1. pants
Spēkā · redakcija pārbaudīta 2026-05-18
Ministru kabinets (Rīgā, Brīvības bulvārī 36,
LV-1050), izskatot Satiksmes ministrijas pārstāvja Ventspils
ostas valdē Džinetas Innusas 2014. gada 12. novembra
iesniegumu ar lūgumu atļaut savienot Ventspils ostas valdes
locekļa amatu ar Liepājas speciālās ekonomiskās zonas valdes
locekļa amatu un Satiksmes ministrijas valsts sekretāra vietnieka
amatu, konstatēja:
1.1. likuma "Par interešu konflikta novēršanu valsts
amatpersonu darbībā" (turpmāk - likums) 4. panta
2.3 daļā ir noteikts, ka par valsts amatpersonām ir
uzskatāmas arī personas, kuras ieņem ostas valdes locekļa amatu,
un šo amatpersonu amatu savienošanas ierobežojumi ir noteikti
likuma 7. panta 5.1 daļā, ar kuru saskaņā ostas
valdes locekļa amatu ir atļauts savienot tikai ar:
1.1.1. amatu, kuru tās ieņem saskaņā ar likumu, Ministru
kabineta noteikumiem un rīkojumiem;
1.1.2. amatu biedrībā vai nodibinājumā, politiskajā
partijā, politisko partiju apvienībā vai reliģiskajā
organizācijā;
1.1.3. pedagoga, zinātnieka, ārsta, profesionāla
sportista un radošo darbu;
1.1.4. citu amatu, uzņēmuma līguma vai pilnvarojuma
izpildi, ja to savienošana nerada interešu konfliktu un ir
saņemta tās valsts amatpersonas vai koleģiālās institūcijas
rakstveida atļauja, kura attiecīgo personu iecēlusi, ievēlējusi
vai apstiprinājusi amatā;
1.2. Ministru kabinets ir institūcija, kas saskaņā ar
likuma 7. panta 5.1 daļas 4. punktu ir
kompetenta izsniegt atļauju Ventspils ostas valdes locekļa amatu
savienot ar Satiksmes ministrijas valsts sekretāra vietnieka
amatu un Liepājas speciālās ekonomiskās zonas valdes locekļa
amatu;
1.3. saskaņā ar likuma 8.1 panta trešajā
daļā noteikto valsts amatpersona, kura vēlas savienot valsts
amatpersonas amatu ar citu amatu (uzņēmuma līguma vai
pilnvarojuma pildīšanu) un kurai šāda amatu savienošana ir
pieļaujama, saņemot likuma 7. panta piektās daļas
4. punktā, 5.1 daļas 4. punktā,
7. panta sestās daļas 3. punktā vai 7. panta
astotajā daļā minētās amatpersonas (institūcijas) rakstveida
atļauju, pirms amatu savienošanas uzsākšanas (uzņēmuma līguma
noslēgšanas vai pilnvarojuma uzņemšanās) rakstveidā iesniedz
minētajai amatpersonai (institūcijai) lūgumu atļaut savienot
valsts amatpersonas amatu ar citu amatu (uzņēmuma līguma vai
pilnvarojuma izpildi). Minētā panta ceturtajā daļā ir noteikts,
ja valsts amatpersona ieņem vairākus valsts amatpersonas amatus,
rakstveida atļauja saņemama katram amatam, kura savienošanai ar
citu amatu saskaņā ar likumu "Par interešu konflikta
novēršanu valsts amatpersonu darbībā" ir nepieciešama
atļauja;
1.4. Ventspils brīvostas likuma 5. panta pirmajā
daļā ir noteikts, ka brīvostu pārvalda Ventspils ostas pārvalde,
kuras kompetence noteikta minētajā likumā, Likumā par ostām,
Ventspils brīvostas pārvaldes nolikumā un Ventspils brīvostas
noteikumos, kas reglamentē brīvostas iekšējo režīmu. No Ventspils
brīvostas likuma 2. pantā noteiktā izriet, ka Ventspils
brīvosta ir izveidota, lai veicinātu Latvijas līdzdalību
starptautiskajā tirdzniecībā, investīciju piesaisti, ražošanas un
pakalpojumu attīstību, kā arī jaunu darbavietu radīšanu.
