1. pants

Ministru kabinets (Rīgā, Brīvības bulvārī 36,

LV-1050), izskatot ekonomikas ministra izvirzītā pārstāvja

Ventspils ostas valdē Gata Eglīša 2016. gada 20. maija

iesniegumu ar lūgumu atļaut savienot Ventspils ostas valdes

locekļa amatu ar akciju sabiedrības "Attīstības finanšu

institūcija Altum" (turpmāk - finanšu institūcija) iepirkuma

komisijas locekļa amatu, konstatēja:

1.1. ar Ministru kabineta 2016. gada 10. marta

rīkojumu Nr. 181 "Par Gata Eglīša iecelšanu Ventspils

ostas valdes locekļa amatā" ekonomikas ministra izvirzītais

pārstāvis G. Eglītis iecelts Ventspils ostas valdes locekļa

amatā;

1.2. likuma "Par interešu konflikta novēršanu valsts

amatpersonu darbībā" 4. panta 2.3 daļā ir

noteikts, ka par valsts amatpersonām ir uzskatāmas arī personas,

kuras ieņem ostas valdes locekļa amatu;

1.3. saskaņā ar likuma "Par interešu konflikta

novēršanu valsts amatpersonu darbībā" 7. panta

5.1 daļu ostas valdes loceklim ir atļauts savienot

valsts amatpersonas amatu tikai ar:

1.3.1. amatu, kuru tas ieņem saskaņā ar likumu, Ministru

kabineta noteikumiem un rīkojumiem;

1.3.2. amatu biedrībā vai nodibinājumā, politiskajā

partijā, politisko partiju apvienībā vai reliģiskajā

organizācijā;

1.3.3. pedagoga, zinātnieka, ārsta, profesionāla

sportista un radošo darbu;

1.3.4. citu amatu, uzņēmuma līguma vai pilnvarojuma

izpildi, ja to savienošana nerada interešu konfliktu un ir

saņemta tās valsts amatpersonas vai koleģiālās institūcijas

rakstveida atļauja, kura attiecīgo personu iecēlusi, ievēlējusi

vai apstiprinājusi amatā;

1.4. saskaņā ar likuma "Par interešu konflikta

novēršanu valsts amatpersonu darbībā" 8.1 panta

pirmo daļu personai, kura, stājoties valsts amatpersonas amatā,

vienlaikus ieņem citu amatu un šāda amatu savienošana ir

pieļaujama, saņemot amatpersonas (institūcijas) rakstveida

atļauju, ir pienākums pirms iecelšanas, ievēlēšanas vai

apstiprināšanas amatā rakstveidā iesniegt šai amatpersonai

(institūcijai) lūgumu atļaut valsts amatpersonas amatu savienot

ar citu amatu. Par amatu šajā pantā uzskatāma arī saimnieciskās

darbības veikšana, uzņēmuma līguma vai pilnvarojuma izpilde;

1.5. saskaņā ar Likuma par ostām 8. panta trešo daļu

Ventspils ostas valdē ir astoņi valdes locekļi: četri attiecīgās

pašvaldības pārstāvji, kurus amatā ieceļ un no amata atbrīvo ar

attiecīgās pilsētas domes lēmumu, un četri ministru (ekonomikas

ministra, finanšu ministra, satiksmes ministra un vides

aizsardzības un reģionālās attīstības ministra) izvirzīti

pārstāvji, kurus amatā ieceļ un no amata atbrīvo Ministru

kabinets;

1.6. ņemot vērā šā rīkojuma 1.4. apakšpunktā minēto,

Ministru kabinets ir institūcija, kas saskaņā ar likuma "Par

interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā"

7. panta 5.1 daļas 4. punktu ir kompetenta

izsniegt atļauju Ventspils ostas valdes locekļa amatu savienot ar

citu amatu;

1.7. ņemot vērā šā rīkojuma 1.3.4. apakšpunktā

minēto, Ventspils ostas valdes loceklim ir atļauts savienot

valsts amatpersonas amatu ar finanšu institūcijas iepirkuma

komisijas locekļa amatu, ja to savienošana nerada interešu

konfliktu un ir saņemta tās valsts amatpersonas vai koleģiālās

institūcijas rakstveida atļauja, kura attiecīgo personu iecēlusi,

ievēlējusi vai apstiprinājusi amatā;

1.8. no Ventspils brīvostas likuma 2. panta izriet,

ka Ventspils brīvosta ir izveidota, lai veicinātu Latvijas

līdzdalību starptautiskajā tirdzniecībā, investīciju piesaisti,

ražošanas un pakalpojumu attīstību, kā arī jaunu darba vietu

radīšanu;

