1. pants

Ministru kabinets (Brīvības bulvārī 36, Rīgā,

LV-1520), izskatot Rīgas pilsētas izpilddirektora J.Radzeviča

2010.gada 7.decembra iesniegumu Nr.4-34/RD-10-4686-nd "Par

amatu savienošanu" ar lūgumu atļaut savienot Rīgas Doma

padomes locekļa amatu ar akciju sabiedrības "Rīgas

siltums" padomes locekļa amatu un Rīgas pilsētas

izpilddirektora amatu, konstatēja:

1.1. J.Radzevičs Rīgas Doma padomes locekļa amatā ir

iecelts saskaņā ar Ministru kabineta 2010.gada 1.septembra

rīkojumu Nr.526 "Grozījumi Ministru kabineta 2005.gada

23.novembra rīkojumā Nr.740 "Par Rīgas Doma padomes

sastāvu"" kā Rīgas pilsētas izpilddirektors;

1.2. saskaņā ar Doma baznīcas un klostera ansambļa likuma

10.panta pirmo daļu, lai uzraudzītu Doma baznīcas un klostera

ansambļa izpētes, restaurācijas un renovācijas norisi un valsts

piešķirtā finansējuma izlietojumu, tiek izveidota Rīgas Doma

padome, kuras nolikumu apstiprina Ministru kabinets. Savukārt

Doma baznīcas un klostera ansambļa likuma 10.panta otrā daļa

nosaka, ka Rīgas Doma padomes sastāvā ir septiņi locekļi - divi

Latvijas Evaņģēliski luteriskās baznīcas pārstāvji (viens no

viņiem - Doma baznīcas pārvaldes institūcijas pārstāvis), pa

vienam pārstāvim no Ekonomikas ministrijas, Finanšu ministrijas,

Kultūras ministrijas, Tieslietu ministrijas un Rīgas domes

(turpmāk - dome);

1.3. saskaņā ar Ministru kabineta 2005.gada 22.novembra

noteikumiem Nr.876 "Rīgas Doma padomes nolikums" Rīgas

Doma padome ir koordinējoša institūcija, kuras darbības mērķis ir

uzraudzīt Doma baznīcas un klostera ansambļa izpētes,

restaurācijas un kapitālā remonta (renovācijas) norisi un

piešķirtā valsts finansējuma izlietojumu. Rīgas Doma padome savas

funkcijas un uzdevumus veic atbilstoši Doma baznīcas un klostera

ansambļa likumā noteiktajai kompetencei. Savukārt saskaņā ar Doma

baznīcas un klostera ansambļa likuma 10.panta trešo daļu Rīgas

Doma padomes kompetencē ir:

1.3.1. izvērtēt Doma baznīcas un klostera ansambļa

izpētes, restaurācijas un renovācijas programmu, ko izstrādājuši

ansambļa īpašnieki;

1.3.2. izvērtēt Doma baznīcas uzturēšanai nepieciešamo

ikgadējo izdevumu projektu;

1.3.3. sagatavot priekšlikumus Kultūras ministrijai un

Finanšu ministrijai par valsts finansējuma apmēru kārtējam

gadam;

1.3.4. izvērtēt pārskatus par Doma baznīcas un klostera

ansambļa izpētes, restaurācijas un renovācijas norisi un par

valsts budžeta līdzekļu izlietojumu un iesniegt atzinumus par

tiem Kultūras ministrijai un Finanšu ministrijai;

1.3.5. pieaicināt ekspertus;

1.4. likuma "Par interešu konflikta novēršanu valsts

amatpersonu darbībā" (turpmāk - likums) 4.panta otrā daļa

nosaka, ka par valsts amatpersonām uzskatāmas arī personas,

kurām, pildot amata pienākumus valsts vai pašvaldības

institūcijās, saskaņā ar normatīvajiem aktiem ir tiesības izdot

administratīvos aktus, kā arī veikt uzraudzības, kontroles,

izziņas vai sodīšanas funkcijas attiecībā uz personām, kas

neatrodas to tiešā vai netiešā pakļautībā, vai tiesības rīkoties

ar valsts vai pašvaldības mantu, tai skaitā finanšu līdzekļiem.

Tādējādi J.Radzevičs kā Rīgas Doma padomes loceklis par valsts

amatpersonu uzskatāms saskaņā ar likuma 4.panta otro daļu;

1.5. saskaņā ar likuma 7.panta sesto daļu šā likuma

4.panta otrajā daļā minētās amatpersonas, kurām šajā pantā nav

noteikti īpaši amata savienošanas nosacījumi, var savienot valsts

amatpersonas amatu tikai ar:

1.5.1. amatu, kuru tās ieņem saskaņā ar likumu, Ministru

kabineta noteikumiem un rīkojumiem;

1.5.2. pedagoga, zinātnieka, profesionāla sportista un

radošo darbu;

1.5.3. amatu arodbiedrībā;

1.5.4. citu amatu, uzņēmuma līguma vai šā panta

vienpadsmitajā daļā neminēta pilnvarojuma izpildi, ja to

savienošana nerada interešu konfliktu un ir saņemta attiecīgās

valsts vai pašvaldības iestādes vadītāja vai viņa pilnvarotas

personas rakstveida atļauja;

