Par atļauju Jānim Žīdenam savienot amatus

1. pants

Spēkā · redakcija pārbaudīta 2026-05-18

Ministru kabinets, izskatot Latvijas Sporta

pedagoģijas akadēmijas (turpmāk - akadēmija) rektora Jāņa Žīdena

2017. gada 2. oktobra iesniegumu Nr. 3.1.-12./278e

"Par Ministru kabineta rīkojuma izdošanu amatu

savienošanai" ar lūgumu atļaut savienot akadēmijas rektora

amatu ar eksperta amatu darba grupā Veselības veicināšanas un

slimību profilakses īstenošanas stratēģiskā ietvara izstrādei,

konstatēja:

1.1. J. Žīdens saskaņā ar Ministru kabineta

2014. gada 21. janvāra rīkojumu Nr. 38 "Par

Jāni Žīdenu" ir apstiprināts akadēmijas rektora amatā;

1.2. saskaņā ar Augstskolu likuma 3. panta pirmo

daļu augstskolas ir augstākās izglītības un zinātnes

institūcijas, kas īsteno akadēmiskas un profesionālas studiju

programmas, kā arī nodarbojas ar zinātni, pētniecību un

māksliniecisko jaunradi. Atbilstoši Augstskolu likuma

7. panta pirmajai daļai valsts dibinātās augstskolas

(izņemot Latvijas Nacionālo aizsardzības akadēmiju) ir

atvasinātas publiskas personas. Atbilstoši akadēmijas Satversmes

(apstiprināta ar likumu "Par Latvijas Sporta pedagoģijas

akadēmijas Satversmi" (turpmāk - akadēmijas Satversme))

1. punktam akadēmija ir Latvijas Republikas valsts

akadēmiskās un profesionālās izglītības, zinātnes, kultūras un

sporta institūcija. Saskaņā ar akadēmijas Satversmes

3. punktu akadēmijai ir atvasinātas publiskas personas

juridiskais statuss. Augstskolu likuma 17. panta pirmajā

daļā ir noteikts, ka rektors ir augstskolas augstākā amatpersona,

kas īsteno augstskolas vispārējo administratīvo vadību un bez

īpaša pilnvarojuma pārstāv augstskolu;

1.3. ievērojot minēto, saskaņā ar likuma "Par

interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā"

(turpmāk - likums) 4. panta pirmās daļas 16. punktu

J. Žīdens ieņem valsts amatpersonas amatu;

1.4. saskaņā ar likuma 7. panta piekto daļu publisku

personu iestāžu vadītāji var savienot valsts amatpersonas amatu

tikai ar:

1.4.1. amatu, kuru viņi ieņem saskaņā ar likumu, Ministru

kabineta noteikumiem un rīkojumiem;

1.4.2. amatu arodbiedrībā, biedrībā vai nodibinājumā,

politiskajā partijā, politisko partiju apvienībā vai reliģiskajā

organizācijā, ja minētā panta četrpadsmitajā daļā nav noteikts

citādi;

1.4.3. pedagoga, zinātnieka, ārsta, profesionāla

sportista un radošo darbu;

1.4.4. amatu kapitālsabiedrībā, kurā publiska persona ir

dalībnieks, ja tas saistīts ar publiskas personas interešu

pārstāvēšanu šajā sabiedrībā, nerada interešu konfliktu un ir

saņemta tās valsts amatpersonas vai koleģiālās institūcijas

rakstveida atļauja, kura attiecīgo personu iecēlusi, ievēlējusi

vai apstiprinājusi amatā;

1.4.5. amatu kapitālsabiedrībā, kurā publiskas personas

kapitālsabiedrība ir dalībnieks, ja tas saistīts ar publiskas

personas interešu pārstāvēšanu šajā sabiedrībā, nerada interešu

konfliktu un ir saņemta tās valsts amatpersonas vai koleģiālās

institūcijas rakstveida atļauja, kura attiecīgo personu iecēlusi,

ievēlējusi vai apstiprinājusi amatā;

1.4.6. citu amatu publiskas personas institūcijā, ja to

savienošana nerada interešu konfliktu un ir saņemta tās valsts

amatpersonas vai koleģiālās institūcijas rakstveida atļauja, kura

attiecīgo personu iecēlusi, ievēlējusi vai apstiprinājusi

amatā;

1.4.7. eksperta (konsultanta) darbu, kura izpildes vieta

ir citas valsts administrācija, starptautiskā organizācija vai

tās pārstāvniecība (misija), ja tas nerada interešu konfliktu un

ir saņemta tās valsts amatpersonas vai koleģiālās institūcijas

rakstveida atļauja, kura attiecīgo personu iecēlusi, ievēlējusi

vai apstiprinājusi amatā;

1.4.8. saskaņā ar Augstskolu likuma 17. panta piekto

daļu ievēlēto rektoru apstiprina Ministru kabinets pēc

augstskolas dibinātāja ierosinājuma. Ņemot vērā minēto, saskaņā

ar likuma 7. panta piekto daļu J. Žīdens var savienot

akadēmijas rektora amatu ar eksperta amatu darba grupā Veselības

veicināšanas un slimību profilakses īstenošanas stratēģiskā

ietvara izstrādei, ja to savienošana nerada interešu konfliktu un

ir saņemta Ministru kabineta rakstveida atļauja;

1.5. saskaņā ar likuma 1. panta 5. punktu

interešu konflikts ir situācija, kurā valsts amatpersonai, pildot

valsts amatpersonas amata pienākumus, jāpieņem lēmumi vai

jāpiedalās lēmumu pieņemšanā, vai jāveic citas ar valsts

amatpersonas amatu saistītas darbības, kas ietekmē vai var

ietekmēt šīs valsts amatpersonas, tās radinieku vai darījuma

partneru personiskās vai mantiskās intereses;

