1. pants
Spēkā · redakcija pārbaudīta 2026-05-18
Ministru kabinets (Brīvības bulvārī 36, Rīgā,
LV-1520), izskatot Edmunda Valanta lūgumu atļaut savienot
Ekonomikas ministrijas valsts sekretāra amatu ar Baldones novada
domes deputāta amatu, konstatēja:
1.1. likuma "Par interešu konflikta novēršanu valsts
amatpersonu darbībā" (turpmāk - likums) 4. panta pirmās
daļas 16. punktā ir noteikts, ka par valsts amatpersonām ir
uzskatāmas personas, kuras ieņem publiskas personas iestādes
vadītāja amatu;
1.2. saskaņā ar likuma 7. panta ceturto daļu minētā
amatpersona papildus likuma 6. panta ceturtajā daļā
noteiktajam var savienot valsts amatpersonas amatu tikai ar amatu
arodbiedrībā, biedrībā vai nodibinājumā, reliģiskajā
organizācijā, ar amatu kapitālsabiedrībā, kurā publiska persona
vai publiskas personas kapitālsabiedrība ir dalībnieks, un tas
saistīts ar publiskas personas interešu pārstāvēšanu šajā
kapitālsabiedrībā, ar citu amatu publiskas personas institūcijā,
ar eksperta (konsultanta) darbu, kura izpildes vieta ir citas
valsts administrācija, starptautiskā organizācija vai tās
pārstāvniecība (misija), ja šī savienošana nerada interešu
konfliktu un ir saņemta tās valsts amatpersonas vai koleģiālās
institūcijas rakstveida atļauja, kura attiecīgo personu iecēlusi,
ievēlējusi vai apstiprinājusi amatā. Saskaņā ar likuma
7. panta septīto daļu valsts sekretāram nav atļauts savienot
valsts amatpersonas amatu ar amatu politiskajā partijā vai
politisko partiju apvienībā;
1.3. saskaņā ar likuma 8.1 panta pirmo
daļu personai, kura, stājoties valsts amatpersonas amatā,
vienlaikus ieņem citu amatu un šāda amatu savienošana ir
pieļaujama, saņemot amatpersonas (institūcijas) rakstveida
atļauju, ir pienākums pirms iecelšanas, ievēlēšanas vai
apstiprināšanas amatā iesniegt šai amatpersonai (institūcijai)
rakstveidā lūgumu atļaut savienot valsts amatpersonas amatu ar
citu amatu;
1.4. atbilstoši Valsts pārvaldes iekārtas likuma
17. panta pirmajai daļai tiešās pārvaldes iestādes vadītājs
organizē iestādes funkcijas pildīšanu un atbild par to, vada
iestādes administratīvo darbu, nodrošinot tā nepārtrauktību,
lietderību un tiesiskumu. Atbilstoši minētā panta otrajai daļai,
ja normatīvajā aktā nav noteikts citādi, iestādes vadītājs:
1.4.1. pārvalda iestādes finanšu, personāla un citus
resursus;
1.4.2. nosaka iestādes pārvaldes amatpersonu un
darbinieku pienākumus;
1.4.3. ieceļ amatā un atbrīvo no amata amatpersonas, kā
arī pieņem darbā un atlaiž no darba darbiniekus;
1.4.4. nodrošina iestādes kārtējā gada darbības plāna un
budžeta pieprasījuma izstrādi;
1.4.5. izveido iestādes iekšējās kontroles sistēmu, kā
arī uzrauga un uzlabo to;
1.4.6. nosaka pārvaldes lēmumu priekšpārbaudes un
pēcpārbaudes kārtību;
1.5. atbilstoši Valsts pārvaldes iekārtas likuma
17. panta trešajai un ceturtajai daļai iestādes vadītājs
pilda ekonomikas ministra uzdevumus, veic ministrijas nolikumā
noteiktos pienākumus, kā arī citas normatīvajos aktos noteiktās
funkcijas un atbild par to izpildi;
1.6. papildus Valsts pārvaldes iekārtas likumā
noteiktajiem pienākumiem Ekonomikas ministrijas valsts sekretāram
atbilstoši amata aprakstam ir šādi pienākumi:
1.6.1. organizēt nozares politikas un stratēģijas
izstrādi un nozares politikas īstenošanu;
1.6.2. vadīt iestādes administratīvo darbu, nodrošināt
ministrijas funkciju izpildi;
1.6.3. pārvaldīt iestādes finanšu, personāla un citus
resursus, plānot finanšu resursus ministrijas padotības
iestādēm;
1.6.4. pieņemt pārvaldes lēmumus un izdot iekšējos
normatīvos aktus;
1.6.5. pārstāvēt ministriju citās institūcijās un
starptautiskajās organizācijās;
1.6.6. veikt citus normatīvajos aktos noteiktos un
ekonomikas ministra uzdotos uzdevumus;
1.7. saskaņā ar likuma "Par pašvaldībām"
3. pantu vietējā pašvaldība ir vietējā pārvalde, kas ar
pilsoņu vēlētas pārstāvniecības - domes - un tās izveidoto
institūciju un iestāžu starpniecību nodrošina likumos noteikto
funkciju, kā arī minētajā likumā paredzētajā kārtībā Ministru
kabineta doto uzdevumu un pašvaldības brīvprātīgo iniciatīvu
izpildi, ievērojot valsts un attiecīgās administratīvās
teritorijas iedzīvotāju intereses. Saskaņā ar Baldones novada
pašvaldības nolikuma (saistošie noteikumi Nr. 10,
apstiprināti ar Baldones novada domes 2017. gada
25. jūnija sēdes lēmumu (prot. Nr. 7 (13) 35. §))
6. punktu pašvaldības iedzīvotāju pārstāvību nodrošina to
ievēlēts pašvaldības lēmējorgāns - dome, kas pieņem lēmumus,
nosaka pašvaldības institucionālo struktūru, lemj par autonomo
funkciju un brīvprātīgo iniciatīvu īstenošanu un par kārtību,
kādā nodrošina pašvaldībai deleģēto valsts un pārvaldes funkciju
un pārvaldes uzdevumu izpildi, vada pašvaldības budžeta izstrādi,
apstiprina to un kontrolē tā izpildi. Pašvaldības dome atbilstoši
kompetencei ir atbildīga par pašvaldības institūciju tiesisku
darbību un finanšu līdzekļu izlietojumu. Saskaņā ar Baldones
novada domes 2017. gada 27. jūnija sēdes protokola
Nr. 4 (10) 1. § E. Valantis apstiprināts par
Baldones novada domes deputātu. Domes sēdes notiek katru mēnesi
mēneša pēdējā otrdienā plkst. 17.00;
1.8. ņemot vērā, ka Baldones novada domes deputāta amats
likuma izpratnē ir cits amats publiskas personas institūcijā un
valsts sekretāru, kuru atbilstoši Valsts civildienesta likuma
11. panta trešajai daļai amatā izvirzījis ekonomikas
ministrs, apstiprina amatā Ministru kabinets, ir piemērojams
likuma 7. panta ceturtās daļas 2. punkts un rakstveida
atļauju amatu savienošanai ir kompetents izsniegt Ministru
kabinets.