1. pants

Ministru kabinets, izskatot Andra Liepiņa

2011.gada 1.septembra iesniegumu ar lūgumu atļaut savienot

Liepājas speciālās ekonomiskās zonas valdes locekļa amatu ar

Ekonomikas ministrijas valsts sekretāra vietnieka amatu,

Uzraudzības komitejas locekļa amatu Finanšu ministrijā,

sabiedrības ar ierobežotu atbildību "Latvijas Garantiju

aģentūra" kapitāla daļu turētāja pārstāvja amatu, Latvijas

Zinātnes padomes locekļa amatu un Koordinācijas padomes locekļa

amatu Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijā,

konstatēja:

1.1. Liepājas speciālās ekonomiskās zonas likuma

8.panta pirmajā daļā ir noteikts, ka Liepājas speciālās

ekonomiskās zonas pārvalde ir valsts un pašvaldības izveidota

atvasināta publisko tiesību juridiskā persona, kas atrodas

Ministru kabineta pārraudzībā. Savukārt 9.panta pirmajā daļā ir

noteikts, ka Liepājas speciālās ekonomiskās zonas valde ir

augstākā kolektīvā Liepājas speciālās ekonomiskās zonas

uzraudzības un pārvaldes institūcija. Saskaņā ar Liepājas

speciālās ekonomiskās zonas likuma 9.panta otro un trešo daļu

Liepājas speciālās ekonomiskās zonas valdes sastāvā iekļaujami

trīs valsts interešu pārstāvji, kas deleģēti no Ekonomikas

ministrijas, Finanšu ministrijas un Satiksmes ministrijas, trīs

Liepājas pilsētas domes deleģēti pārstāvji un trīs Liepājas

pilsētas domes ieteikti Liepājas komersantu pārstāvji. Liepājas

speciālās ekonomiskās zonas valdes locekļus uz pieciem gadiem

amatā ieceļ Ministru kabinets;

1.2. no Liepājas speciālās ekonomiskās zonas likuma

3.pantā noteiktā izriet, ka Liepājas speciālā ekonomiskā zona

izveidota, lai attīstītu un veicinātu tirdzniecību, rūpniecību,

kuģniecību un gaisa satiksmi, kā arī starptautisku preču apmaiņu

caur Latviju. Tās uzdevums ir piesaistīt ieguldījumus ražošanas

un infrastruktūras attīstībai un jaunu darba vietu radīšanai

Liepājā, kā arī veicināt Liepājas reģiona attīstību;

1.3. saskaņā ar Liepājas speciālās ekonomiskās

zonas likuma 10.panta pirmo daļu Liepājas speciālās ekonomiskās

zonas valde veic šādas funkcijas:

1.3.1. apstiprina Liepājas speciālās ekonomiskās

zonas attīstības plānu saskaņā ar šo likumu, valsts, pašvaldību

un sabiedrības interesēm;

1.3.2. slēdz līgumus ar Liepājas speciālās

ekonomiskās zonas ieguldītājiem par ieguldījumiem un

komercsabiedrību darbību Liepājas speciālās ekonomiskās zonas

teritorijā;

1.3.3. slēdz līgumus ar Liepājas speciālās

ekonomiskās zonas komercsabiedrībām par to komercdarbību Liepājas

speciālās ekonomiskās zonas teritorijā;

1.3.4. izsniedz Liepājas speciālās ekonomiskās

zonas komercsabiedrībām apliecības par tiesībām piemērot likumā

"Par nodokļu piemērošanu brīvostās un

speciālajās ekonomiskajās zonās" paredzētos

nodokļu atvieglojumus;

1.3.5. nosaka brīvās zonas un to robežas,

saskaņojot ar Valsts ieņēmumu dienestu šo zonu atbilstību brīvās

zonas režīma ieviešanai;

1.3.6. slēdz līgumus par Liepājas speciālās

ekonomiskās zonas teritorijā esošās zemes iznomāšanu vai

atsavināšanu, izņemot ostas zemes atsavināšanu, kā arī šajā

likumā norādītos gadījumus, kad zemes un cita nekustamā īpašuma

privatizāciju Liepājas speciālās ekonomiskās zonas teritorijā

veic citas institūcijas;

