1. pants

Ministru kabinets (Rīgā, Brīvības bulvārī 36, LV-1520),

izskatot Ineses Birziņas lūgumu atļaut savienot Liepājas

speciālās ekonomiskās zonas valdes locekļa amatu ar Satiksmes

ministrijas Juridiskā departamenta direktora vietnieka, Nekustamo

īpašumu nodaļas vadītāja amatu, Salacgrīvas ostas valdes locekļa

amatu un Rojas ostas valdes locekļa amatu, konstatēja:

1.1. likuma "Par interešu konflikta novēršanu valsts

amatpersonu darbībā" (turpmāk - likums) 4. panta

2.3 daļā ir noteikts, ka par valsts amatpersonām ir

uzskatāmas arī personas, kuras ieņem Liepājas speciālās

ekonomiskās zonas valdes locekļa amatu, un šo amatpersonu amatu

savienošanas ierobežojumi ir noteikti likuma 7. panta piektajā

daļā, ar kuru saskaņā šā likuma 4. panta 2.3 daļā

minētā amatpersona papildus šā likuma 6. panta ceturtajā daļā

noteiktajam var savienot valsts amatpersonas amatu ar citu amatu,

uzņēmuma līguma vai pilnvarojuma izpildi, ja šī savienošana

nerada interešu konfliktu un ir saņemta tās valsts amatpersonas

vai koleģiālās institūcijas rakstveida atļauja, kura attiecīgo

personu iecēlusi amatā;

1.2. Ministru kabinets ir institūcija, kas saskaņā ar likuma

7. panta piekto daļu ir kompetenta izsniegt atļauju Liepājas

speciālās ekonomiskās zonas valdes locekļa amatu savienot ar

Satiksmes ministrijas Juridiskā departamenta direktora vietnieka,

Nekustamo īpašumu nodaļas vadītāja amatu, Salacgrīvas ostas

valdes locekles amatu un Rojas ostas valdes locekļa amatu;

1.3. saskaņā ar likuma 8.1 panta trešo daļu valsts

amatpersona, kura vēlas savienot valsts amatpersonas amatu ar

citu amatu (uzņēmuma līguma vai pilnvarojuma pildīšanu) un kurai

šāda amatu savienošana ir pieļaujama, saņemot likuma 7. panta

piektajā, sestajā vai astotajā daļā minētās amatpersonas

(institūcijas) rakstveida atļauju, pirms amatu savienošanas

uzsākšanas (uzņēmuma līguma noslēgšanas vai pilnvarojuma

uzņemšanās) rakstveidā iesniedz minētajai amatpersonai

(institūcijai) lūgumu atļaut savienot valsts amatpersonas amatu

ar citu amatu (uzņēmuma līguma vai pilnvarojuma izpildi). Minētā

panta ceturtajā daļā ir noteikts, ja valsts amatpersona ieņem

vairākus valsts amatpersonas amatus, rakstveida atļauja saņemama

katram amatam, kura savienošanai ar citu amatu saskaņā ar likumu

"Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu

darbībā" ir nepieciešama atļauja;

1.4. Liepājas speciālās ekonomiskās zonas likuma 3. pantā

noteikts, ka Liepājas speciālā ekonomiskā zona izveidota, lai

attīstītu un veicinātu tirdzniecību, rūpniecību, kuģniecību un

gaisa satiksmi, kā arī starptautisku preču apmaiņu caur Latviju.

Tās uzdevums ir piesaistīt ieguldījumus ražošanas un

infrastruktūras attīstībai un jaunu darbavietu radīšanai Liepājā,

kā arī veicināt Liepājas reģiona attīstību. Liepājas speciālās

ekonomiskās zonas valde:

1.4.1. apstiprina Liepājas speciālās ekonomiskās zonas

attīstības plānu saskaņā ar šo likumu, valsts, pašvaldību un

sabiedrības interesēm;

1.4.2. slēdz līgumus ar Liepājas speciālās ekonomiskās zonas

ieguldītājiem par ieguldījumiem un komercsabiedrību darbību

Liepājas speciālās ekonomiskās zonas teritorijā;

1.4.3. slēdz līgumus ar Liepājas speciālās ekonomiskās zonas

komercsabiedrībām par to komercdarbību Liepājas speciālās

ekonomiskās zonas teritorijā;

1.4.4. izsniedz Liepājas speciālās ekonomiskās zonas

komercsabiedrībām apliecības par tiesībām piemērot likumā

"Par nodokļu piemērošanu brīvostās un speciālajās

ekonomiskajās zonās" paredzētos nodokļu atvieglojumus;

