1. pants

Ministru kabinets (Rīgā, Brīvības bulvārī 36, LV-1050),

izskatot Jura Stinkas iesniegumu ar lūgumu atļaut savienot

Liepājas speciālās ekonomiskās zonas valdes locekļa amatu ar

Ekonomikas ministrijas valsts sekretāra amatu, konstatēja:

1.2. Liepājas speciālās ekonomiskās zonas likuma 8. panta

pirmajā daļā ir noteikts, ka Liepājas speciālās ekonomiskās zonas

pārvalde ir valsts un pašvaldības izveidota atvasināta publisko

tiesību juridiskā persona, kas atrodas Ministru kabineta

pārraudzībā. Savukārt saskaņā ar Liepājas speciālās ekonomiskās

zonas likuma 9. panta otro un trešo daļu Liepājas speciālās

ekonomiskās zonas valdes sastāvā iekļaujami trīs valsts interešu

pārstāvji, kas deleģēti no Ekonomikas ministrijas, Finanšu

ministrijas un Satiksmes ministrijas, trīs Liepājas pilsētas

domes deleģēti pārstāvji un trīs Liepājas pilsētas domes ieteikti

Liepājas komersantu pārstāvji. Liepājas speciālās ekonomiskās

zonas valdes locekļus uz pieciem gadiem amatā ieceļ Ministru

kabinets;

1.3. saskaņā ar Liepājas speciālās ekonomiskās zonas likuma 3.

pantu Liepājas speciālā ekonomiskā zona izveidota, lai attīstītu

un veicinātu tirdzniecību, rūpniecību, kuģniecību un gaisa

satiksmi, kā arī starptautisku preču apmaiņu caur Latviju. Tās

uzdevums ir piesaistīt ieguldījumus ražošanas un infrastruktūras

attīstībai un jaunu darbavietu radīšanai Liepājā, kā arī veicināt

Liepājas reģiona attīstību;

1.4. saskaņā ar Liepājas speciālās ekonomiskās zonas likuma

10. pantu Liepājas speciālās ekonomiskās zonas valde veic šādas

funkcijas:

1.4.1. apstiprina Liepājas speciālās ekonomiskās zonas

attīstības plānu saskaņā ar šo likumu, valsts, pašvaldību un

sabiedrības interesēm;

1.4.2. slēdz līgumus ar Liepājas speciālās ekonomiskās zonas

ieguldītājiem par ieguldījumiem un komercsabiedrību darbību

Liepājas speciālās ekonomiskās zonas teritorijā;

1.4.3. slēdz līgumus ar Liepājas speciālās ekonomiskās zonas

komercsabiedrībām par to komercdarbību Liepājas speciālās

ekonomiskās zonas teritorijā;

1.4.4. izsniedz Liepājas speciālās ekonomiskās zonas

komercsabiedrībām apliecības par tiesībām piemērot likumā

"Par nodokļu piemērošanu brīvostās un speciālajās

ekonomiskajās zonās" paredzētos nodokļu atvieglojumus;

1.4.5. nosaka brīvās zonas un to robežas, saskaņojot ar Valsts

ieņēmumu dienestu šo zonu atbilstību brīvās zonas režīma

ieviešanai;

1.4.6. slēdz līgumus par Liepājas speciālās ekonomiskās zonas

teritorijā esošās zemes iznomāšanu vai atsavināšanu, izņemot

ostas zemes atsavināšanu, kā arī šajā likumā norādītos gadījumus,

kad zemes un cita nekustamā īpašuma privatizāciju Liepājas

speciālās ekonomiskās zonas teritorijā veic citas

institūcijas;

1.4.7. slēdz līgumus ar Liepājas speciālās ekonomiskās zonas

komercsabiedrībām par atsevišķu saimniecisko funkciju vispārēju

nodošanu tām atsevišķās Liepājas speciālās ekonomiskās zonas

apkalpošanas jomās vai atsevišķās Liepājas speciālās ekonomiskās

zonas teritorijas daļās;

1.4.8. kontrolē noslēgto līgumu izpildi;

1.4.9. apstiprina perspektīvo un nākamā gada finanšu līdzekļu

izlietojuma budžetu;