1.3.7. slēdz līgumus ar Liepājas speciālās

ekonomiskās zonas komercsabiedrībām par atsevišķu saimniecisko

funkciju vispārēju nodošanu tām atsevišķās Liepājas speciālās

ekonomiskās zonas apkalpošanas jomās vai atsevišķās Liepājas

speciālās ekonomiskās zonas teritorijas daļās;

1.3.8. kontrolē noslēgto līgumu izpildi;

1.3.9. apstiprina perspektīvo un nākamā gada

finanšu līdzekļu izlietojuma budžetu;

1.3.10. ieceļ, vada un kontrolē Liepājas speciālās

ekonomiskās zonas izpildaparātu;

1.3.11. veic normatīvajos aktos noteiktos brīvās

zonas administrācijas pienākumus Liepājas speciālās ekonomiskās

zonas teritorijā;

1.4. Liepājas speciālās ekonomiskās zonas valdes

loceklis ir uzskatāms par valsts amatpersonu likuma "Par

interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā"

4.panta otrās daļas izpratnē;

1.5. speciālie amatu savienošanas ierobežojumi

likuma "Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu

darbībā" 4.panta otrajā daļā minētajām valsts amatpersonām

noteikti šā likuma 7.panta sestajā daļā, kurā norādīts, ka šā

likuma 4.panta otrajā daļā minētās amatpersonas, kurām šajā pantā

nav noteikti īpaši amata savienošanas nosacījumi, var savienot

valsts amatpersonas amatu tikai ar:

1.5.1. amatu, kuru tās ieņem saskaņā ar likumu,

Ministru kabineta noteikumiem un rīkojumiem;

1.5.2. pedagoga, zinātnieka, profesionāla sportista

un radošo darbu;

1.5.3. amatu arodbiedrībā;

1.5.4. citu amatu, uzņēmuma līguma vai šā panta

vienpadsmitajā daļā neminēta pilnvarojuma izpildi, ja to

savienošana nerada interešu konfliktu un ir saņemta attiecīgās

valsts vai pašvaldības iestādes vadītāja vai viņa pilnvarotas

personas rakstveida atļauja;

1.5.5. amatnieka saimniecisko darbību,

reģistrējoties Valsts ieņēmumu dienestā kā saimnieciskās darbības

veicējam saskaņā ar likumu "Par iedzīvotāju ienākuma

nodokli", ja šī savienošana nerada interešu konfliktu un ir

saņemta attiecīgās valsts vai pašvaldības iestādes vadītāja vai

viņa pilnvarotas personas rakstveida atļauja;

1.6. ievērojot likuma "Par interešu konflikta

novēršanu valsts amatpersonu darbībā" 7.panta piektās daļas

1.punktā noteikto, ka valsts iestāžu vadītāju vietnieki var

savienot valsts amatpersonas amatu ar amatu, kuru viņi ieņem

saskaņā ar likumu, Ministru kabineta noteikumiem un rīkojumiem,

A.Liepiņam ir atļauts savienot Ekonomikas ministrijas valsts

sekretāra vietnieka amatu ar Liepājas speciālās ekonomiskās zonas

valdes locekļa amatu, ievērojot citus valsts amatpersonai likumā

"Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu

darbībā" noteiktos ierobežojumus un aizliegumus;

1.7. ņemot vērā likuma "Par interešu konflikta

novēršanu valsts amatpersonu darbībā" 7.panta sestās daļas

3.punktā noteikto, A.Liepiņam Liepājas speciālās ekonomiskās

valdes locekļa amata savienošana ar Uzraudzības komitejas locekļa

amatu Finanšu ministrijā, sabiedrības ar ierobežotu atbildību

"Latvijas Garantiju aģentūra" kapitāla daļu turētāja

pārstāvja amatu, Latvijas Zinātnes padomes locekļa amatu un

Koordinācijas padomes locekļa amatu Vides aizsardzības un

reģionālās attīstības ministrijā ir pieļaujama, ja tā nerada

interešu konfliktu, nebūs pretrunā ar valsts amatpersonai

saistošām ētikas normām un nekaitēs valsts amatpersonas tiešo

pienākumu pildīšanai un ja ir saņemta attiecīgās valsts vai

pašvaldības iestādes vadītāja vai viņa pilnvarotas personas

rakstveida atļauja;