1.6. saskaņā ar akadēmijas Satversmes

21.1 punktu rektoram ir šādi pienākumi:

1.6.1. atbild par akadēmijas darbības atbilstību

akadēmijas Satversmei un normatīvajiem aktiem;

1.6.2. atbild par akadēmijā iegūstamās izglītības un

veikto zinātnisko pētījumu un īstenotās jaunrades kvalitāti;

1.6.3. nodrošina akadēmijai piešķirto valsts budžeta

līdzekļu, kā arī akadēmijas mantas likumīgu, ekonomisku un

mērķtiecīgu izmantošanu, personiski atbild par akadēmijas

finansiālo darbību;

1.6.4. veicina un atbild par akadēmijas personāla

attīstību un nodrošina personāla un studējošo akadēmisko

brīvību;

1.6.5. atbild par akadēmijas stratēģijas īstenošanu un

sagatavo akadēmijas budžetu;

1.6.6. izveido konsultatīvo padomi (rektorātu);

1.6.7. nosaka prorektoru kompetenci, ievērojot Senāta

nolikumā noteikto prorektora amata ieņemšanas kārtību;

1.6.8. veic citus normatīvajos aktos un akadēmijas

Satversmē noteiktos rektora pienākumus;

1.7. saskaņā ar akadēmijas Satversmes 14. punktu

akadēmijas kompetencē ietilpst:

1.7.1. Satversmes pieņemšana un izstrāde;

1.7.2. personālsastāva veidošana;

1.7.3. studiju plānu, grafiku un programmu izstrādāšana

un pilnveidošana, akadēmiskā personāla izraudzīšanās, sporta

zāļu, stadionu, laboratoriju, bibliotēkas un citas struktūras

iekārtošana tā, lai studējošiem dotu iespēju iegūt zināšanas,

prasmes un iemaņas, akadēmisko izglītību, profesionālo prasmi

atbilstoši zinātnes attīstības līmenim un Latvijas kultūras

tradīcijām;

1.7.4. pārbaudījumu un eksāmenu prasību un procedūru

nodrošināšana tādā kvalitātē, lai piešķirtos grādus un

nosaukumus, iegūtos diplomus un profesionālās kvalifikācijas,

studiju programmu apgūšanu atzītu citās augstskolās kā Latvijā,

tā arī citās valstīs;

1.7.5. studiju saturu un formu, studējošo uzņemšanas

papildu noteikumu noteikšana, imatrikulācijas kārtības

noteikšana, kā arī akadēmijas zinātniskās pētniecības darba

pamatvirzienu noteikšana;

1.7.6. iekšējās kvalitātes nodrošināšanas sistēmas

īstenošana;

1.7.7. organizatoriskās un pārvaldes struktūras

noteikšana;

1.7.8. darba samaksas noteikšana, kas nav mazāka par

Ministru kabineta noteiktajām likmēm;

1.7.9. promocijas veikšana, kvalifikācijas piešķiršana,

attiecīgo akadēmijas diplomu izsniegšana, kas atbilst Latvijas

Republikas normatīvajiem aktiem;

1.7.10. tālākizglītības darba veikšana;

1.7.11. akadēmijas goda doktoru, emeritēto profesoru

ievēlēšana, akadēmijas goda nosaukumu, prēmiju un

personālstipendiju nodibināšana un piešķiršana;

1.8. saskaņā ar veselības ministra 2017. gada

27. jūnija rīkojumu Nr. 127 "Par ekspertu darba

grupas izveidi Veselības veicināšanas un slimību profilakses

īstenošanas stratēģiskā ietvara izstrādei" ir izveidota

darba grupa, kuras sastāvā kā eksperts ir iekļauts akadēmijas

rektors J. Žīdens. Minētās darba grupas mērķis ir izstrādāt

Veselības veicināšanas un slimību profilakses politikas

īstenošanas stratēģiskā ietvara projektu;

1.9. izvērtējot minēto, secināms, ka J. Žīdena kā

eksperta darbs attiecīgajā darba grupā nav saistāms ar akadēmijas

rektoram noteiktajiem pienākumiem, līdz ar to nav saskatāmas

pazīmes, kas liecinātu par interešu konflikta situāciju,

savienojot valsts amatpersonas amatu ar eksperta pienākumu

pildīšanu attiecīgajā darba grupā;

1.10. attiecībā uz to, vai J. Žīdena valsts

amatpersonas amata savienošana ar eksperta pienākumu pildīšanu

attiecīgajā darba grupā nebūs pretrunā ar valsts amatpersonai

saistošām ētikas normām un nekaitēs valsts amatpersonas tiešo

pienākumu pildīšanai, konstatējams, ka saskaņā ar likuma

22. panta pirmo daļu valsts amatpersona darbojas atbilstoši

attiecīgajā profesijā, jomā vai nozarē apstiprinātiem uzvedības

(ētikas) kodeksiem, un viens no amatpersonas pienākumiem ir

ievērot profesionālās ētikas pamatprincipus un vispārpieņemtās

ētikas normas. Saskaņā ar likuma 22. panta otro daļu valsts

amatpersona atsakās no amata pienākumu veikšanas vai valsts

amatpersonas amata savienošanas gadījumā, ja ētisku apsvērumu dēļ

varētu tikt apšaubīta tās darbības objektivitāte un

neitralitāte.