gailis), citas

augstākās valsts amatpersonas (E.Repše, I.Kreituse, J.Kaksītis)

un citi ir devuši desmitiem atbilžu šo mērķaizņēmuma obligāciju

īpašniekiem Latvijā, kurās solīts risināt šo problēmu ar bijušās

PSRS mantinieci — Krieviju — starpvaldību sarunās un sākt

kompensāciju izmaksu no Latvijas valsts budžeta, bet līdz šim

praktiska risinājuma nav bijis. 1994. gadā valsts budžetā šo

obligāciju atpirkšanai bija pat paredzēti 450 000 latu, bet šis

budžeta postenis netika apstiprināts.

Līdzšinējā Krievijas nostāja pret

Latvijas priekšlikumu uzņemties šīs iekšējā parāda daļas

apkalpošanu ir bijusi viennozīmīgi negatīva, jo Krievija apkalpo

tikai savus pilsoņus un atbild par obligācijām, kas pirktas tās

teritorijā, jo arī no obligācijām iegūtā nauda tika izmantota

kreditēšanai visā bijušās PSRS teritorijā.

Latvijas valdība pēdējos četrus

gadus nekādus praktiskus risinājumus nav meklējusi un Finansu

ministrija, iespējams, pat nezina, cik daudz šo mērķaizņēmuma

obligāciju un par kādu summu vēl joprojām atrodas Latvijas

iedzīvotāju rīcībā, jo daļa no tām dažādā veidā varētu būt

realizēta Krievijā (pārcelšanās uz dzīvi, mantojums), daļa —

atsavināta vai zudusi citādā veidā.

Piemēram, sabiedriskā kustība, kas

apvieno šo mērķobligāciju īpašniekus, ir spējusi apzināt tikai

3000 no sākotnējiem 30 tūkstošiem obligāciju īpašnieku. Minēto

iemeslu dēļ mēs uzskatām, ka Finansu ministrijai kopīgi ar

Latvijas Krājbanku ir neatliekami jāveic Latvijas iedzīvotāju

īpašumā esošo 1990. gada mērķaizņēmuma obligāciju

pārreģistrācija, jānosaka adekvāta proporcija šo obligāciju

kompensēšanai naudā un atbilstoši pārreģistrācijas rezultātiem

jāpieņem kompensāciju izmaksāšanas grafiks no Latvijas valsts

budžeta.

Latvijas iedzīvotājiem nav jācieš

no tā, ka divu valstu valdības nespēj vienoties par abpusēji

pieņemamu jautājumu risinājumu. Mēs ceram sagaidīt no Jums,

I.Godmaņa kungs, praktisku rīcību, ne kārtējos valdības solījumus

par iespējamām starpvalstu sarunām par šo jautājumu nezināmā

nākotnē, par ko arī lūdzam darīt mums zināmu likumā noteiktajā

kārtībā.

Saeimas priekšsēdētājs

J.Straume

Rīgā 1999. gada 15. februārī Saeimas

sekretāre S.Dreimane