1. pants

Ministru kabinets (Rīgā, Brīvības bulvārī 36,

LV-1050), izskatot satiksmes ministra izvirzītā pārstāvja Rīgas

brīvostas valdē Kaspara Ozoliņa 2014. gada 12. novembra

iesniegumu ar lūgumu atļaut savienot Rīgas ostas valdes locekļa

amatu ar Satiksmes ministrijas valsts sekretāra amatu,

konstatēja:

1.1. K. Ozoliņš iecelts Satiksmes ministrijas valsts

sekretāra amatā ar 2013. gada 18. jūniju saskaņā ar

satiksmes ministra 2013. gada 18. jūnija rīkojumu

Nr. 01.2-03/131 "Par K. Ozoliņa iecelšanu

amatā", ievērojot Ministru kabineta 2013. gada

14. jūnija rīkojumu Nr. 248 "Par

K. Ozoliņu", ar kuru saskaņā Ministru kabinets

apstiprināja K. Ozoliņa kandidatūru iecelšanai Satiksmes

ministrijas valsts sekretāra amatā (Valsts civildienesta likuma

11. panta trešā daļa);

1.2. likuma "Par interešu konflikta novēršanu valsts

amatpersonu darbībā" (turpmāk - likums) 4. panta

2.3 daļā ir noteikts, ka par valsts amatpersonām ir

uzskatāmas arī personas, kuras ieņem ostas valdes locekļa amatu,

un šo amatpersonu amatu savienošanas ierobežojumi ir noteikti

likuma 7. panta 5.1 daļā, ar kuru saskaņā ostas

valdes locekļa amatu ir atļauts savienot tikai ar:

1.2.1. amatu, kuru tās ieņem saskaņā ar likumu, Ministru

kabineta noteikumiem un rīkojumiem;

1.2.2. amatu biedrībā vai nodibinājumā, politiskajā

partijā, politisko partiju apvienībā vai reliģiskajā

organizācijā;

1.2.3. pedagoga, zinātnieka, ārsta, profesionāla

sportista un radošo darbu;

1.2.4. citu amatu, uzņēmuma līguma vai pilnvarojuma

izpildi, ja to savienošana nerada interešu konfliktu un ir

saņemta tās valsts amatpersonas vai koleģiālās institūcijas

rakstveida atļauja, kura attiecīgo personu iecēlusi, ievēlējusi

vai apstiprinājusi amatā;

1.3. ņemot vērā, ka Satiksmes ministrijas valsts

sekretāra amats ir cits amats valsts institūcijā un ka Rīgas

ostas valdes locekļus, kurus izvirzījis ekonomikas ministrs,

finanšu ministrs, satiksmes ministrs un vides aizsardzības un

reģionālās attīstības ministrs, amatā ieceļ un no amata atbrīvo

Ministru kabinets (Likuma par ostām 8. panta trešā daļa),

piemērojams likuma 7. panta 5.1 daļas

4. punkts un rakstveida atļauju amatu savienošanai ir

kompetents izsniegt Ministru kabinets;

1.4. Rīgas brīvostas likuma 5. panta pirmajā daļā ir

noteikts, ka brīvostas pārvaldīšanu veic ostas pārvalde, kuras

statuss noteikts Likumā par ostām. Ostas pārvaldes kompetenci

nosaka šis likums, Likums par ostām, Rīgas brīvostas pārvaldes

nolikums un Rīgas brīvostas noteikumi, kas reglamentē brīvostas

iekšējo režīmu. No Rīgas brīvostas likuma 2. panta izriet,

ka Rīgas brīvosta ir izveidota, lai veicinātu Latvijas līdzdalību

starptautiskajā tirdzniecībā, investīciju piesaisti, ražošanas un

pakalpojumu attīstību, kā arī jaunu darbavietu radīšanu;

1.5. brīvostas iekšējo režīmu reglamentē Ministru

kabineta 2012. gada 29. maija noteikumi Nr. 378

"Rīgas brīvostas pārvaldes nolikums", ar kuriem saskaņā

brīvostas pārvaldes sastāvā ir brīvostas valde, kas ir augstākā

lēmējinstitūcija. Valde:

1.5.1. izskata un pieņem lēmumu par brīvostas noteikumu

projektu;

1.5.2. izskata un pieņem lēmumu par brīvostas robežu

projektu;

1.5.3. apstiprina ostas attīstības programmu;

1.5.4. apstiprina ostas mārketinga stratēģiju trim gadiem;

1.5.5. apstiprina brīvostas pārvaldes budžetu katram

finansiālajam gadam;

1.5.6. izdara izmaiņas kārtējā gada budžetā, apstiprina

un precizē turpmāko gadu investīciju programmu;

