1. pants

Ministru kabinets, izskatot Veselības ministrijas

valsts sekretāra Aivara Lapiņa 2017. gada 1. novembra

iesniegumu ar lūgumu atļaut savienot Veselības ministrijas valsts

sekretāra amatu ar Zemkopības ministrijas Starptautisko lietu un

stratēģijas analīzes departamenta Eiropas Savienības lietu

nodaļas vadītāja vietnieka, nozares padomnieka amatu,

konstatēja:

1.1. ar Ministru kabineta 2017. gada

21. novembra rīkojumu Nr. 683 "Par Aivara

Lapiņa pārcelšanu Veselības ministrijas valsts sekretāra

amatā" Aivars Lapiņš iecelts Veselības ministrijas valsts

sekretāra amatā. Likuma "Par interešu konflikta novēršanu

valsts amatpersonu darbībā" (turpmāk - likums) 4. panta

pirmās daļas 16. apakšpunktā ir noteikts, ka par valsts

amatpersonām ir uzskatāmas personas, kuras ieņem publiskas

personas iestādes vadītāja amatu;

1.2. saskaņā ar likuma 7. panta piektās daļas

4. punktu publiskas personas iestādes vadītājam ir atļauts

savienot valsts amatpersonas amatu ar citu amatu publiskas

personas institūcijā, ja to savienošana nerada interešu konfliktu

un ir saņemta tās valsts amatpersonas vai koleģiālās institūcijas

rakstveida atļauja, kura attiecīgo personu iecēlusi, ievēlējusi

vai apstiprinājusi amatā;

1.3. saskaņā ar likuma 8.1 panta pirmo

daļu personai, kura, stājoties valsts amatpersonas amatā,

vienlaikus ieņem citu amatu un šāda amatu savienošana ir

pieļaujama, saņemot amatpersonas (institūcijas) rakstveida

atļauju, ir pienākums pirms iecelšanas, ievēlēšanas vai

apstiprināšanas amatā rakstveidā iesniegt šai amatpersonai

(institūcijai) lūgumu atļaut valsts amatpersonas amatu savienot

ar citu amatu;

1.4. atbilstoši Valsts pārvaldes iekārtas likuma

23. panta pirmajai daļai ministrijas valsts sekretārs ir

ministrijas administratīvais vadītājs, un saskaņā ar

17. pantu valsts sekretāra pienākumi ir šādi:

1.4.1. pārvalda iestādes finanšu, personāla un citus

resursus;

1.4.2. nosaka iestādes pārvaldes amatpersonu un

darbinieku pienākumus;

1.4.3. ieceļ amatā un atbrīvo no tā amatpersonas, pieņem

darbā un atlaiž no tā darbiniekus;

1.4.4. nodrošina iestādes kārtējā gada darbības plāna un

budžeta pieprasījuma izstrādi;

1.4.5. izveido iestādes iekšējās kontroles sistēmu, kā

arī uzrauga un uzlabo to;

1.4.6. nosaka pārvaldes lēmumu priekšpārbaudes un

pēcpārbaudes kārtību;

1.4.7. pilda veselības ministra uzdevumus, veic

ministrijas nolikumā noteiktos pienākumus, kā arī citas

normatīvajos aktos noteiktās funkcijas un atbild par to

izpildi;

1.5. papildus Valsts pārvaldes iekārtas likumā

noteiktajiem pienākumiem Veselības ministrijas valsts sekretāram

atbilstoši amata aprakstam ir šādi pienākumi:

1.5.1. plānot un koordinēt ministrijas administratīvo

darbu, nodrošinot tā nepārtrauktību, lietderību un tiesiskumu, un

sniegt veselības ministram un parlamentārajam sekretāram

informāciju un priekšlikumus ministrijas darbības jautājumos;

1.5.2. vadīt, organizēt un pārraudzīt ministrijas darbību

atbilstoši valdības deklarācijā, valdības rīcības plānā un

ministrijas darba plānā noteiktajām prioritātēm un uzdevumiem un

sniegt veselības ministram pārskatus un ziņojumus par valdības

deklarācijā, valdības rīcības plānā un ministrijas darba plānā

noteikto uzdevumu izpildi, izvirzīto politikas prioritāšu

īstenošanu un piešķirto budžeta līdzekļu izmantošanu;

1.5.3. vadīt veselības nozares valsts budžeta projekta

izstrādi un nodrošināt finanšu līdzekļu pieprasījumu veselības

nozarei, kā arī organizēt piešķirto līdzekļu izmantošanas

lietderības kontroli;

1.5.4. nodrošināt finanšu vadības un struktūrfondu

plānošanas un apguves procesu vadību un ar to saistīto uzdevumu

izpildes koordināciju, pārraudzību un kontroli;

1.5.5. izveidot ministrijas iekšējās kontroles sistēmu un

pārraudzīt tās darbību;

1.5.6. izdot rīkojumus ministrijas darba organizācijas un

citos savas kompetences jautājumos, kontrolēt to izpildi;

1.5.7. nodrošināt personāla vadību un ministrijā

nodarbināto profesionālo attīstību un karjeras virzību,

apstiprināt Veselības ministrijas amatu sarakstu noteiktā amata

vienību skaita un darba samaksas fonda ietvaros;

1.5.8. koordinēt un kontrolēt ministrijas struktūrvienību

darbu un piedalīties departamentu direktoru profesionālās

darbības attīstības plānošanā;