1.9. saskaņā ar Likuma par ostām 7. panta otrajā

daļā noteikto ostas pārvaldīšanu nodrošina ostas pārvalde, kura

kā publisko tiesību subjekts veic šādas valsts pārvaldes

funkcijas:

1.9.1. nosaka ostas maksu un tarifu robežlīmeņus Likuma

par ostām 15. pantā minētajiem pakalpojumiem;

1.9.2. nosaka apsardzes un caurlaižu režīmu ostā;

1.9.3. savas kompetences ietvaros kontrolē ostas

noteikumu ievērošanu;

1.9.4. savas kompetences ietvaros kontrolē ostas

komercsabiedrību darbības atbilstību likumiem, Ministru kabineta

normatīvajiem aktiem un attiecīgās ostas pārvaldes nolikumam;

1.9.5. kontrolē ostas teritorijas aizsardzību pret

piesārņojumu, nodrošina ostas teritorijā radušos piesārņojuma

seku likvidēšanu, piedalās piesārņojuma seku likvidēšanā jūrā,

organizē kuģu radīto atkritumu un piesārņoto ūdeņu pieņemšanu, kā

arī izstrādā kuģu radīto atkritumu apsaimniekošanas plānu

ostās;

1.9.6. nodrošina ziemas navigāciju ostā;

1.9.7. nosaka Starptautiskā kuģu un ostu iekārtu

aizsardzības kodeksa (ISPS) prasību izpildi ostā un kontrolē

ostas teritorijā izvietoto organizāciju darbību atbilstoši ostu

iekārtu aizsardzības plāniem;

1.9.8. pieņem lēmumu par atļauju uzsākt paredzēto darbību

ostas teritorijā atbilstoši likumam "Par ietekmes uz vidi

novērtējumu";

1.10. atbilstoši Likuma par ostām 7. panta trešajai

daļai Ostas pārvalde privāto tiesību jomā veic šādas

funkcijas:

1.10.1. izstrādā ostas attīstības programmas projektu

atbilstoši apstiprinātajai Latvijas ostu attīstības koncepcijai

un attiecīgās pašvaldības attīstības programmai un teritorijas

plānojumam;

1.10.2. nodrošina Latvijas Ostu, tranzīta un loģistikas

padomē akceptētās ostas attīstības programmas īstenošanu;

1.10.3. apsaimnieko īpašumā esošo vai valdījumā nodoto

īpašumu - hidrotehniskās būves, piestātnes, kuģu ceļus,

navigācijas iekārtas un ierīces ostā, akvatoriju un navigācijas

ierīces Satiksmes ministrijas noteiktajos apsaimniekošanas

rajonos, kā arī ar ostas darbību saistīto infrastruktūru;

1.10.4. izstrādā un ostas pārvaldes nolikumā noteiktajā

kārtībā apstiprina finanšu līdzekļu izlietojuma tāmes projektu

nākamajam kalendāra gadam un turpmākajiem pieciem gadiem un, ja

nepieciešams, precizējumus iepriekšējā gadā iesniegtajā

perspektīvajā finanšu līdzekļu izlietojuma tāmē;

1.10.5. organizē ostas izbūvi un ar ostas darbību

saistītās infrastruktūras izbūvi ostas teritorijā atbilstoši

ostas attīstības programmai;

1.10.6. veic ostas pakalpojumu pieprasījuma un

piedāvājuma izpēti;

1.10.7. slēdz līgumus ar komercsabiedrībām par to darbību

ostā, lai nodrošinātu un pilnveidotu ostas pakalpojumu kompleksu

atbilstoši ostas pārvaldes nolikumam un ostas attīstības

programmai;

1.10.8. savu pilnvaru ietvaros rīkojas ar ostas zemi un

uz tās esošajiem valdījumā nodotajiem valsts vai pašvaldības

īpašuma objektiem;

1.10.9. nodrošina tās īpašumā esošās vai valdījumā

nodotās infrastruktūras uzturēšanu un attīstību, kā arī piedalās

ar ostas darbību saistītās infrastruktūras attīstīšanā;

1.10.10. nodrošina ostas maksas un nomas (īres) maksas

iekasēšanu;

1.11. atbilstoši Ventspils Brīvostas likuma 5. panta

pirmajai daļai Brīvostas pārvaldīšanu veic Brīvostas pārvalde,

kuras statuss noteikts Likumā par ostām. Brīvostas pārvaldes

kompetenci nosaka Ventspils brīvostas likums, Likums par ostām,

Ventspils brīvostas pārvaldes nolikums un Ventspils brīvostas

noteikumi, kas reglamentē Brīvostas iekšējo režīmu. Ventspils

brīvostas likuma 6. panta pirmā daļa nosaka, ka Brīvostas

pārvaldes augstākā lēmējinstitūcija ir Brīvostas valde;

