1. pants

Ministru kabinets (Rīgā, Brīvības bulvārī 36,

LV-1050), izskatot Arta Stuckas 2016. gada 29. februāra

iesniegumu ar lūgumu atļaut savienot Rīgas ostas valdes locekļa

amatu ar satiksmes ministra padomnieka amatu, konstatēja:

1.1. A. Stucka pieņemts darbā satiksmes ministra

padomnieka amatā ar satiksmes ministra 2016. gada

12. februāra rīkojumu Nr. 01.2-03/33 "Par

A. Stuckas pieņemšanu darbā", pamatojoties uz Darba

likuma 44. panta pirmās daļas 2. punktu un Valsts

pārvaldes iekārtas likuma 25. panta pirmo daļu;

1.2. likuma "Par interešu konflikta novēršanu valsts

amatpersonu darbībā" (turpmāk - likums) 4. panta

2.3 daļā ir noteikts, ka par valsts amatpersonām ir

uzskatāmas arī personas, kuras ieņem ostas valdes locekļa amatu,

un šo amatpersonu amatu savienošanas ierobežojumi ir noteikti

likuma 7. panta 5.1 daļā, kas paredz, ka ostas

valdes locekļa amatu ir atļauts savienot tikai ar:

1.2.1. amatu, kuru tās ieņem saskaņā ar likumu, Ministru

kabineta noteikumiem un rīkojumiem;

1.2.2. amatu biedrībā vai nodibinājumā, politiskajā

partijā, politisko partiju apvienībā vai reliģiskajā

organizācijā;

1.2.3. pedagoga, zinātnieka, ārsta, profesionāla

sportista un radošo darbu;

1.2.4. citu amatu, uzņēmuma līguma vai pilnvarojuma

izpildi, ja to savienošana nerada interešu konfliktu un ir

saņemta tās valsts amatpersonas vai koleģiālās institūcijas

rakstveida atļauja, kura attiecīgo personu iecēlusi, ievēlējusi

vai apstiprinājusi amatā;

1.3. ņemot vērā, ka satiksmes ministra padomnieka amats

ir cits amats valsts institūcijā un ka Rīgas ostas valdes

locekļus, kurus izvirzījis ekonomikas ministrs, finanšu ministrs,

satiksmes ministrs un vides aizsardzības un reģionālās attīstības

ministrs, amatā ieceļ un no amata atbrīvo Ministru kabinets

(Likuma par ostām 8. panta trešā daļa), piemērojams likuma

7. panta 5.1 daļas 4. punkts un rakstveida

atļauju amatu savienošanai ir kompetents izsniegt Ministru

kabinets;

1.4. Rīgas brīvostas likuma 5. panta pirmajā daļā ir

noteikts, ka brīvostas pārvaldīšanu veic Ostas pārvalde, kuras

statuss noteikts Likumā par ostām. Ostas pārvaldes kompetenci

nosaka šis likums, Likums par ostām, Rīgas brīvostas pārvaldes

nolikums un Rīgas brīvostas noteikumi, kas reglamentē Brīvostas

iekšējo režīmu. No Rīgas brīvostas likuma 2. panta izriet,

ka Rīgas brīvosta ir izveidota, lai veicinātu Latvijas līdzdalību

starptautiskajā tirdzniecībā, investīciju piesaisti, ražošanas un

pakalpojumu attīstību, kā arī jaunu darba vietu radīšanu;

1.5. brīvostas iekšējo režīmu reglamentē Ministru

kabineta 2012. gada 29. maija noteikumi Nr. 378

"Rīgas brīvostas pārvaldes nolikums" (turpmāk -

noteikumi Nr. 378), kas paredz, ka brīvostas pārvaldes

sastāvā ir brīvostas valde, kas ir augstākā lēmējinstitūcija.

Valdes kompetencē ietilpst:

1.5.1. izskatīt un pieņemt lēmumu par brīvostas noteikumu

projektu;

1.5.2. izskatīt un pieņemt lēmumu par brīvostas robežu

projektu;

1.5.3. apstiprināt ostas attīstības programmu;

1.5.4. apstiprināt ostas mārketinga stratēģiju trim

gadiem;

1.5.5. apstiprināt brīvostas pārvaldes budžetu katram

finansiālajam gadam;

1.5.6. izdarīt izmaiņas kārtējā gada budžetā, apstiprināt

un precizēt turpmāko gadu investīciju programmu;

1.5.7. apstiprināt brīvostas pārvaldes finanšu līdzekļu

izlietojuma tāmes projektu nākamajam kalendāra gadam un

turpmākajiem pieciem gadiem un izdarīt grozījumus tajā;

1.5.8. izlemt jautājumus par zemes un būvju nodošanu

nomā, kā arī noteikt zemes un būvju nomas maksas apmēru;

1.5.9. izskatīt komersantu iesniegumus par to darbību

brīvostā;

1.5.10. pieņemt lēmumus par atļauju uzsākt paredzēto

darbību ostas teritorijā atbilstoši likumam "Par ietekmes uz

vidi novērtējumu";

1.5.11. izsniegt atļaujas licencētas komercdarbības

veikšanai brīvostā;

1.5.12. izsniegt atļaujas par tiesībām piemērot tiešo

nodokļu atvieglojumus;

