1. pants

Ministru kabinets, izskatot Andra Ozola

2011.gada 29.augusta iesniegumu ar lūgumu atļaut savienot

Liepājas speciālās ekonomiskās zonas valdes locekļa amatu ar

valsts aģentūras "Latvijas Investīciju un attīstības

aģentūra" direktora amatu, Ostu padomes locekļa amatu un

Uzraudzības komitejas locekļa amatu Finanšu ministrijā,

konstatēja:

1.1. Liepājas speciālās ekonomiskās zonas likuma

8.panta pirmajā daļā ir noteikts, ka Liepājas speciālās

ekonomiskās zonas pārvalde ir valsts un pašvaldības izveidota

atvasināta publisko tiesību juridiskā persona, kas atrodas

Ministru kabineta pārraudzībā, un 9.panta pirmajā daļā ir

noteikts, ka Liepājas speciālās ekonomiskās zonas valde ir

augstākā kolektīvā Liepājas speciālās ekonomiskās zonas

uzraudzības un pārvaldes institūcija. Saskaņā ar Liepājas

speciālās ekonomiskās zonas likuma 9.panta otro un trešo daļu

Liepājas speciālās ekonomiskās zonas valdes sastāvā iekļaujami

trīs valsts interešu pārstāvji, kas deleģēti no Ekonomikas

ministrijas, Finanšu ministrijas un Satiksmes ministrijas, trīs

Liepājas pilsētas domes deleģēti pārstāvji un trīs Liepājas

pilsētas domes ieteikti Liepājas komersantu pārstāvji. Liepājas

speciālās ekonomiskās zonas valdes locekļus uz pieciem gadiem

amatā ieceļ Ministru kabinets;

1.2. no Liepājas speciālās ekonomiskās zonas likuma

3.pantā noteiktā izriet, ka Liepājas speciālā ekonomiskā zona

izveidota, lai attīstītu un veicinātu tirdzniecību, rūpniecību,

kuģniecību un gaisa satiksmi, kā arī starptautisku preču apmaiņu

caur Latviju. Tās uzdevums ir piesaistīt ieguldījumus ražošanas

un infrastruktūras attīstībai un jaunu darbavietu radīšanai

Liepājā, kā arī veicināt Liepājas reģiona attīstību;

1.3. atbilstoši Liepājas speciālās ekonomiskās

zonas likuma 10.panta pirmajai daļai Liepājas speciālās

ekonomiskās zonas valde veic šādas funkcijas:

1.3.1. apstiprina Liepājas speciālās ekonomiskās

zonas attīstības plānu saskaņā ar šo likumu, valsts, pašvaldību

un sabiedrības interesēm;

1.3.2. slēdz līgumus ar Liepājas speciālās

ekonomiskās zonas ieguldītājiem par ieguldījumiem un

komercsabiedrību darbību Liepājas speciālās ekonomiskās zonas

teritorijā;

1.3.3. slēdz līgumus ar Liepājas speciālās

ekonomiskās zonas komercsabiedrībām par to komercdarbību Liepājas

speciālās ekonomiskās zonas teritorijā;

1.3.4. izsniedz Liepājas speciālās ekonomiskās

zonas komercsabiedrībām apliecības par tiesībām piemērot likumā

"Par nodokļu piemērošanu brīvostās un

speciālajās ekonomiskajās zonās" paredzētos

nodokļu atvieglojumus;

1.3.5. nosaka brīvās zonas un to robežas,

saskaņojot ar Valsts ieņēmumu dienestu šo zonu atbilstību brīvās

zonas režīma ieviešanai;

1.3.6. slēdz līgumus par Liepājas speciālās

ekonomiskās zonas teritorijā esošās zemes iznomāšanu vai

atsavināšanu, izņemot ostas zemes atsavināšanu, kā arī šajā

likumā norādītos gadījumus, kad zemes un cita nekustamā īpašuma

privatizāciju Liepājas speciālās ekonomiskās zonas teritorijā

veic citas institūcijas;