1.4.5. nosaka brīvās zonas un to robežas, saskaņojot ar Valsts

ieņēmumu dienestu šo zonu atbilstību brīvās zonas režīma

ieviešanai;

1.4.6. slēdz līgumus par Liepājas speciālās ekonomiskās zonas

teritorijā esošās zemes iznomāšanu vai atsavināšanu, izņemot

ostas zemes atsavināšanu, kā arī šajā likumā norādītos gadījumus,

ja zemes un cita nekustamā īpašuma privatizāciju Liepājas

speciālās ekonomiskās zonas teritorijā veic citas

institūcijas;

1.4.7. slēdz līgumus ar Liepājas speciālās ekonomiskās zonas

komercsabiedrībām par atsevišķu saimniecisko funkciju vispārēju

nodošanu tām atsevišķās Liepājas speciālās ekonomiskās zonas

apkalpošanas jomās vai atsevišķās Liepājas speciālās ekonomiskās

zonas teritorijas daļās;

1.4.8. kontrolē noslēgto līgumu izpildi;

1.4.9. apstiprina perspektīvo un nākamā gada finanšu līdzekļu

izlietojuma budžetu;

1.4.10. ieceļ, vada un kontrolē Liepājas speciālās ekonomiskās

zonas izpildaparātu;

1.4.11. veic normatīvajos aktos noteiktos brīvās zonas

administrācijas pienākumus Liepājas speciālās ekonomiskās zonas

teritorijā;

1.4.12. Liepājas speciālās ekonomiskās zonas valde izlemj arī

citus jautājumus, kuri ietilpst tās kompetencē saskaņā ar

Liepājas speciālās ekonomiskās zonas likumu, Likumu par ostām,

Liepājas speciālās ekonomiskās zonas pārvaldes nolikumu, Liepājas

ostas noteikumiem un citiem normatīvajiem aktiem;

1.4.13. Liepājas speciālās ekonomiskās zonas valde var pārņemt

savā kompetencē jebkuru Liepājas speciālās ekonomiskās zonas

izpildaparāta kompetencē nodoto jautājumu;

1.5. ar Satiksmes ministrijas 2009. gada 14. decembra rīkojumu

Nr. 01.2-03/618 "Par pārcelšanu" I. Birziņa ar 2010.

gada 1. janvāri ir iecelta Satiksmes ministrijas Juridiskā

departamenta direktora vietnieka, Nekustamo īpašumu nodaļas

vadītāja amatā;

1.6. Juridiskā departamenta direktora vietnieka, Nekustamo

īpašumu nodaļas vadītāja amatā I. Birziņa veic šādus

pienākumus:

1.6.1. organizē nodaļas darbu, nodrošina tā plānošanu, vadību,

pārraudzību un kontroli valsts nekustamā īpašuma uzskaites,

apsaimniekošanas, izmantošanas uzraudzības un saglabāšanas, kā

arī jaunu, transporta un sakaru nozares attīstībai nepieciešamu

nekustamo īpašumu iegūšanas jautājumos;

1.6.2. departamenta direktora prombūtnes laikā aizvieto

departamenta direktoru nekustamo īpašumu jautājumos;

1.6.3. veic regulāru ierēdņu darba novērtēšanu un sniedz

departamenta direktoram priekšlikumus par departamenta ierēdņu un

darbinieku pieņemšanu darbā, pārcelšanu, paaugstināšanu amatā,

atlaišanu no darba, materiālo stimulēšanu, kā arī saukšanu pie

disciplināratbildības;

1.6.4. nosaka nodaļas ierēdņu pienākumus, dod rīkojumus,

uzdevumus, norādījumus, kontrolē to izpildi savas kompetences

ietvaros;

1.6.5. sagatavo priekšlikumus par valsts nekustamā īpašuma

apsaimniekošanu un atsavināšanu, saskaņojot tos ar ministriju

nozaru departamentiem, ministrijas padotībā esošām iestādēm un

kapitālsabiedrībām, kurās ministrija ir valsts kapitāla daļu

turētāja (turpmāk - kapitālsabiedrības);

1.6.6. piedalās tiesību aktu projektu izstrādāšanā un pārrauga

to virzību ar nodaļas kompetenci saistītajos jautājumos;