1.4.10. ieceļ, vada un kontrolē Liepājas speciālās ekonomiskās

zonas izpildaparātu;

1.4.11. veic normatīvajos aktos noteiktos brīvās zonas

administrācijas pienākumus Liepājas speciālās ekonomiskās zonas

teritorijā;

1.4.12. izlemj citus jautājumus, kuri ietilpst tās kompetencē

saskaņā ar šo likumu, Likumu par ostām, Liepājas speciālās

ekonomiskās zonas pārvaldes nolikumu, Liepājas ostas noteikumiem

un citiem normatīvajiem aktiem;

1.4.13. var pārņemt savā kompetencē jebkuru Liepājas speciālās

ekonomiskās zonas izpildaparāta kompetencē nodoto jautājumu;

1.5. Liepājas speciālās ekonomiskās zonas valdes loceklis ir

uzskatāms par valsts amatpersonu likuma "Par interešu

konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā" (turpmāk -

Interešu konflikta novēršanas likums) 4. panta otrās daļas

izpratnē;

1.6. Interešu konflikta novēršanas likuma 4. panta otrajā daļā

ir noteikts, ka par valsts amatpersonām uzskatāmas arī personas,

kurām, pildot amata pienākumus publiskas personas institūcijās,

saskaņā ar normatīvajiem aktiem ir tiesības:

1.6.1. izdot administratīvos aktus;

1.6.2. veikt uzraudzības, kontroles, izziņas vai sodīšanas

funkcijas attiecībā uz personām, kas neatrodas to tiešā vai

netiešā pakļautībā;

1.6.3. pieņemt vai sagatavot lēmumus par publiskas personas

mantas iegūšanu, tās nodošanu citu personu īpašumā, lietošanā vai

valdījumā, atsavināšanu citām personām vai apgrūtināšanu ar lietu

vai saistību tiesībām, kā arī finanšu līdzekļu sadalīšanu;

1.7. saskaņā ar Interešu konflikta novēršanas likuma 7. panta

sesto daļu šā likuma 4. panta otrajā daļā minētajām amatpersonām,

kurām šajā pantā nav noteikti īpaši amatu savienošanas

nosacījumi, ir atļauts savienot valsts amatpersonas amatu tikai

ar:

1.7.1. amatu, kuru tās ieņem saskaņā ar likumu, Ministru

kabineta noteikumiem un rīkojumiem;

1.7.2. pedagoga, zinātnieka, profesionāla sportista un radošo

darbu;

1.7.3. amatu arodbiedrībā;

1.7.4. citu amatu, uzņēmuma līguma vai šā panta vienpadsmitajā

daļā neminēta pilnvarojuma izpildi, ja to savienošana nerada

interešu konfliktu un ir saņemta attiecīgās publiskās personas

iestādes vadītāja vai viņa pilnvarotas personas rakstveida

atļauja;

1.7.5. saimniecisko darbību individuālā komersanta statusā vai

reģistrējoties Valsts ieņēmumu dienestā kā saimnieciskās darbības

veicējam saskaņā ar likumu "Par iedzīvotāju ienākuma

nodokli", ja šī savienošana nerada interešu konfliktu un ir

saņemta attiecīgās publiskās personas iestādes vadītāja vai viņa

pilnvarotas personas rakstveida atļauja;

1.8. saskaņā ar Interešu konflikta novēršanas likuma

8.1 panta pirmo daļu personai, kura, stājoties valsts

amatpersonas amatā, vienlaikus ieņem citu amatu un šāda amatu

savienošana ir pieļaujama, saņemot amatpersonas (institūcijas)

rakstveida atļauju, ir pienākums pirms iecelšanas, ievēlēšanas

vai apstiprināšanas amatā rakstveidā iesniegt šai amatpersonai

(institūcijai) lūgumu atļaut valsts amatpersonas amatu savienot

ar citu amatu. Par amatu šā panta izpratnē uzskatāma arī

saimnieciskās darbības veikšana, uzņēmuma līguma vai pilnvarojuma

izpilde;