1.5.5. saimniecisko darbību individuālā komersanta

statusā vai reģistrējoties Valsts ieņēmumu dienestā kā

saimnieciskās darbības veicējam saskaņā ar likumu "Par

iedzīvotāju ienākuma nodokli", ja šī savienošana nerada

interešu konfliktu un ir saņemta attiecīgās valsts vai

pašvaldības iestādes vadītāja vai viņa pilnvarotas personas

rakstveida atļauja. Tādējādi J.Radzevičs Rīgas Doma padomes

locekļa amatu var savienot ar citu amatu, ja to savienošana

nerada interešu konfliktu un ir saņemta Ministru kabineta vai

pilnvarotas personas rakstveida atļauja;

1.6. saskaņā ar likuma "Par pašvaldībām"

69.pantu Rīgas pilsētas izpilddirektora pienākumi ir:

1.6.1. organizēt domes izdoto saistošo noteikumu un citu

normatīvo aktu izpildi;

1.6.2. dot rīkojumus pašvaldības iestāžu vadītājiem;

1.6.3. sagatavot priekšlikumus domei par attiecīgās

pašvaldības iestāžu nelikumīgu un nelietderīgu lēmumu

atcelšanu;

1.6.4. ierosināt domei iecelt amatā vai atbrīvot no amata

pašvaldības iestāžu vadītājus, domes nolikumā noteiktajā kārtībā

pieņemt darbā un atbrīvot no darba vietējās pašvaldības

administrācijas darbiniekus;

1.6.5. iesniegt domei priekšlikumus par pašvaldības

iestāžu un pašvaldības kapitālsabiedrību izveidošanu,

reorganizēšanu un likvidēšanu;

1.6.6. domes noteiktajā kārtībā un ietvaros rīkoties ar

pašvaldības mantu un finanšu resursiem, slēgt saimnieciskus

darījumus ar juridiskajām un fiziskajām personām;

1.6.7. organizēt teritorijas attīstības programmas

projekta, teritorijas plānojuma projekta un budžeta projekta

izstrādāšanu, kā arī saimnieciskā un gada publiskā pārskata

sagatavošanu;

1.6.8. veikt citus pienākumus, kas paredzēti attiecīgās

pašvaldības nolikumā un domes lēmumos;

1.7. saskaņā ar Komerclikuma 292.pantu kapitālsabiedrības

padomei ir šādi uzdevumi:

1.7.1. ievēlēt un atsaukt valdes locekļus, pastāvīgi

uzraudzīt valdes darbību;

1.7.2. uzraudzīt, lai sabiedrības lietas tiktu kārtotas

saskaņā ar likumiem, statūtiem un akcionāru sapulces

lēmumiem;

1.7.3. izskatīt sabiedrības gada pārskatu un valdes

priekšlikumu par peļņas izlietošanu un sastādīt ziņojumu

(Komerclikuma 174.pants);

1.7.4. pārstāvēt sabiedrību tiesā visās sabiedrības

celtajās prasībās pret valdes locekļiem, kā arī valdes locekļu

celtajās prasībās pret sabiedrību un pārstāvēt sabiedrību citās

tiesiskajās attiecībās ar valdes locekļiem;

1.7.5. apstiprināt darījuma slēgšanu starp sabiedrību un

valdes locekli vai revidentu;

1.7.6. iepriekš izskatīt visus jautājumus, kas ir

akcionāru sapulces kompetencē vai kas pēc valdes vai padomes

locekļu ierosinājuma ir ieteikti apspriešanai sapulcē, un sniegt

par tiem atzinumu;

1.7.7. dot piekrišanu valdes lēmumam palielināt

pamatkapitālu Komerclikuma 249.panta ceturtajā daļā minētajā

gadījumā un izdarīt grozījumus sabiedrības statūtos Komerclikuma

249.panta piektajā daļā minētajā gadījumā;

1.8. saskaņā ar likuma 8.1 panta piektās daļas

1.punktu šajā likumā noteiktajos gadījumos valsts amatpersonai

(institūcijai), saņemot šā panta pirmajā, otrajā vai trešajā daļā

minēto lūgumu atļaut valsts amatpersonas amatu savienot ar citu

amatu (uzņēmuma līguma vai pilnvarojuma izpildi), ir pienākums

izvērtēt, vai amatu (uzņēmuma līguma vai pilnvarojuma izpildes)

savienošana neradīs interešu konfliktu, nebūs pretrunā ar valsts

amatpersonai saistošām ētikas normām un nekaitēs valsts

amatpersonas tiešo pienākumu pildīšanai. Tādējādi Ministru

kabinetam, pieņemot lēmumu par atļauju J.Radzevičam savienot

Rīgas Doma padomes locekļa amatu ar Rīgas pilsētas

izpilddirektora amatu, kā arī ar akciju sabiedrības "Rīgas

siltums" padomes locekļa amatu, jāizvērtē, vai šo amatu

savienošana neradīs interešu konfliktu, nebūs pretrunā ar valsts

amatpersonai saistošām ētikas normām un nekaitēs valsts

amatpersonas tiešo pienākumu pildīšanai.