1. pants

Ministru kabinets (Rīgā, Brīvības bulvārī 36, LV-1050),

izskatot Andra Ozoliņa iesniegumu ar lūgumu atļaut savienot Rīgas

ostas valdes locekļa amatu ar valsts akciju sabiedrības

"Latvijas gaisa satiksme" padomes locekļa amatu,

konstatēja:

1.1. likuma "Par interešu konflikta novēršanu valsts

amatpersonu darbībā" (turpmāk - likums) 4. panta

2.3 daļā ir noteikts, ka par valsts amatpersonām ir

uzskatāmas arī personas, kuras ieņem ostas valdes locekļa amatu.

Saskaņā ar likuma 7. panta piekto daļu likuma 4. panta

2.3 daļā minētā amatpersona papildus likuma 6. panta

ceturtajā daļā noteiktajam var savienot valsts amatpersonas amatu

tikai ar citu amatu, uzņēmuma līguma vai pilnvarojuma izpildi, ja

šī savienošana nerada interešu konfliktu un ir saņemta tās valsts

amatpersonas vai koleģiālās institūcijas rakstveida atļauja, kura

attiecīgo personu iecēlusi amatā;

1.2. Ministru kabinets ir institūcija, kas saskaņā ar likuma

7. panta piekto daļu ir kompetenta izsniegt atļauju Rīgas ostas

valdes locekļa amatu savienot ar valsts akciju sabiedrības

"Latvijas gaisa satiksme" padomes locekļa amatu;

1.3. saskaņā ar likuma 8.1 panta trešo daļu valsts

amatpersona, kura vēlas savienot valsts amatpersonas amatu ar

citu amatu (uzņēmuma līguma vai pilnvarojuma pildīšanu) un kurai

šāda amatu savienošana ir pieļaujama, saņemot likuma 7. panta

piektajā daļā minētās amatpersonas (institūcijas) rakstveida

atļauju, pirms amatu savienošanas uzsākšanas (uzņēmuma līguma

noslēgšanas vai pilnvarojuma uzņemšanās) rakstveidā iesniedz

minētajai amatpersonai (institūcijai) lūgumu atļaut savienot

valsts amatpersonas amatu ar citu amatu (uzņēmuma līguma vai

pilnvarojuma izpildi). Saskaņā ar likuma 7. panta ceturto daļu,

ja valsts amatpersona ieņem vairākus valsts amatpersonas amatus,

rakstveida atļauja saņemama katram amatam, kura savienošanai ar

citu amatu saskaņā ar likumu ir nepieciešama atļauja;

1.4. atbilstoši Rīgas brīvostas likuma 5. panta pirmajai daļai

brīvostas pārvaldīšanu veic ostas pārvalde, kuras statuss

noteikts Likumā par ostām. Ostas pārvaldes kompetenci nosaka

Rīgas brīvostas likums, Likums par ostām, Rīgas brīvostas

pārvaldes nolikums un Rīgas brīvostas noteikumi, kas reglamentē

brīvostas iekšējo režīmu. No Rīgas brīvostas likuma 2. panta

izriet, ka Rīgas brīvosta ir izveidota, lai veicinātu Latvijas

līdzdalību starptautiskajā tirdzniecībā, investīciju piesaisti,

ražošanas un pakalpojumu attīstību, kā arī jaunu darba vietu

radīšanu;

1.5. brīvostas iekšējo režīmu reglamentē Ministru kabineta

2020. gada 28. janvāra noteikumi Nr. 61 "Rīgas brīvostas

pārvaldes nolikums" (turpmāk -noteikumi Nr. 61), saskaņā ar

kuriem brīvostas pārvaldes sastāvā ir brīvostas valde, kas ir

augstākā lēmējinstitūcija. Valdes kompetencē ir:

1.5.1. izskatīt un pieņemt lēmumu par brīvostas noteikumu

projektu;

1.5.2. izskatīt un pieņemt lēmumu par brīvostas robežu

projektu;

1.5.3. apstiprināt ostas attīstības programmu;

1.5.4. apstiprināt ostas mārketinga stratēģiju trim

gadiem;

1.5.5. apstiprināt brīvostas pārvaldes budžetu katram

finansiālajam gadam;