1.9. ievērojot pastāvošo praksi, ka atļauju savienot Liepājas

speciālās ekonomiskās zonas valdes locekļa amatu ar citu amatu

sniedz Ministru kabinets, un pamatojoties uz Liepājas speciālās

ekonomiskās zonas likuma 9. panta trešo daļu, kas nosaka, ka

Liepājas speciālās ekonomiskās zonas valdes locekļus amatā ieceļ

Ministru kabinets, Ministru kabinets ir institūcija, kas saskaņā

ar Interešu konflikta novēršanas likuma 7. panta sestās daļas 3.

punktu ir tiesīga izsniegt atļauju savienot Liepājas speciālās

ekonomiskās zonas valdes locekļa amatu ar Ekonomikas ministrijas

valsts sekretāra amatu;

1.10. ņemot vērā šā rīkojuma 1.7.4. apakšpunktu, Liepājas

speciālās ekonomiskās zonas valdes loceklim ir atļauts savienot

valsts amatpersonas amatu ar Ekonomikas ministrijas valsts

sekretāra amatu, ja to savienošana nerada interešu konfliktu un

ir saņemta attiecīgās publiskās personas iestādes vadītāja vai

viņa pilnvarotas personas rakstveida atļauja;

1.11. Juris Stinka iecelts Ekonomikas ministrijas valsts

sekretāra amatā ar 2016. gada 16. maiju saskaņā ar

Ministru prezidenta biedra, ekonomikas ministra 2016. gada

21. aprīļa rīkojumu Nr. 369-p "Par J. Stinkas

iecelšanu amatā", ievērojot Ministru kabineta 2016. gada 13.

aprīļa rīkojumu Nr. 255 "Par Juri Stinku", ar kuru

Ministru kabinets apstiprināja Jura Stinkas kandidatūru

iecelšanai Ekonomikas ministrijas valsts sekretāra amatā saskaņā

ar Valsts civildienesta likuma 11. panta trešo daļu;

1.12. Ministru kabineta 2010. gada 23. marta

noteikumu Nr. 271 "Ekonomikas ministrijas

nolikums" 1. punktā ir noteikta Ekonomikas ministrijas

kompetence - Ekonomikas ministrija ir vadošā valsts pārvaldes

iestāde ekonomiskās politikas jomā. Ministrija izstrādā un īsteno

tautsaimniecības struktūrpolitiku, rūpniecības politiku,

enerģētikas politiku, ārējo ekonomisko politiku, iekšējā tirgus

politiku (precēm un pakalpojumiem), komercdarbības attīstības

politiku, konkurētspējas un tehnoloģiju attīstības politiku,

patērētāju tiesību aizsardzības politiku, būvniecības un mājokļu

politiku un citu politiku normatīvajos aktos noteiktajās jomās.

Saskaņā ar Ministru kabineta 2010. gada 23. marta noteikumu

Nr. 271 "Ekonomikas ministrijas nolikums" 11.

punktu Ekonomikas ministrijas valsts sekretārs:

1.12.1. organizē nozares politikas un stratēģijas izstrādi un

nozares politikas īstenošanu;

1.12.2. vada iestādes administratīvo darbu un nodrošina

ministrijas funkciju izpildi;

1.12.3. nodrošina ministra un parlamentārā sekretāra rīkojumu

izpildi;

1.12.4. izveido racionālu struktūru ministrijas funkciju

izpildei;

1.12.5. plāno finanšu resursus ministrijas padotībā esošajām

valsts pārvaldes iestādēm;

1.12.6. pieņem pārvaldes lēmumus un izdod iekšējos normatīvos

aktus;

1.12.7. bez īpaša pilnvarojuma pārstāv ministriju;

1.12.8. dod tiešus rīkojumus ministrijas pārvaldes

amatpersonām un darbiniekiem;

1.12.9. nodrošina ministrijas darbības nepārtrauktību, ja

notikusi ministrijas politiskās vadības maiņa;

1.12.10. veic citas Valsts pārvaldes iekārtas likumā noteiktās

tiešās valsts pārvaldes iestādes vadītāja funkcijas, kā arī citos

normatīvajos aktos noteiktās funkcijas.