1.5.9. veikt kapitāla daļu turētāja pienākumus

kapitālsabiedrībās, kurās ministrija ir valsts kapitāla daļu

turētāja, atbilstoši likumā "Publiskas personas kapitāla

daļu un kapitālsabiedrību pārvaldības likums" noteiktajam un

koordinēt ministrijas padotībā esošo valsts pārvaldes iestāžu un

to kapitālsabiedrību darbu un sadarbību ar ministriju, kurās

ministrija ir valsts kapitāla daļu turētāja;

1.5.10. vadīt Valsts operatīvās medicīniskās komisijas

darbu un atbilstoši nepieciešamībai nodrošināt operatīvu un

koordinētu rīcību ārkārtas medicīniskajās situācijās vai to

draudu gadījumā un pieejamību 24 stundas diennaktī;

1.5.11. veikt citus normatīvajos aktos noteiktos un

veselības ministra uzdotos uzdevumus;

1.6. A. Lapiņš iecelts Zemkopības ministrijas

Starptautisko lietu un stratēģijas analīzes departamenta Eiropas

Savienības lietu nodaļas vadītāja vietnieka, nozares padomnieka

amatā ar 2016. gada 9. maiju saskaņā ar Zemkopības

ministrijas valsts sekretāra 2016. gada 9. maija

rīkojumu Nr. 221-p "Par Aivara Lapiņa pārcelšanu citā

ierēdņa amatā";

1.7. Zemkopības ministrijas Starptautisko lietu un

stratēģijas analīzes departamenta Eiropas Savienības lietu

nodaļas vadītāja vietnieka, nozares padomnieka amata pienākumi

noteikti 2016. gada 20. septembrī apstiprinātajā amata

aprakstā, un tie ir šādi:

1.7.1. vadīt, organizēt, plānot un koordinēt Zemkopības

ministrijas norīkoto specializēto atašeju darbību;

1.7.2. pārstāvēt Latviju Eiropas Savienības Padomes

Īpašajā lauksaimniecības komitejā;

1.7.3. piedalīties Eiropas Komisijas un Eiropas

Savienības Padomes darba grupās un komitejās par lauku attīstības

jautājumiem;

1.7.4. piedalīties Eiropas Savienības Lauksaimniecības un

zivsaimniecības ministru padomes un Eiropas Savienības Padomes

Pastāvīgo pārstāvju komitejas sanāksmēs;

1.7.5. atbilstoši kompetencei veikt kontaktpersonas

pienākumus sadarbībā ar Eiropas Parlamentu;

1.7.6. uzturēt kontaktus ar citu Eiropas Savienības

dalībvalstu pastāvīgo pārstāvniecību un citu valstu misiju

Eiropas Savienībā, kā arī ar citu starptautisko institūciju

amatpersonām;

1.7.7. nodrošināt informācijas apriti un informācijas

sniegšanu Zemkopības ministrijai par Eiropas Savienības

institūciju lēmumiem un to rezultātiem, kā arī citu informāciju

attiecībā uz Eiropas Komisijas un Eiropas Savienības Padomes

darba grupās un komitejās skatītiem lauku attīstības un

lauksaimniecības jautājumiem;

1.7.8. atbilstoši kompetencei un nepieciešamībai informēt

ārvalstu oficiālās iestādes par norisēm Latvijā;

1.7.9. sekot līdzi Eiropas Savienības dalībvalstu un citu

valstu politiskās dzīves norisēm un atbilstoši nepieciešamībai

informēt par tām Zemkopības ministriju;

1.7.10. koordinēt un sniegt priekšlikumus Zemkopības

ministrijai par nacionālo pozīciju izstrādi, veikt no Eiropas

Savienības saņemtās informācijas analīzi un sniegt informāciju

Eiropas Savienības institūcijām;

1.7.11. uzņemt ārvalstu delegācijas un organizēt

vizītes;

1.8. ņemot vērā, ka Zemkopības ministrijas Starptautisko

lietu un stratēģijas analīzes departamenta Eiropas Savienības

lietu nodaļas vadītāja vietnieka, nozares padomnieka amats likuma

izpratnē ir cits amats publiskas personas institūcijā, un valsts

sekretāru, kuru atbilstoši Valsts civildienesta likuma

11. panta trešajai daļai amatā izvirzījis veselības

ministrs, apstiprina amatā un no amata atbrīvo Ministru kabinets,

piemērojams likuma 7. panta piektās daļas 4. punkts, un

rakstveida atļauju amatu savienošanai ir kompetents izsniegt

Ministru kabinets;

1.9. saskaņā ar iesniegumā minēto informāciju

A. Lapiņš lūdz atļauju Veselības ministrijas valsts

sekretāra amatu savienot ar Zemkopības ministrijas Starptautisko

lietu un stratēģijas analīzes departamenta Eiropas Savienības

lietu nodaļas vadītāja vietnieka, nozares padomnieka amatu, lai

sekmīgi nodrošinātu Zemkopības ministrijas svarīgākos

priekšdarbus sarunām ar Eiropas Savienības institūcijām par

ārkārtas atbalstu Latvijai pēc vasaras un rudens lietavām un to

izraisītajiem plūdiem, kā arī aizstāvētu Latvijas nostāju

attiecībā uz Kopējās lauksaimniecības politikas nākotni pēc

2020. gada.