1.8. pamatojoties uz Liepājas speciālās ekonomiskās

zonas likuma 9.panta trešo daļu, Ministru kabinets ir

institūcija, kas saskaņā ar likuma "Par interešu konflikta

novēršanu valsts amatpersonu darbībā" 7.panta sestās daļas

3.punktu ir kompetenta izsniegt atļauju savienot Liepājas

speciālās ekonomiskās zonas valdes locekļa amatu ar Uzraudzības

komitejas locekļa amatu Finanšu ministrijā, sabiedrības ar

ierobežotu atbildību "Latvijas Garantiju aģentūra"

kapitāla daļu turētāja pārstāvja amatu, Latvijas Zinātnes padomes

locekļa amatu un Koordinācijas padomes locekļa amatu Vides

aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijā;

1.9. saskaņā ar Ministru kabineta 2010.gada

23.novembra noteikumu Nr.1072 "Uzraudzības komitejas

nolikums" (izdoti saskaņā ar Eiropas Savienības

struktūrfondu un Kohēzijas fonda vadības likuma 16.panta pirmo un

otro daļu) 1.punktu Uzraudzības komiteja ir koleģiāla Eiropas

Savienības struktūrfondu un Kohēzijas fonda vadībā iesaistīta

institūcija, kuras darbības mērķis ir nodrošināt darbības

programmu īstenošanas efektivitātes un kvalitātes uzraudzību. Šo

Ministru kabineta noteikumu 6.3.apakšpunktā noteikts, ka

Uzraudzības komitejas sastāvā ir jābūt katras atbildīgās iestādes

vadītājam. Ekonomikas ministrija ir Eiropas Savienības

struktūrfondu apguves darbībās iesaistīta valsts iestāde, kas

Ministru kabineta noteiktajā kārtībā īsteno visas

starpniekinstitūcijas funkcijas vai daļu no tām (atbildīgā

iestāde). To apliecina, piemēram, Ministru kabineta 2010.gada

21.septembra noteikumi Nr.887 "Noteikumi par darbības

programmas "Uzņēmējdarbība un inovācijas" papildinājuma

2.3.1.1.aktivitātes "Ārējo tirgu apgūšana"

2.3.1.1.2.apakšaktivitāti "Ārējo tirgu apgūšana - nozaru

starptautiskās konkurētspējas stiprināšana"" (izdoti

saskaņā ar Eiropas Savienības struktūrfondu un Kohēzijas fonda

vadības likuma 18.panta 10.punktu). Saskaņā ar šo Ministru

kabineta noteikumu 8.punktu Ekonomikas ministrija ir noteikta kā

atbildīgā iestāde. Ar Ekonomikas ministrijas 2009.gada 14.janvāra

rīkojumu Nr.22 "Par atbildīgās iestādes vadītāju Eiropas

Savienības fondu 2007.-2013.gada plānošanas periodā" par

Eiropas Savienības fondu 2007.-2013.gada plānošanas perioda

atbildīgās iestādes vadītāju noteikts Ekonomikas ministrijas

valsts sekretāra vietnieks A.Liepiņš. Ministru kabineta 2010.gada

23.novembra noteikumu Nr.1072 "Uzraudzības komitejas

nolikums" 3.punktā minēti Uzraudzības komitejas uzdevumi, un

tie ir šādi:

1.9.1. uzraudzīt piešķirtā Eiropas Savienības fondu

finansējuma izlietošanas efektivitāti un atbilstību

apstiprinātajiem attīstības plānošanas dokumentiem;

1.9.2. izskatīt priekšlikumus par grozījumiem

attīstības plānošanas dokumentos un pieņemt lēmumu par grozījumu

apstiprināšanu vai noraidīšanu;

1.9.3. apstiprināt Eiropas Savienības fondu

izvērtēšanas plānu;