1.3.7. slēdz līgumus ar Liepājas speciālās

ekonomiskās zonas komercsabiedrībām par atsevišķu saimniecisko

funkciju vispārēju nodošanu tām atsevišķās Liepājas speciālās

ekonomiskās zonas apkalpošanas jomās vai atsevišķās Liepājas

speciālās ekonomiskās zonas teritorijas daļās;

1.3.8. kontrolē noslēgto līgumu izpildi;

1.3.9. apstiprina perspektīvo un nākamā gada

finanšu līdzekļu izlietojuma budžetu;

1.3.10. ieceļ, vada un kontrolē Liepājas speciālās

ekonomiskās zonas izpildaparātu;

1.3.11. veic normatīvajos aktos noteiktos brīvās

zonas administrācijas pienākumus Liepājas speciālās ekonomiskās

zonas teritorijā;

1.4. Liepājas speciālās ekonomiskās zonas valdes

loceklis ir uzskatāms par valsts amatpersonu likuma "Par

interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā"

4.panta otrās daļas izpratnē;

1.5. speciālie amatu savienošanas ierobežojumi

likuma "Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu

darbībā" 4.panta otrajā daļā minētajām valsts amatpersonām

noteikti šā likuma 7.panta sestajā daļā, kurā norādīts, ka šā

likuma 4.panta otrajā daļā minētās amatpersonas, kurām šajā pantā

nav noteikti īpaši amata savienošanas nosacījumi, var savienot

valsts amatpersonas amatu tikai ar:

1.5.1. amatu, kuru tās ieņem saskaņā ar likumu,

Ministru kabineta noteikumiem un rīkojumiem;

1.5.2. pedagoga, zinātnieka, profesionāla sportista

un radošo darbu;

1.5.3. amatu arodbiedrībā;

1.5.4. citu amatu, uzņēmuma līguma vai šā panta

vienpadsmitajā daļā neminēta pilnvarojuma izpildi, ja to

savienošana nerada interešu konfliktu un ir saņemta attiecīgās

valsts vai pašvaldības iestādes vadītāja vai viņa pilnvarotas

personas rakstveida atļauja;

1.5.5. amatnieka saimniecisko darbību,

reģistrējoties Valsts ieņēmumu dienestā kā saimnieciskās darbības

veicējam saskaņā ar likumu "Par iedzīvotāju ienākuma

nodokli", ja šī savienošana nerada interešu konfliktu un ir

saņemta attiecīgās valsts vai pašvaldības iestādes vadītāja vai

viņa pilnvarotas personas rakstveida atļauja;

1.6. ievērojot likuma "Par interešu konflikta

novēršanu valsts amatpersonu darbībā" 7.panta piektās daļas

1.punktā noteikto, ka valsts iestāžu vadītāji var savienot savu

valsts amatpersonas amatu ar amatu, kuru viņi ieņem saskaņā ar

likumu, Ministru kabineta noteikumiem un rīkojumiem, A.Ozolam ir

atļauts savienot valsts aģentūras "Latvijas Investīciju un

attīstības aģentūra" direktora amatu ar Liepājas speciālās

ekonomiskās zonas valdes locekļa amatu, ievērojot citus valsts

amatpersonai likumā "Par interešu konflikta novēršanu valsts

amatpersonu darbībā" noteiktos ierobežojumus un

aizliegumus;

1.7. Ministru kabineta 2003.gada 23.decembra

noteikumu Nr.746 "Valsts aģentūras "Latvijas

Investīciju un attīstības aģentūra" nolikums" 1.punktā

noteikts, ka valsts aģentūra "Latvijas Investīciju un

attīstības aģentūra" ir Ekonomikas ministrijas pārraudzībā

esoša valsts iestāde. Šo noteikumu 2.punkts nosaka, ka tās

darbības mērķis ir sekmēt uzņēmējdarbības (komercdarbības)

attīstību, veicinot ārvalstu investīciju apjoma pieaugumu un

palielinot Latvijas uzņēmēju (komersantu) konkurētspēju Latvijā

un starptautiskajos tirgos. Pamatojoties uz Publisko aģentūru

likuma 9.panta ceturto daļu, valsts aģentūras direktoru amatā

ieceļ atbildīgais ministrs uz pieciem gadiem. Publisko aģentūru

likuma 9.panta pirmajā daļā noteikts, ka valsts aģentūras

direktors pilda Valsts pārvaldes iekārtas likumā noteiktos tiešās

pārvaldes iestādes vadītāja uzdevumus, kā arī:

1.7.1. izstrādā valsts aģentūras vidēja termiņa

darbības stratēģijas un budžeta projektu;

1.7.2. apstiprina valsts aģentūras darba plānu

kārtējam gadam;

1.7.3. nodrošina valsts aģentūras vidēja termiņa

darbības stratēģijas, budžeta un kārtējā gada darba plāna

izpildi;

1.7.4. sniedz atbildīgajam ministram, viņa

pilnvarotajai amatpersonai, kā arī uzraudzības institūcijai

nepieciešamo informāciju un priekšlikumus valsts aģentūras

darbības jautājumos;

1.7.5. veic citus uzdevumus, kas noteikti valsts

aģentūras darbību reglamentējošajos normatīvajos

aktos;

1.8. ņemot vērā likuma "Par interešu konflikta

novēršanu valsts amatpersonu darbībā" 7.panta sestās daļas

3.punktā noteikto, A.Ozola Liepājas speciālās ekonomiskās zonas

valdes locekļa amata savienošana ar Ostu padomes locekļa amatu un

Uzraudzības komitejas locekļa amatu Finanšu ministrijā ir

pieļaujama, ja tā nerada interešu konfliktu, nebūs pretrunā ar

valsts amatpersonai saistošām ētikas normām un nekaitēs valsts

amatpersonas tiešo pienākumu pildīšanai un ja ir saņemta

attiecīgās valsts vai pašvaldības iestādes vadītāja vai viņa

pilnvarotas personas rakstveida atļauja;

1.9. pamatojoties uz Liepājas speciālās ekonomiskās

zonas likuma 9.panta trešo daļu, Ministru kabinets ir

institūcija, kas saskaņā ar likuma "Par interešu konflikta

novēršanu valsts amatpersonu darbībā" 7.panta sestās daļas

3.punktu ir kompetenta izsniegt atļauju savienot Liepājas

speciālās ekonomiskās zonas valdes locekļa amatu ar Ostu padomes

locekļa amatu un Uzraudzības komitejas locekļa amatu Finanšu

ministrijā;

1.10. Ministru prezidenta 2011.gada 10.februāra

rīkojuma Nr.45 "Par Latvijas Ostu, tranzīta un loģistikas

padomes nolikumu" pielikuma 1.punkts nosaka, ka Latvijas

Ostu, tranzīta un loģistikas padome ir Ministru kabineta

izveidota institūcija, kas darbojas saskaņā ar

Likumu par ostām, nolikumu un citiem

normatīvajiem aktiem. Pamatojoties uz Likuma par ostām 10.panta

otrās daļas 9.punktu, kas nosaka, ka Latvijas Ostu, tranzīta un

loģistikas padomē ir jābūt pārstāvim no Latvijas Attīstības

aģentūras, A.Ozols ir deleģēts būt par Latvijas Ostu, tranzīta un

loģistikas padomes locekli. Atbilstoši Likuma par ostām 11.pantam

Latvijas Ostu, tranzīta un loģistikas padomes galvenie uzdevumi

ir šādi:

1.10.1. izvērtēt politikas plānošanas dokumentus un

normatīvo aktu projektus, kas ietekmē Latvijas ostu, tranzīta un

loģistikas sektora attīstību, un sniegt atzinumu par

tiem;

1.10.2. izvirzīt priekšlikumus Latvijas ārpolitikas

aktivitātēm, kas vērstas uz Latvijas ostu, tranzīta un loģistikas

sektora attīstības veicināšanu;

1.10.3. sekmēt un atbalstīt Latvijas ostu, tranzīta

un loģistikas sektora atpazīstamību starptautiskā biznesa vidē un

atbalstīt Latvijas ostu dalību starptautiskajās izstādēs un

konferencēs;