1.5.13. lemt par līgumu slēgšanu, kā arī par tādu līgumu

slēgšanu, kuru summa pārsniedz 75 000 euro vai

darbības laiks pārsniedz piecus gadus;

1.5.14. iepazīties ar informāciju par pārvaldnieka rīcību

un darījumiem viņa kompetencē esošajos jautājumos, kas izriet no

noteikumu Nr. 378 33.13. apakšpunktā minēto līgumu

slēgšanas;

1.5.15. apstiprināt brīvostas pārvaldes struktūru un

amatu sarakstu;

1.5.16. iesniegt Latvijas Ostu, tranzīta un loģistikas

padomei priekšlikumus par valsts investīciju piesaistīšanu

brīvostai;

1.5.17. izlemt jautājumus par tādu kredītu ņemšanu, kas

pārsniedz noteikumu Nr. 378

33.13. apakšpunktā noteikto apmēru;

1.5.18. sagatavot un iesniegt Latvijas Ostu, tranzīta un

loģistikas padomei priekšlikumus par nekustamā īpašuma

atsavināšanu sabiedrības vajadzībām;

1.5.19. pieņemt ieteikuma rakstura lēmumus par brīvostas

pārvaldes valdījumā esošā nekustamā īpašuma atsavināšanu,

nekustamā īpašuma iegūšanu valsts vai pašvaldības īpašumā un

komunikāciju un citu objektu izbūvi brīvostā, kas var ietekmēt

ostas darbību;

1.5.20. pieņemt lēmumus par nekustamā īpašuma iegūšanu

brīvostas pārvaldes īpašumā un brīvostas pārvaldei piederošā

nekustamā īpašuma atsavināšanu;

1.5.21. izīrēt vai iznomāt brīvostas pārvaldes labā

nodibinātos servitūtus uz citām juridiskām un fiziskām personām

piederošo nekustamo īpašumu;

1.5.22. atcelt brīvostas pārvaldnieka rīkojumus;

1.5.23. iesniegt Satiksmes ministrijā priekšlikumus par

nepieciešamajiem grozījumiem Rīgas brīvostas pārvaldes

nolikumā;

1.5.24. apstiprināt brīvostas pārvaldes emblēmu, citu

atribūtiku un veidlapu paraugus;

1.5.25. izlemt citus ar brīvostas darbību saistītus

jautājumus;

1.6. saskaņā ar Valsts pārvaldes iekārtas likuma

24. panta pirmo daļu ministra padomnieka kompetenci tiešās

pārvaldes iestādē, it īpaši tiesības dot rīkojumus pārvaldes

amatpersonām, nosaka satiksmes ministrs, un saskaņā ar amata

aprakstu satiksmes ministra padomniekam ir šādi pienākumi:

1.6.1. pastāvīgi iegūt un analizēt informāciju par

notikumiem un procesiem, kas saistīti ar nozares attīstību, un

sniegt ministram priekšlikumus par nepieciešamo rīcību;

1.6.2. laikus informēt ministru par aktuāliem un

nozīmīgiem jautājumiem, kā arī svarīgākajiem notikumiem

ministrijā un tās pārraudzībā esošajās nozarēs;

1.6.3. patstāvīgi vai ministra uzdevumā iesaistīties

dažādu nozares politikas dokumentu un tiesību aktu projektu, kā

arī atbilžu uz amatpersonu un iedzīvotāju iesniegumiem

sagatavošanā, veikt politikas dokumentu un tiesību aktu projektu

izvērtēšanu un sniegt atzinumus ministram;

1.6.4. organizēt ministra vizītes un tikšanās, nodrošinot

tām nepieciešamo informatīvo materiālu, kā arī sagatavot

pārskatus par to rezultātiem un pieņemtajiem lēmumiem un sekot to

izpildei;

1.6.5. ministra uzdevumā piedalīties un pārstāvēt

ministru dažādās komisijās, padomēs, darba grupās, sēdēs un citos

pasākumos, kā arī atbilstoši kompetencei ierosināt un pieņemt

lēmumus, uzņemoties par tiem pilnu atbildību;

1.6.6. nodrošināt ministra rīkojumu un lēmumu izpildi

noteiktajā laikā un/vai izpildes kontroli, ja nepieciešams,

patstāvīgi izskaidrojot to būtību un izvērtējot un koriģējot to

izpildes rezultātus;

1.6.7. sadarboties un uzturēt informatīvo saikni ar

ministrijas un ministrijas pakļautībā, pārraudzībā un pārziņā

esošo uzņēmumu darbiniekiem, kā arī ar citu valsts varas, valsts

pārvaldes un pašvaldību institūciju amatpersonām, politisko

partiju, nevalstisko organizāciju, starptautisko organizāciju un

institūciju un plašsaziņas līdzekļu pārstāvjiem;

1.6.8. organizēt darba apspriedes un pieņemt

apmeklētājus;

1.6.9. ministra vai ministra padomnieka - biroja vadītāja

- uzdevumā veikt citus līdzīga satura un kvalifikācijas

uzdevumus;

1.6.10. regulāri informēt ministru un ministra padomnieku

- biroja vadītāju - par savu darbību.