1.9.4. izskatīt Eiropas Savienības fondu

izvērtēšanas secinājumus un ieteikumus par plānošanas dokumentu

īstenošanu;

1.9.5. apstiprināt Eiropas Savienības fondu vadības

komunikācijas stratēģiju;

1.9.6. apstiprināt komitejas un apakškomitejas

reglamentus;

1.9.7. izskatīt un apstiprināt apakškomitejas

sagatavotos lēmumprojektus, kā arī pieņemt lēmumus par

apakškomitejas ieteikumu īstenošanu;

1.9.8. atbilstoši kompetencei veikt citus

uzdevumus, kas noteikti Eiropas Savienības fondu vadību

regulējošajos Latvijas Republikas normatīvajos aktos un Eiropas

Savienības tiesību aktos;

1.10. ar Ekonomikas ministrijas valsts sekretāra

2011.gada 11.janvāra rīkojumu Nr.7 "Par SIA "Latvijas

Garantiju aģentūra" kapitāla daļu turētāja pārstāvi" un

pamatojoties uz likuma "Par valsts un pašvaldību kapitāla

daļām un kapitālsabiedrībām" (turpmāk - Kapitālsabiedrību

likums) 12.panta pirmo daļu, Ekonomikas ministrijas valsts

sekretāra vietnieks A.Liepiņš ir iecelts par sabiedrības ar

ierobežotu atbildību "Latvijas Garantiju aģentūra"

(turpmāk - Garantiju aģentūra) kapitāla daļu turētāja pārstāvi.

Garantiju aģentūra ir valsts kapitālsabiedrība, un visas tās

kapitāla daļas pieder valstij. Saskaņā ar Kapitālsabiedrību

likuma 12.panta ceturto daļu A.Liepiņš kā Garantiju aģentūras

kapitāla daļu turētāja pārstāvis pieņem Garantiju aģentūras

dalībnieku sapulces lēmumus. Saskaņā ar Komerclikuma 144.panta

pirmās daļas 3.punktu Garantiju aģentūras statūtu 5.punktā

noteikti šādi kapitālsabiedrības darbības mērķi:

1.10.1. atbalstīt Latvijas Republikā reģistrēto

mazo un vidējo komercsabiedrību saimnieciskās darbības attīstību,

sekmējot kredītresursu pieejamību, izsniedzot savā vārdā

īstermiņa, vidēja un ilgtermiņa aizdevumu un finanšu līzinga

garantijas Latvijas Republikā vai ārvalstīs reģistrētām finanšu

institūcijām, kas finansē šīs sabiedrības;

1.10.2. izveidot publiskā sektora līdzfinansētus

riska kapitāla fondus, ar kuru starpniecību tiktu sekmēta finanšu

resursu pieejamība Latvijas Republikā reģistrētām mazām un

vidējām komercsabiedrībām, kā arī nodrošināt un uzraudzīt

izveidoto riska kapitāla fondu darbību;

1.11. Zinātniskās darbības likuma 14.panta pirmā

daļa nosaka, ka Latvijas Zinātnes padome ir koleģiāla zinātnieku

institūcija, kas izveidota kā Izglītības un zinātnes ministrijas

pārraudzībā esoša tiešās pārvaldes iestāde. Latvijas Zinātnes

padomes locekļu pilnvaru laiks ir trīs gadi. Latvijas Zinātnes

padomes sastāvu (pēc izglītības un zinātnes ministra

ierosinājuma) un nolikumu apstiprina Ministru kabinets.

Pamatojoties uz Zinātniskās darbības likuma 15.panta pirmās daļas

9.punktu, Latvijas Zinātnes padomē darbojas Ekonomikas

ministrijas pārstāvis. Ar Ekonomikas ministrijas 2010.gada

24.marta vēstuli Nr.322-1-2764 Izglītības un zinātnes ministrijai

dalībai Latvijas Zinātnes padomē tika deleģēts Ekonomikas

ministrijas valsts sekretāra vietnieks A.Liepiņš. Saskaņā ar

Zinātniskās darbības likuma 16.pantu Latvijas Zinātnes padomes

kompetencē ietilpst:

1.11.1. priekšlikumu sagatavošana valsts zinātnes

un tehnoloģijas attīstības politikas izstrādei;