1.10.4. sniegt atzinumu par priekšlikumiem

atsavināt nekustamo īpašumu ostās valsts vai sabiedriskajām

vajadzībām;

1.10.5. apstiprināt ostu attīstības fonda līdzekļu

izlietojumu;

1.10.6. veicināt Latvijas ostu, tranzīta un

loģistikas sektora attīstību, koordinējot iesaistīto pušu

sadarbību un risinot kopīgas aktuālas problēmas;

1.11. saskaņā ar Ministru kabineta 2010.gada

23.novembra noteikumu Nr.1072 "Uzraudzības komitejas

nolikums" (izdoti saskaņā ar Eiropas Savienības

struktūrfondu un Kohēzijas fonda vadības likuma 16.panta pirmo un

otro daļu) 1.punktu Uzraudzības komiteja ir koleģiāla Eiropas

Savienības struktūrfondu un Kohēzijas fonda vadībā iesaistīta

institūcija, kuras darbības mērķis ir nodrošināt darbības

programmu īstenošanas efektivitātes un kvalitātes uzraudzību. Šo

Ministru kabineta noteikumu 6.4.apakšpunktā noteikts, ka

Uzraudzības komitejas sastāvā ir jābūt katras sadarbības iestādes

vadītājam. Valsts aģentūra "Latvijas Investīciju un

attīstības aģentūra" ir Eiropas Savienības struktūrfondu

apguves darbībās iesaistīta valsts iestāde, kas Ministru kabineta

noteiktajā kārtībā īsteno daļu no starpniekinstitūcijas funkcijām

(sadarbības iestāde). To apliecina, piemēram, Ministru kabineta

2010.gada 21.septembra noteikumi Nr.887 "Noteikumi par

darbības programmas "Uzņēmējdarbība un inovācijas"

papildinājuma 2.3.1.1.aktivitātes "Ārējo tirgu

apgūšana" 2.3.1.1.2.apakšaktivitāti "Ārējo tirgu

apgūšana - nozaru starptautiskās konkurētspējas

stiprināšana"" (izdoti saskaņā ar Eiropas Savienības

struktūrfondu un Kohēzijas fonda vadības likuma 18.panta

10.punktu). Saskaņā ar šo Ministru kabineta

noteikumu 8.punktu valsts aģentūra "Latvijas

Investīciju un attīstības aģentūra" ir noteikta

kā sadarbības iestāde. No minētā secināms, ka

A.Ozols Uzraudzības komitejā darbojas saskaņā ar Ministru

kabineta noteikumiem. Ministru kabineta 2010.gada

23.novembra noteikumu Nr.1072 "Uzraudzības komitejas

nolikums" 3.punktā minēti Uzraudzības komitejas

uzdevumi, un tie ir šādi:

1.11.1. uzraudzīt piešķirtā Eiropas Savienības

fondu finansējuma izlietošanas efektivitāti un atbilstību

apstiprinātajiem attīstības plānošanas dokumentiem;

1.11.2. izskatīt priekšlikumus par grozījumiem

attīstības plānošanas dokumentos un pieņemt lēmumu par grozījumu

apstiprināšanu vai noraidīšanu;

1.11.3. apstiprināt Eiropas Savienības fondu

izvērtēšanas plānu;

1.11.4. izskatīt Eiropas Savienības fondu

izvērtēšanas secinājumus un ieteikumus par plānošanas dokumentu

īstenošanu;

1.11.5. apstiprināt Eiropas Savienības fondu

vadības komunikācijas stratēģiju;

1.11.6. apstiprināt komitejas un apakškomitejas

reglamentus;

1.11.7. izskatīt un apstiprināt apakškomitejas

sagatavotos lēmumprojektus, kā arī pieņemt lēmumus par

apakškomitejas ieteikumu īstenošanu;

1.11.8. atbilstoši kompetencei veikt citus

uzdevumus, kas noteikti Eiropas Savienības fondu vadību

regulējošajos Latvijas Republikas normatīvajos aktos un Eiropas

Savienības tiesību aktos.