Ventspils ostas valde:
1.4.1. izskata un pieņem lēmumu par brīvostas noteikumu
projektu;
1.4.2. izskata un pieņem lēmumu par brīvostas robežu
projektu;
1.4.3. apstiprina ostas attīstības programmu;
1.4.4. apstiprina ostas mārketinga stratēģiju trim gadiem;
1.4.5. apstiprina brīvostas pārvaldes budžetu katram
finansiālajam gadam;
1.4.6. izdara izmaiņas kārtējā gada budžetā, apstiprina
un precizē turpmāko gadu investīciju programmu;
1.4.7. apstiprina brīvostas pārvaldes finanšu līdzekļu
izlietojuma tāmes projektu nākamajam kalendāra gadam un
turpmākajiem pieciem gadiem un izdara grozījumus tajā;
1.4.8. izlemj jautājumus par zemes un būvju nodošanu
nomā, kā arī nosaka zemes un būvju nomas maksas apmēru;
1.4.9. izskata komersantu iesniegumus par to darbību
brīvostā;
1.4.10. pieņem lēmumus par atļauju uzsākt paredzēto
darbību ostas teritorijā atbilstoši likumam "Par ietekmes uz
vidi novērtējumu";
1.4.11. izsniedz atļaujas licencētas komercdarbības
veikšanai brīvostā;
1.4.12. izsniedz atļaujas par tiesībām piemērot tiešo
nodokļu atvieglojumus un īpašu kārtību valsts sociālās
apdrošināšanas iemaksu veikšanai;
1.4.13. apstiprina brīvostas pārvaldes struktūru un
personālsastāvu;
1.4.14. iesniedz Latvijas Ostu, tranzīta un loģistikas
padomei priekšlikumus par valsts investīciju piesaistīšanu
brīvostai;
1.4.15. sagatavo un iesniedz Latvijas Ostu, tranzīta un
loģistikas padomei priekšlikumus par nekustamā īpašuma
atsavināšanu sabiedrības vajadzībām;
1.4.16. pieņem ieteikuma rakstura lēmumus par brīvostas
pārvaldes valdījumā esošā nekustamā īpašuma atsavināšanu,
nekustamā īpašuma iegūšanu valsts vai pašvaldības īpašumā, kā arī
komunikāciju un citu objektu izbūvi brīvostā, kas var ietekmēt
ostas darbību;
1.4.17. pieņem lēmumus par nekustamā īpašuma iegūšanu
brīvostas pārvaldes īpašumā un brīvostas pārvaldei piederošā
nekustamā īpašuma atsavināšanu;
1.4.18. izīrē vai iznomā brīvostas pārvaldes labā
nodibinātos servitūtus uz citām juridiskām un fiziskām personām
piederošo nekustamo īpašumu;
1.4.19. atceļ brīvostas pārvaldnieka rīkojumus;
1.4.20. iesniedz Satiksmes ministrijā priekšlikumus par
nepieciešamajiem grozījumiem brīvostas pārvaldes nolikumā;
1.4.21. apstiprina brīvostas pārvaldes emblēmu, citu
atribūtiku un veidlapu paraugus;
1.4.22. izlemj citus ar brīvostas darbību saistītus
jautājumus;
1.5. no Liepājas speciālās ekonomiskās zonas likuma
3. pantā noteiktā izriet, ka Liepājas speciālā ekonomiskā
zona izveidota, lai attīstītu un veicinātu tirdzniecību,
rūpniecību, kuģniecību un gaisa satiksmi, kā arī starptautisku
preču apmaiņu caur Latviju. Tās uzdevums ir piesaistīt
ieguldījumus ražošanas un infrastruktūras attīstībai un jaunu
darbavietu radīšanai Liepājā, kā arī veicināt Liepājas reģiona
attīstību;
1.6. ar Satiksmes ministrijas 2013. gada
18. jūlija rīkojumu Nr. 01.2-03/139 "Par izmaiņām
ministrijas struktūrā" Dž. Innusa ar 2013. gada
22. jūliju ir iecelta Satiksmes ministrijas valsts sekretāra
vietnieka amatā;
1.7. pildot valsts sekretāra vietnieka amatu,
Dž. Innusa veic šādus pienākumus:
1.7.1. valsts sekretāra aizvietošana;
1.7.2. ar ministrijas darbības tiesisko nodrošinājumu,
valsts kapitāla daļu pārvaldi, personāla vadību, ministrijas
darbības nodrošināšanu, dokumentu pārvaldību (izņemot
klasificētās informācijas apriti un aizsardzību), darba un civilo
aizsardzību, ministrijas informācijas tehnoloģiju pārvaldību un
grāmatvedības darbu saistīto jautājumu vispārējā pārraudzība, kā
arī pārraudzība un kontrole valstij piederošā un piekrītošā
nekustamā īpašuma uzskaites un izmantošanas uzraudzības
jautājumos;
1.7.3. tieši pakļauto ministrijas patstāvīgo
struktūrvienību darbības vispārējā pārraudzība;
1.7.4. Ministru kabineta, Ministru kabineta komitejas un