1.11.2. priekšlikumu izstrāde zinātnes finansēšanai

nepieciešamā valsts budžeta projekta sagatavošanai;

1.11.3. zinātniskajai darbībai piešķirto valsts

budžeta līdzekļu sadale Ministru kabineta noteiktajā kārtībā, kā

arī atzinumu sniegšana par piešķirto valsts budžeta līdzekļu

izlietojuma zinātnisko lietderību;

1.11.4. konkursa kārtībā pieteikto no valsts

budžeta finansēto zinātnisko pētījumu projektu un programmu

izvērtēšana triju mēnešu laikā (ekspertīze) un šā procesa

atklātuma nodrošināšana;

1.11.5. no valsts budžeta finansēto zinātnisko

pētījumu rezultātu zinātniska izvērtēšana un apkopošana,

rezultātu pieejamības nodrošināšana;

1.11.6. starptautiskās zinātniskās sadarbības

organizēšana un veicināšana;

1.11.7. atzinumu sniegšana par licencēšanai vai

akreditēšanai iesniegtajām doktora studiju programmām;

1.11.8. Latvijas Zinātnes padomes ekspertu komisiju

izveidošana, to darba kārtības noteikšana un kontrole;

1.11.9. augstskolu doktora studiju programmu

īstenošanā iesaistīto ekspertu kandidatūru apstiprināšana

atbilstoši šā likuma 11.panta trešajā daļā

noteiktajam;

1.11.10. ar tās darbību saistītās informācijas

sagatavošana un publicēšana;

1.11.11. zinātniskās pētniecības ētikas kritēriju

un diskusiju principu izstrādāšana sadarbībā ar Latvijas Zinātņu

akadēmiju;

1.12. Vides aizsardzības un reģionālās attīstības

ministrijas 2011.gada 9.februāra nolikuma Nr.27

"Koordinācijas padomes nolikums" 1.punktā noteikts, ka

Koordinācijas padome ir koleģiāla institūcija, kuras mērķis ir

nodrošināt Eiropas Savienības fondu darbības programmas

"Infrastruktūra un pakalpojumi" 3.6.prioritātes

"Policentriska attīstība" (turpmāk - prioritāte)

finansējuma saņēmēju izstrādāto vai aktualizēto pašvaldību

attīstības programmu un projekta ideju izvērtēšanu atbilstoši

integrētas pieejas prasībām, sekmējot kompleksa pašvaldību

atbalsta mehānisma izveidi un plānoto projektu darbību

savstarpējo papildinātību un nepārklāšanos. Saskaņā ar minētā

nolikuma 5.punktu Koordinācijas padomē darbojas arī Ekonomikas

ministrijas pārstāvis. Saskaņā ar Ekonomikas ministrijas

2011.gada 18.februāra vēstuli Nr.333-1-1644 Vides aizsardzības un

reģionālās attīstības ministrijai Ekonomikas ministrija darbam

Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas

Koordinācijas padomē nominēja Ekonomikas ministrijas valsts

sekretāra vietnieku A.Liepiņu. Minētā nolikuma 2.punkts nosaka,

ka Koordinācijas padome veic šādus uzdevumus:

1.12.1. izskata attiecīgā plānošanas reģiona, kurā

atrodas prioritātes finansējuma saņēmējs, sagatavoto atzinumu par

izstrādātās vai aktualizētās pašvaldības integrētās attīstības

programmas atbilstību plānošanas reģiona prioritātēm;

1.12.2. izskata Vides aizsardzības un reģionālās

attīstības ministrijas sagatavoto atzinumu par izstrādātās vai

aktualizētās pašvaldības integrētās attīstības programmas

atbilstību vadlīnijām pašvaldību integrēto attīstības programmu

izstrādei un atzinumu par prioritātes projekta ideju;

1.12.3. izskata un saskaņo pašvaldības attīstības

programmu vai tās grozījumus;

1.12.4. izskata un apstiprina pašvaldības kā

finansējuma saņēmēja prioritātes ietvaros sagatavoto projekta

ideju, ko tā plāno īstenot prioritātes ietvaros.