1. pants

Ministru kabinets (Rīgā, Brīvības bulvārī 36,

LV-1520), izskatot Džinetas Innusas iesniegumu ar lūgumu atļaut

savienot Rīgas ostas valdes locekļa amatu ar Satiksmes

ministrijas valsts sekretāra vietnieka amatu, konstatēja:

1.1. likuma "Par interešu konflikta novēršanu valsts

amatpersonu darbībā" (turpmāk - likums) 4. panta

2.3 daļā ir noteikts, ka par valsts amatpersonām

ir uzskatāmas arī personas, kuras ieņem Rīgas ostas valdes

locekļa amatu, un šo amatpersonu amatu savienošanas ierobežojumi

ir noteikti likuma 7. panta piektajā daļā, ar kuru saskaņā

šā likuma 4. panta 2.3 daļā minētā amatpersona

papildus šā likuma 6. panta ceturtajā daļā noteiktajam var

savienot valsts amatpersonas amatu ar citu amatu, uzņēmuma līguma

vai pilnvarojuma izpildi, ja šī savienošana nerada interešu

konfliktu un ir saņemta tās valsts amatpersonas vai koleģiālās

institūcijas rakstveida atļauja, kura attiecīgo personu iecēlusi

amatā;

1.2. Ministru kabinets ir institūcija, kas saskaņā ar

likuma 7. panta piekto daļu ir kompetenta izsniegt atļauju

Rīgas ostas valdes locekļa amatu savienot ar Satiksmes

ministrijas valsts sekretāra vietnieka amatu;

1.3. saskaņā ar likuma 8.1 panta trešajā

daļā noteikto valsts amatpersona, kura vēlas savienot valsts

amatpersonas amatu ar citu amatu (uzņēmuma līguma vai

pilnvarojuma pildīšanu) un kurai šāda amatu savienošana ir

pieļaujama, saņemot likuma 7. panta piektajā, sestajā vai

astotajā daļā minētās amatpersonas (institūcijas) rakstveida

atļauju, pirms amatu savienošanas uzsākšanas (uzņēmuma līguma

noslēgšanas vai pilnvarojuma uzņemšanās) rakstveidā iesniedz

minētajai amatpersonai (institūcijai) lūgumu atļaut savienot

valsts amatpersonas amatu ar citu amatu (uzņēmuma līguma vai

pilnvarojuma izpildi). Minētā panta ceturtajā daļā ir noteikts,

ja valsts amatpersona ieņem vairākus valsts amatpersonas amatus,

rakstveida atļauja saņemama katram amatam, kura savienošanai ar

citu amatu saskaņā ar likumu ir nepieciešama atļauja;

1.4. Rīgas brīvostas likuma 5. panta pirmajā daļā ir

noteikts, ka brīvostas pārvaldīšanu veic Ostas pārvalde, kuras

statuss noteikts Likumā par ostām. Ostas pārvaldes kompetenci

nosaka Rīgas brīvostas likums, Likums par ostām, Ministru

kabineta 2012. gada 29. maija noteikumi Nr. 378

"Rīgas brīvostas pārvaldes nolikums" (turpmāk -

noteikumi Nr. 378) un Rīgas brīvostas noteikumi, kas

reglamentē Rīgas brīvostas iekšējo režīmu. No Rīgas brīvostas

likuma 2. panta izriet, ka Rīgas brīvosta ir izveidota, lai

veicinātu Latvijas līdzdalību starptautiskajā tirdzniecībā,

investīciju piesaisti, ražošanas un pakalpojumu attīstību, kā arī

jaunu darba vietu radīšanu;

1.5. Rīgas brīvostas iekšējo režīmu reglamentē noteikumi

Nr. 378, ar kuriem saskaņā Rīgas brīvostas pārvaldes sastāvā

ir brīvostas valde, kas ir augstākā lēmējinstitūcija. Valdes

kompetencē ietilpst:

1.5.1. izskatīt un pieņemt lēmumu par brīvostas noteikumu

projektu;

1.5.2. izskatīt un pieņemt lēmumu par brīvostas robežu

projektu;

1.5.3. apstiprināt ostas attīstības programmu;

1.5.4. apstiprināt ostas mārketinga stratēģiju trim

gadiem;

1.5.5. apstiprināt brīvostas pārvaldes budžetu katram

finansiālajam gadam;

1.5.6. izdarīt izmaiņas kārtējā gada budžetā, apstiprināt

un precizēt turpmāko gadu investīciju programmu;

1.5.7. apstiprināt brīvostas pārvaldes finanšu līdzekļu

izlietojuma tāmes projektu nākamajam kalendāra gadam un

turpmākajiem pieciem gadiem un izdarīt grozījumus tajā;