1.12. saskaņā ar Attīstības finanšu institūcijas likuma

3. pantā noteikto finanšu institūcija ir kapitālsabiedrība,

kurā visas balsstiesīgās akcijas pieder valstij. Finanšu

institūcijas 40 procentu akciju turētājs ir Finanšu

ministrija, 30 procentu akciju turētājs - Ekonomikas

ministrija un 30 procentu akciju turētājs - Zemkopības

ministrija;

1.13. saskaņā ar Ministru kabineta 2015. gada

9. aprīļa rīkojuma Nr. 180 "Par akciju sabiedrības

"Attīstības finanšu institūcija Altum" statūtu

apstiprināšanu" pielikuma 2. punktu sabiedrības

komercdarbība saskaņā ar NACE klasifikatoru ir šāda: 1) citi

kreditēšanas pakalpojumi (64.92); 2) citur neklasificētas

finanšu pakalpojumu darbības, izņemot apdrošināšanu un pensiju

uzkrāšanu (64.00); 3) centrālo biroju darbība, konsultēšana

komercdarbībā un vadībzinībās (70); 4) vadības konsultāciju

pakalpojumi (70.22); 5) konsultēšana komercdarbībā un

vadībzinībās (70.22); 6) tirgus un sabiedriskās domas izpēte

(73.2);

1.14. atbilstoši Attīstības finanšu institūcijas likuma

2. panta otrajā daļā noteiktajam finanšu institūcija īsteno

programmas šādās jomās un šādiem mērķiem: 1) mazo un vidējo

komersantu attīstībai, kā arī komercdarbības uzsākšanai; 2)

mikrokreditēšanai; 3) mājokļu būvniecībai, rekonstrukcijai

un renovācijai; 4) valsts un pašvaldību infrastruktūras

attīstībai; 5) vides aizsardzībai; 6) komercdarbības

infrastruktūras attīstībai; 7) tehnoloģiju attīstībai un

inovācijai; 8) riska kapitāla veidošanai;

9) lauksaimniecības, lauksaimniecības produktu pārstrādes,

lauku teritoriju, zivsaimniecības un mežsaimniecības attīstībai;

10) sociāli jūtīgo iedzīvotāju grupu nodarbinātības

veicināšanai un citu sociālā atbalsta programmu īstenošanai;

11) kooperācijas veicināšanai; 12) īpaši atbalstāmo reģionu

atbalstam; 13) eksporta veicināšanai; 14) Eiropas

Savienības programmu un projektu īstenošanai un līdzfinansēšanai;

15) starptautisku finanšu institūciju programmu un projektu

īstenošanai un līdzfinansēšanai, kā arī citās normatīvajos aktos

noteiktajās atbalsta jomās un citiem normatīvajos aktos

noteiktajiem mērķiem;

1.15. saskaņā ar finanšu institūcijas 2016. gada

14. marta vēstuli Nr. 2.10.8/21 "Par iepirkuma

komisijas locekļu deleģēšanu" Ekonomikas ministrijai lūgts

deleģēt iepirkuma komisijas locekli 2014.-2020. gada

plānošanas perioda riska kapitāla fondu pārvaldnieku atlasēm

(turpmāk - iepirkuma komisija). Ar Ekonomikas ministrijas

2016. gada 12. maija vēstuli Nr. 321-1-4462

"Par iepirkuma komisijas pārstāvi" Ekonomikas

ministrija darbam finanšu institūcijas iepirkuma komisijā deleģē

Ministru prezidenta biedra, ekonomikas ministra ārštata

padomnieku Gati Eglīti;

1.16. atbilstoši likuma 13. panta pirmajā daļā

noteiktajam 2014.-2020. gada plānošanas perioda riska

kapitāla fondu pārvaldnieku iepirkums tiks finansēts no Eiropas

Reģionālās attīstības fonda finansējuma normatīvajos aktos

noteiktajā kārtībā;

1.17. atbilstoši Publisko iepirkumu likuma 23. un

24. pantā noteiktajam iepirkuma komisijas kompetencē ir šādi

jautājumi:

1.17.1. nodrošināt iepirkuma procedūras dokumentācijas

izstrādāšanu;

1.17.2. atbildēt par iepirkuma procedūras norisi un tās

gaitu;

1.17.3. izvērtēt pretendentus un to iesniegtos

piedāvājumus saskaņā ar Publisko iepirkumu likumu un iepirkumu

procedūras dokumentāciju;

1.17.4. piedalīties lēmuma pieņemšanā par iepirkuma

procedūras rezultātiem.