Valsts sekretāru sanāksmes sēdes protokolos, kā arī Ministru
prezidenta un Valsts kancelejas direktora rezolūcijās minēto
ministrijas kompetencē esošo uzdevumu izpildes vispārējā
uzraudzība;
1.7.5. atzinumu par citu institūciju izstrādātajiem
tiesību aktu projektiem parakstīšana valsts sekretāra prombūtnes
laikā;
1.7.6. ministrijas interešu pārstāvēšana valsts sekretāra
līmenī Ministru kabineta sēdēs, Ministru kabineta komitejas sēdēs
un Valsts sekretāru sanāksmēs valsts sekretāra prombūtnes laikā
vai valsts sekretāra uzdevumā;
1.7.7. ministrijas kompetencē esošo tiesību aktu projektu
izstrādāšanas un virzības vispārējā pārraudzība;
1.7.8. Valsts kancelejā iesniedzamo tiesību aktu projektu
vizēšana (parakstīšana) valsts sekretāra prombūtnes laikā;
1.7.9. dokumentu sagatavošanas un izvērtēšanas no
juridiskā viedokļa vispārējā pārraudzība;
1.7.10. ministrijas un tās kompetencē esošo nozaru
interešu, atsevišķos gadījumos - valsts interešu - pārstāvēšana
valsts institūcijās, pašvaldībās un attiecībās ar fiziskām un
juridiskām personām valsts sekretāra uzdevumā atbilstoši tā
kompetencei;
1.7.11. konsultāciju (tai skaitā juridisku) sniegšana
atbilstoši kompetencei ministrijas, padotībā esošo iestāžu un to
kapitālsabiedrību nodarbinātajiem, kurās ministrija ir kapitāla
daļu turētāja;
1.7.12. valsts un ministrijas interešu pārstāvēšana tiesā
(tai skaitā piedalīšanās ar valsts interešu pārstāvību
tiesvedības procesos saistītu jautājumu izvērtēšanā un valsts
interešu pozīcijas sagatavošanā) saskaņā ar valsts sekretāra
pilnvarojumu, kā arī ar pārstāvību tiesvedības procesos saistīto
jautājumu uzraudzība;
1.7.13. ministrijas kompetencē esošo nozaru un jomu
tiesību aktu sistēmas attīstības un tiesību aktu jaunrades
sekmēšana, ņemot vērā nozaru un jomu darbības specifiku;
1.7.14. citu ar valsts sekretāra vietnieka darbības
specifiku saistītu pienākumu veikšana saskaņā ar valsts sekretāra
doto uzdevumu;
1.8. saskaņā ar likuma "Par valsts un pašvaldību
kapitāla daļām un kapitālsabiedrībām" 12. pantu
Dž. Innusa pilda valsts kapitāla daļu turētāja pārstāvja
pienākumus valsts akciju sabiedrībā "Starptautiskā lidosta
"Rīga"", valsts akciju sabiedrībā "Latvijas
Gaisa satiksme", valsts akciju sabiedrībā "Latvijas
Valsts radio un televīzijas centrs" un valsts akciju
sabiedrībā "Latvijas dzelzceļš" (turpmāk - Satiksmes
ministrijas kapitālsabiedrības). Akcionāru sapulces kompetence
noteikta likuma "Par valsts un pašvaldību kapitāla daļām un
kapitālsabiedrībām" 76. pantā un 98. panta otrajā
daļā;
1.9. atbilstoši likuma "Par valsts un pašvaldību
kapitāla daļām un kapitālsabiedrībām" 12. panta
pirmajai daļai, ja valsts kapitāla daļu turētājs ir ministrija,
šajā likumā paredzētos kapitāla daļu turētāja lēmumus pieņem
ministrijas valsts sekretārs vai ar valsts sekretāra rīkojumu
noteikta cita ministrijas amatpersona, kurai ir visas
normatīvajos aktos paredzētās kapitāla daļu turētāja pārstāvja
tiesības, pienākumi un atbildība. No minētā izriet, ka kapitāla
daļu turētāja pārstāvis piedalās kapitālsabiedrības
akcionāru/dalībnieku sapulcē un pārstāv kapitāla daļu turētāju.
Atbilstoši likuma "Par valsts un pašvaldību kapitāla daļām
un kapitālsabiedrībām" 12. panta piektajai daļai
kapitāla daļu turētāja pārstāvis kapitāla daļu turētāja pārstāvja
pienākumus pilda atbilstoši viņam noteiktajiem amata pienākumiem
attiecīgajā ministrijā un atlīdzību par šo pienākumu pildīšanu
saņem attiecīgajam amatam noteiktās mēnešalgas ietvaros;
1.10. minētajās Satiksmes ministrijas kapitālsabiedrībās
Satiksmes ministrija ir 100 % valsts kapitāla daļu turētāja.
Līdz ar to kapitāldaļu turētāja pārstāvja amats nav uzskatāms par
citu amatu likuma "Par interešu konflikta novēršanu valsts
amatpersonu darbībā" izpratnē.