1.5.6. apstiprināt brīvostas finanšu rādītājus un nefinanšu

mērķus atbilstoši ostas attīstības programmai, kontrolēt

nefinanšu mērķu izpildi;

1.5.7. izdarīt izmaiņas kārtējā gada budžetā, apstiprināt un

precizēt turpmāko gadu investīciju programmu;

1.5.8. apstiprināt brīvostas pārvaldes finanšu līdzekļu

izlietojuma tāmes projektu nākamajam kalendāra gadam un

turpmākajiem pieciem gadiem un izdarīt grozījumus tajā;

1.5.9. apstiprināt zemes un nekustamā īpašuma nomas maksas un

maksas par apbūves tiesību noteikšanu principus, kā arī nomas

līgumu un apbūves tiesību līgumu noslēgšanas kārtību;

1.5.10. izlemt jautājumus par zemes un būvju nodošanu nomā un

apbūves tiesību līgumu noslēgšanu, kā arī noteikt zemes un būvju

nomas maksas apmēru un maksu par apbūves tiesībām;

1.5.11. izskatīt komersantu iesniegumus, kuri adresēti

brīvostas valdei vai attiecas uz tās kompetenci;

1.5.12. izskatīt visas sūdzības par Eiropas Parlamenta un

Padomes 2017. gada 15. februāra Regulas (ES) 2017/352, ar ko

izveido ostas pakalpojumu sniegšanas sistēmu un kopīgos

noteikumus par ostu finansēšanas pārredzamību, pārkāpumiem;

1.5.13. pieņemt lēmumus par atļauju uzsākt paredzēto darbību

ostas teritorijā atbilstoši likumam "Par ietekmes uz vidi

novērtējumu";

1.5.14. izsniegt atļaujas licencētas komercdarbības veikšanai

brīvostā;

1.5.15. izsniegt atļaujas par tiesībām piemērot tiešo nodokļu

atvieglojumus;

1.5.16. lemt par noteikumu Nr. 61 34.10., 34.11., 34.14.,

34.15., 34.21. un 34.25. apakšpunktā minētā līguma slēgšanu, kā

arī par tāda līguma slēgšanu, kura summa pārsniedz 75 000

euro (bez pievienotās vērtības nodokļa) vai darbības laiks

pārsniedz piecus gadus;

1.5.17. iepazīties ar informāciju par pārvaldnieka rīcību un

darījumiem viņa kompetencē esošajos jautājumos, kas izriet no

noteikumu Nr. 61 34.16. apakšpunkta;

1.5.18. apstiprināt brīvostas pārvaldes struktūru un amatu

sarakstu;

1.5.19. apstiprināt vidēja termiņa iekšējā audita stratēģisko

plānu un gada audita plānu;

1.5.20. iesniegt Latvijas Ostu, tranzīta un loģistikas padomei

priekšlikumus par valsts investīciju piesaistīšanu brīvostai;

1.5.21. izlemt jautājumus par tādu kredītu ņemšanu, kas

pārsniedz noteikumu Nr. 61 34.16. apakšpunktā minēto apmēru;

1.5.22. sagatavot un iesniegt Latvijas Ostu, tranzīta un

loģistikas padomei priekšlikumus par nekustamā īpašuma

atsavināšanu sabiedrības vajadzībām;

1.5.23. pieņemt ieteikuma rakstura lēmumus par brīvostas

pārvaldes valdījumā esošā nekustamā īpašuma atsavināšanu,

nekustamā īpašuma iegūšanu valsts vai pašvaldības īpašumā un

komunikāciju un citu objektu izbūvi brīvostā, kas var ietekmēt

ostas darbību;

1.5.24. pieņemt lēmumus par nekustamā īpašuma iegūšanu

brīvostas pārvaldes īpašumā un brīvostas pārvaldei piederošā

nekustamā īpašuma atsavināšanu;

1.5.25. izīrēt vai iznomāt brīvostas pārvaldes labā

nodibinātos servitūtus uz citām juridiskām un fiziskām personām

piederošo nekustamo īpašumu;

1.5.26. atcelt brīvostas pārvaldnieka rīkojumus;