1.5.8. izlemt jautājumus par zemes un būvju nodošanu

nomā, kā arī noteikt zemes un būvju nomas maksas apmēru;

1.5.9. izskatīt komersantu iesniegumus par to darbību

brīvostā;

1.5.10. pieņemt lēmumus par atļauju uzsākt paredzēto

darbību ostas teritorijā atbilstoši likumam "Par ietekmes uz

vidi novērtējumu";

1.5.11. izsniegt atļaujas licencētas komercdarbības

veikšanai brīvostā;

1.5.12. izsniegt atļaujas par tiesībām piemērot tiešo

nodokļu atvieglojumus;

1.5.13. lemt par līgumu slēgšanu, kā arī par tāda līguma

slēgšanu, kura summa pārsniedz 75 000 euro vai

darbības laiks pārsniedz piecus gadus;

1.5.14. iepazīties ar informāciju par pārvaldnieka rīcību

un darījumiem viņa kompetencē esošajos jautājumos, kas izriet no

noteikumu Nr. 378 33.13. apakšpunktā minēto līgumu

slēgšanas;

1.5.15. apstiprināt brīvostas pārvaldes struktūru un

amatu sarakstu;

1.5.16. iesniegt Latvijas Ostu, tranzīta un loģistikas

padomei priekšlikumus par valsts investīciju piesaistīšanu

brīvostai;

1.5.17. izlemt jautājumus par tādu kredītu ņemšanu, kas

pārsniedz noteikumu Nr. 378 33.13. apakšpunktā noteikto

apmēru;

1.5.18. sagatavot un iesniegt Latvijas Ostu, tranzīta un

loģistikas padomei priekšlikumus par nekustamā īpašuma

atsavināšanu sabiedrības vajadzībām;

1.5.19. pieņemt ieteikuma rakstura lēmumus par brīvostas

pārvaldes valdījumā esošā nekustamā īpašuma atsavināšanu,

nekustamā īpašuma iegūšanu valsts vai pašvaldības īpašumā un

komunikāciju un citu objektu izbūvi brīvostā, kas var ietekmēt

ostas darbību;

1.5.20. pieņemt lēmumus par nekustamā īpašuma iegūšanu

brīvostas pārvaldes īpašumā un brīvostas pārvaldei piederošā

nekustamā īpašuma atsavināšanu;

1.5.21. izīrēt vai iznomāt brīvostas pārvaldes labā

nodibinātos servitūtus uz citām juridiskām un fiziskām personām

piederošo nekustamo īpašumu;

1.5.22. atcelt brīvostas pārvaldnieka rīkojumus;

1.5.23. iesniegt Satiksmes ministrijā priekšlikumus par

nepieciešamajiem grozījumiem Rīgas brīvostas pārvaldes

nolikumā;

1.5.24. apstiprināt brīvostas pārvaldes emblēmu, citu

atribūtiku un veidlapu paraugus;

1.5.25. izlemt citus ar brīvostas darbību saistītus

jautājumus;

1.6. ar Satiksmes ministrijas 2013. gada

18. jūlija rīkojumu Nr. 01.2-03/139 "Par izmaiņām

ministrijas struktūrā" Dž. Innusa ar 2013. gada

22. jūliju ir iecelta Satiksmes ministrijas valsts sekretāra

vietnieka amatā;

1.7. valsts sekretāra vietnieka amatā Dž. Innusai ir šādi

pienākumi:

1.7.1. valsts sekretāra aizvietošana;

1.7.2. ar ministrijas darbības tiesisko nodrošinājumu,

valsts kapitāla daļu pārvaldi, personāla vadību, ministrijas

darbības nodrošināšanu, dokumentu pārvaldību (izņemot

klasificētās informācijas apriti un aizsardzību), darba un civilo

aizsardzību, ministrijas informācijas tehnoloģiju pārvaldību un

grāmatvedības darbu saistīto jautājumu vispārējā pārraudzība, kā

arī pārraudzība un kontrole valstij piederošā un piekrītošā

nekustamā īpašuma uzskaites un izmantošanas uzraudzības

jautājumos;

1.7.3. tieši pakļauto ministrijas patstāvīgo

struktūrvienību darbības vispārējā pārraudzība;

1.7.4. Ministru kabineta, Ministru kabineta komitejas un

Valsts sekretāru sanāksmes sēdes protokolos, kā arī Ministru

prezidenta un Valsts kancelejas direktora rezolūcijās minēto

ministrijas kompetencē esošo uzdevumu izpildes vispārējā

uzraudzība;