1.6.7. sagatavo atzinumus par citu ministrijas struktūrvienību

un citu iestāžu sagatavotajiem normatīvo aktu projektiem,

piedalās saskaņošanas sanāksmēs un darba grupās ar nodaļas

kompetenci saistītajos jautājumos;

1.6.8. sagatavo un izvērtē dokumentus, kas saistīti ar valsts

nekustamo īpašumu nomu, īpašuma tiesību atjaunošanu, valsts

īpašumu statusa nostiprināšanu publiskajos reģistros un valsts

īpašuma atsavināšanu;

1.6.9. savas kompetences ietvaros piedalās apspriedēs, darba

grupās un komisijās;

1.6.10. koordinē nodaļas darbību ar ministrijas departamentiem

un nodaļām, padotībā esošām iestādēm un kapitālsabiedrībām;

1.6.11. veic nepieciešamos pasākumus, lai nodrošinātu sava

amata pienākumu izpildi prombūtnes laikā;

1.6.12. veic atsevišķus departamenta direktora un ministrijas

vadības uzdevumus;

1.7. ar satiksmes ministra 2016. gada 14. marta rīkojumu Nr.

01-03/78 "Par Satiksmes ministrijas amatpersonas norīkošanu

iekļaušanai Salacgrīvas ostas valdē" I. Birziņa pilda

Salacgrīvas ostas valdes locekļa pienākumus. No Salacgrīvas ostas

pārvaldes nolikuma (apstiprināts ar Salacgrīvas novada domes

2016. gada 23. marta sēdes lēmumu Nr. 98 (prot. Nr. 4 6. §))

izriet, ka Salacgrīvas ostas pārvalde ir publisko un privāto

tiesību subjekts, kas Likumā par ostām, Salacgrīvas ostas

pārvaldes nolikumā un citos normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā

veic Salacgrīvas ostas pārvaldīšanu. Saskaņā ar Salacgrīvas ostas

pārvaldes nolikumu ostas valdei ir šādas kompetences:

1.7.1. izskatīt un pieņemt lēmumu par ostas noteikumu

projektu;

1.7.2. izskatīt un pieņemt lēmumu par ostas robežu

projektu;

1.7.3. apstiprināt ostas attīstības programmu;

1.7.4. atbilstoši Likumam par ostām apstiprināt ostas sniegto

maksas pakalpojumu tarifus;

1.7.5. apstiprināt katra gada un perspektīvos budžetus;

1.7.6. veikt izmaiņas kārtējā gada budžetā;

1.7.7. lemt par līgumu slēgšanu, ja līguma summa pārsniedz 15

000 euro vai līguma darbības laiks pārsniedz divus gadus,

izņemot nolikuma 41.4. apakšpunktā minētos līgumus;

1.7.8. izlemt jautājumus par zemes un būvju nodošanu nomā, kā

arī noteikt zemes un būvju nomas maksas apmēru;

1.7.9. pieņemt lēmumus par kredīta piesaisti ostas pārvaldes

vajadzībām;

1.7.10. pieņemt lēmumus par atļauju uzsākt paredzēto darbību

ostas teritorijā atbilstoši likumam "Par ietekmes uz vidi

novērtējumu";

1.7.11. apstiprināt ostas pārvaldes struktūru un štatu

sarakstu;

1.7.12. noteikt ostas pārvaldnieka darba samaksu;

1.7.13. apstiprināt ostas pārvaldes izpildaparāta darba algas,

piemaksu un prēmiju lielumu un kārtību;

1.7.14. izskatīt un iesniegt priekšlikumus valsts vai

pašvaldības institūcijām vai Latvijas Ostu, tranzīta un

loģistikas padomei par ostai nepieciešamajām investīcijām;

1.7.15. sagatavot un iesniegt priekšlikumus Latvijas Ostu,

tranzīta un loģistikas padomei par nekustamā īpašuma atsavināšanu

valsts vai sabiedriskajām vajadzībām;

1.7.16. atcelt ostas pārvaldnieka rīkojumus;

1.7.17. ierosināt veikt grozījumus ostas pārvaldes

nolikumā;

1.7.18. nodrošināt ostas pārvaldes gada pārskata revīziju

saskaņā ar Gada pārskatu un konsolidēto gada pārskatu likumu;

1.7.19. apstiprināt ostas pārvaldes gada pārskatu;

1.7.20. apstiprināt ostas pārvaldes zīmogu;

1.7.21. pieņemt lēmumus par ostas pārvaldes īpašumā esošā

nekustamā īpašuma atsavināšanu, nekustamā īpašuma iegūšanu ostas

pārvaldes īpašumā un komunikāciju un citu objektu izbūvi ostā,

kas var ietekmēt ostas darbību;

1.7.22. izlemt citus ar ostas darbību saistītus jautājumus

saskaņā ar attiecīgajiem normatīvajiem aktiem;

1.8. ar satiksmes ministra 2016. gada 14. marta rīkojumu Nr.