1.5.27. apstiprināt korupcijas novēršanas politiku, trauksmes

celšanas kārtību, risku vadības sistēmu un uzraudzīt to

īstenošanu atbilstoši normatīvajiem aktiem;

1.5.28. iesniegt Satiksmes ministrijā priekšlikumus par

nepieciešamajiem grozījumiem Rīgas brīvostas pārvaldes

nolikumā;

1.5.29. apstiprināt brīvostas pārvaldes emblēmu, citu

atribūtiku un veidlapu paraugus;

1.5.30. izlemt citus ar brīvostas darbību saistītus

jautājumus;

1.6. ar valsts akciju sabiedrības "Latvijas gaisa

satiksme" akcionāru 2020. gada 7. februāra ārkārtas sapulces

lēmumu Nr. 1 (prot. Nr. 1) Andris Ozoliņš ir ievēlēts valsts

akciju sabiedrības "Latvijas gaisa satiksme" padomes

locekļa amatā;

1.7. valsts akciju sabiedrība "Latvijas gaisa

satiksme" ir aeronavigācijas pakalpojumu sniedzējs, kura

galvenais mērķis ir nodrošināt aeronavigācijas pakalpojumus

visiem gaisa telpas lietotājiem Latvijas Republikas gaisa

telpā;

1.8. valsts akciju sabiedrības "Latvijas gaisa

satiksme" darbības veidi saskaņā ar sabiedrības statūtiem un

NACE klasifikatoru ir: pārējie gaisa transporta palīgdarbības

veidi (darbības, kas saistītas ar lidostu un gaisa satiksmes

vadīšanu) (63.23); citur neklasificēta izglītība (80.42); citur

neklasificētie profesionālie, zinātniskie un tehniskie

pakalpojumi (74.9); konsultēšana komercdarbībā un vadībzinībās

(70.22);

1.9. valsts akciju sabiedrības "Latvijas gaisa

satiksme" padomes locekļa amats ir amats publiskas personas

institūcijā saskaņā ar likuma 1. panta 8. punkta "b"

apakšpunktu;

1.10. saskaņā ar Publiskas personas kapitāla daļu un

kapitālsabiedrību pārvaldības likuma 107. panta otro daļu

kapitālsabiedrības padomes uzdevumi ir:

1.10.1. ievēlēt un atsaukt valdes locekļus, noteikt valdes

locekļu atlīdzību, apstiprināt vidēja termiņa darbības stratēģiju

un uzraudzīt tās īstenošanu;

1.10.2. pastāvīgi uzraudzīt, lai sabiedrības lietas tiktu

kārtotas saskaņā ar tiesību aktu, statūtu un akcionāru sapulces

lēmumu prasībām;

1.10.3. izskatīt sabiedrības gada pārskatu, valdes ziņojumu un

valdes priekšlikumus par peļņas izlietošanu, sagatavot par tiem

padomes ziņojumu un iesniegt tos akcionāru sapulcei;

1.10.4. pārstāvēt sabiedrību tiesā visās sabiedrības celtajās

prasībās pret valdes locekļiem un valdes locekļu celtajās

prasībās pret sabiedrību;

1.10.5. apstiprināt darījuma slēgšanu starp sabiedrību un

valdes locekli;

1.10.6. iepriekš izskatīt visus jautājumus, kas ir akcionāra

vai akcionāru sapulces kompetencē vai kas pēc valdes vai padomes

locekļu ierosinājuma ieteikti izskatīšanai akcionāru sapulcē, un

sniegt atzinumu par tiem;

1.10.7. sniegt akcionāram priekšlikumus par sabiedrības

darbības uzlabošanu, apstiprināt ikgadējo budžetu un uzraudzīt tā

izpildi;

1.10.8. uzraudzīt iekšējās kontroles un risku pārvaldības

sistēmu darbību, pārskatīt to atbilstību un efektivitāti;

1.10.9. apstiprināt būtiskākās politikas, kurās definēti

sabiedrības darbības principi attiecībā uz risku pārvaldību,

interešu konflikta novēršanu, korupcijas apkarošanu, korporatīvo

pārvaldību un citiem jautājumiem;

1.10.10. veikt padomes darba ikgadējo pašvērtējumu.