1.7.5. atzinumu par citu institūciju izstrādātajiem

tiesību aktu projektiem parakstīšana valsts sekretāra prombūtnes

laikā;

1.7.6. ministrijas interešu pārstāvēšana valsts sekretāra

līmenī Ministru kabineta sēdēs, Ministru kabineta komitejas sēdēs

un Valsts sekretāru sanāksmēs valsts sekretāra prombūtnes laikā

vai valsts sekretāra uzdevumā;

1.7.7. ministrijas kompetencē esošo tiesību aktu projektu

izstrādāšanas un virzības vispārējā pārraudzība;

1.7.8. Valsts kancelejā iesniedzamo tiesību aktu projektu

vizēšana (parakstīšana) valsts sekretāra prombūtnes laikā;

1.7.9. dokumentu sagatavošanas un juridiskās izvērtēšanas

vispārējā pārraudzība;

1.7.10. ministrijas un tās kompetencē esošo nozaru interešu,

atsevišķos gadījumos - valsts interešu - pārstāvēšana valsts

institūcijās, pašvaldībās un attiecībās ar fiziskām un juridiskām

personām valsts sekretāra uzdevumā atbilstoši tā kompetencei;

1.7.11. konsultāciju (tai skaitā juridisku) sniegšana

atbilstoši kompetencei ministrijas, padotībā esošo iestāžu un to

kapitālsabiedrību nodarbinātajiem, kurās ministrija ir kapitāla

daļu turētāja;

1.7.12. valsts un ministrijas interešu pārstāvēšana tiesā

(tai skaitā piedalīšanās ar valsts interešu pārstāvību

tiesvedības procesos saistītu jautājumu izvērtēšanā un valsts

interešu pozīcijas sagatavošanā) saskaņā ar valsts sekretāra

pilnvarojumu, kā arī ar pārstāvību tiesvedības procesos saistīto

jautājumu uzraudzība;

1.7.13. ministrijas kompetencē esošo nozaru un jomu

tiesību aktu sistēmas attīstības un tiesību aktu jaunrades

sekmēšana, ņemot vērā nozaru un jomu darbības specifiku;

1.7.14. citu ar valsts sekretāra vietnieka darbības

specifiku saistītu pienākumu veikšana saskaņā ar valsts sekretāra

uzdevumu;

1.8. saskaņā ar Publiskas personas kapitāla daļu un

kapitālsabiedrību pārvaldības likuma 12. pantu

Dž. Innusa pilda valsts kapitāla daļu turētāja pārstāvja

pienākumus valsts akciju sabiedrībā "Starptautiskā lidosta

"Rīga"", valsts akciju sabiedrībā "Latvijas

Gaisa satiksme", valsts akciju sabiedrībā "Latvijas

Valsts radio un televīzijas centrs", valsts akciju

sabiedrībā "Latvijas dzelzceļš" un valsts akciju

sabiedrībā "Ceļu satiksmes drošības direkcija" (turpmāk

- Satiksmes ministrijas kapitālsabiedrības). Akcionāru sapulces

kompetence noteikta Publiskas personas kapitāla daļu un

kapitālsabiedrību pārvaldības likuma 66. un 94. pantā;

1.9. atbilstoši Publiskas personas kapitāla daļu un

kapitālsabiedrību pārvaldības likuma 12. panta pirmajai

daļai, ja valsts kapitāla daļu turētājs ir ministrija, šajā

likumā paredzētos kapitāla daļu turētāja lēmumus pieņem

ministrijas valsts sekretārs vai ar valsts sekretāra rīkojumu

noteikta cita ministrijas amatpersona, kurai ir visas

normatīvajos aktos paredzētās kapitāla daļu turētāja pārstāvja

tiesības, pienākumi un atbildība. No minētā izriet, ka kapitāla

daļu turētāja pārstāvis piedalās kapitālsabiedrības

akcionāru/dalībnieku sapulcē un pārstāv kapitāla daļu turētāju.

Atbilstoši Publiskas personas kapitāla daļu un kapitālsabiedrību

pārvaldības likuma 12. panta ceturtajai daļai kapitāla daļu

turētāja pārstāvis savus pienākumus pilda atbilstoši viņam

noteiktajiem amata pienākumiem attiecīgajā ministrijā un

atlīdzību par šo pienākumu pildīšanu saņem attiecīgajam amatam

noteiktās mēnešalgas ietvaros;

1.10. minētajās Satiksmes ministrijas kapitālsabiedrībās

Satiksmes ministrija ir 100 % valsts kapitāla daļu turētāja.

Līdz ar to kapitāldaļu turētāja pārstāvja amats nav uzskatāms par

citu amatu likuma izpratnē.