01-03/79 "Par Satiksmes ministrijas amatpersonas norīkošanu

iekļaušanai Rojas ostas valdē" I. Birziņa pilda Rojas ostas

valdes locekļa pienākumus. No Rojas ostas pārvaldes nolikuma

(apstiprināts ar Rojas novada domes 2017. gada 12. decembra sēdes

lēmumu Nr. 248 (prot. Nr. 15)) izriet, ka Rojas ostas pārvalde ir

publisko un privāto tiesību subjekts, kas Likumā par ostām, Rojas

ostas pārvaldes nolikumā un citos normatīvajos aktos noteiktajā

kārtībā veic Rojas ostas pārvaldīšanu. Saskaņā ar Rojas ostas

pārvaldes nolikumu ostas valdei ir šādas kompetences:

1.8.1. izskatīt un pieņemt lēmumu par ostas noteikumu

projektu;

1.8.2. izskatīt un pieņemt lēmumu par ostas robežu

projektu;

1.8.3. apstiprināt ostas attīstības programmu;

1.8.4. saskaņā ar Likumu par ostām apstiprināt ostas maksas un

maksas pakalpojumu tarifus;

1.8.5. apstiprināt gada un perspektīvos budžetus;

1.8.6. veikt izmaiņas kārtējā gada budžetā;

1.8.7. lemt par līgumu slēgšanu, ja līguma summa pārsniedz

7000 euro vai līguma darbības laiks pārsniedz vienu gadu,

kā arī noteikt līguma summas apmēru un līguma darbības laiku;

1.8.8. apstiprināt ostas pārvaldes struktūru un

personālsastāvu;

1.8.9. noteikt ostas pārvaldnieka un valdes locekļu darba

samaksu;

1.8.10. izskatīt un iesniegt priekšlikumus valsts vai

pašvaldības institūcijām vai Latvijas Ostu padomei par ostai

nepieciešamajām investīcijām;

1.8.11. sagatavot un iesniegt priekšlikumus Latvijas Ostu

padomei par nekustamā īpašuma atsavināšanu valsts vai

sabiedriskajām vajadzībām;

1.8.12. apstiprināt ostas pārvaldnieka sagatavotos gada

pārskatus par ostas pārvaldes darbu, kas paredzēti iesniegšanai

novada domē un citās institūcijās saskaņā ar attiecīgajiem

normatīvajiem aktiem;

1.8.13. atcelt ostas pārvaldnieka rīkojumus;

1.8.14. ierosināt veikt grozījumus ostas pārvaldes

nolikumā;

1.8.15. nodrošināt ostas pārvaldes gada pārskata revīziju

saskaņā ar normatīvajiem aktiem;

1.8.16. apstiprināt ostas gada pārskatu;

1.8.17. apstiprināt ostas pārvaldes emblēmu, zīmogu, veidlapas

un citu atribūtiku;

1.8.18. izlemt citus ar ostas darbību saistītus jautājumus

saskaņā ar attiecīgajiem normatīvajiem aktiem;

1.9. atbilstoši Ministru kabineta 2010. gada 10. augusta

noteikumu Nr. 741 "Noteikumi par ostas valdes locekļu

mēnešalgu un speciālo piemaksu" 6. punktam lielās un vidējās

ostas valdes locekļa mēnešalgu nosaka 95 procentu apmērā no ostas

valdes priekšsēdētāja mēnešalgas. Mazās ostās valdes loceklim

mēnešalgu nosaka, ja osta iepriekšējā kalendāra gadā ir

nodrošinājusi kravu apgrozījumu, ne mazāku par 200 tūkstošiem

tonnu. Mazās ostas valdes locekļa mēnešalgu nosaka minimālās

mēneša darba algas apmērā un izmaksā par tiem mēnešiem, kuros ir

bijusi valdes sēde un valdes loceklis tajā ir piedalījies.

Saskaņā ar minēto par Rojas ostas valdes locekļa amata pienākumu

pildīšanu I. Birziņa atlīdzību nesaņem.