1.5.7. apstiprina brīvostas pārvaldes finanšu līdzekļu

izlietojuma tāmes projektu nākamajam kalendāra gadam un

turpmākajiem pieciem gadiem un izdara grozījumus tajā;

1.5.8. izlemj jautājumus par zemes un būvju nodošanu

nomā, kā arī nosaka zemes un būvju nomas maksas apmēru;

1.5.9. izskata komersantu iesniegumus par to darbību

brīvostā;

1.5.10. pieņem lēmumus par atļauju uzsākt paredzēto

darbību ostas teritorijā atbilstoši likumam "Par ietekmes uz

vidi novērtējumu";

1.5.11. izsniedz atļaujas licencētas komercdarbības

veikšanai brīvostā;

1.5.12. izsniedz atļaujas par tiesībām piemērot tiešo

nodokļu atvieglojumus un īpašu kārtību valsts sociālās

apdrošināšanas iemaksu veikšanai;

1.5.13. izlemj par līgumu slēgšanu, kā arī par tāda

līguma slēgšanu, kura summa pārsniedz 75 000 euro vai

darbības laiks pārsniedz piecus gadus;

1.5.14. apstiprina brīvostas pārvaldes struktūru un

personālsastāvu;

1.5.15. iesniedz Latvijas Ostu, tranzīta un loģistikas

padomei priekšlikumus par valsts investīciju piesaistīšanu

brīvostai;

1.5.16. izlemj jautājumus par tādu kredītu ņemšanu, kas

pārsniedz minēto noteikumu 33.13. apakšpunktā norādīto

apmēru;

1.5.17. sagatavo un iesniedz Latvijas Ostu, tranzīta un

loģistikas padomei priekšlikumus par nekustamā īpašuma

atsavināšanu sabiedrības vajadzībām;

1.5.18. pieņem ieteikuma rakstura lēmumus par brīvostas

pārvaldes valdījumā esošā nekustamā īpašuma atsavināšanu,

nekustamā īpašuma iegūšanu valsts vai pašvaldības īpašumā, kā arī

komunikāciju un citu objektu izbūvi brīvostā, kas var ietekmēt

ostas darbību;

1.5.19. pieņem lēmumus par nekustamā īpašuma iegūšanu

brīvostas pārvaldes īpašumā un brīvostas pārvaldei piederošā

nekustamā īpašuma atsavināšanu;

1.5.20. izīrē vai iznomā brīvostas pārvaldes labā

nodibinātos servitūtus uz citām juridiskām un fiziskām personām

piederošo nekustamo īpašumu;

1.5.21. atceļ brīvostas pārvaldnieka rīkojumus;

1.5.22. iesniedz Satiksmes ministrijā priekšlikumus par

nepieciešamajiem grozījumiem Rīgas brīvostas pārvaldes

nolikumā;

1.5.23. apstiprina brīvostas pārvaldes emblēmu, citu

atribūtiku un veidlapu paraugus;

1.5.24. izlemj citus ar brīvostas darbību saistītus

jautājumus;

1.6. ministrijas valsts sekretāra pienākumi ir noteikti

Valsts pārvaldes iekārtas likumā. Saskaņā ar Valsts pārvaldes

iekārtas likuma 23. panta pirmo daļu valsts sekretārs ir

ministrijas administratīvais vadītājs un saskaņā ar

17. pantu:

1.6.1. pārvalda iestādes finanšu, personāla un citus

resursus;

1.6.2. nosaka iestādes pārvaldes amatpersonu un

darbinieku pienākumus;

1.6.3. ieceļ amatā un atbrīvo no tā amatpersonas, pieņem

darbā un atlaiž no tā darbiniekus;

1.6.4. nodrošina iestādes gadskārtējā darbības plāna un

budžeta pieprasījuma izstrādi;

1.6.5. izveido iestādes iekšējās kontroles sistēmu, kā

arī uzrauga un uzlabo to;

1.6.6. nosaka pārvaldes lēmumu priekšpārbaudes un

pēcpārbaudes kārtību;

1.6.7. veic satiksmes ministra dotos uzdevumus,

ministrijas nolikumā noteiktos pienākumus, kā arī citas

normatīvajos aktos noteiktās funkcijas un atbild par to

izpildi;

1.7. papildus Valsts pārvaldes iekārtas likumā

noteiktajiem pienākumiem Satiksmes ministrijas valsts sekretāram

ir šādi pienākumi:

1.7.1. atbilstoši Satiksmes ministrijas reglamentam -

ministrijas kompetencē esošo jomu, funkciju un uzdevumu vispārēja

pārraudzība, kas saistīti ar:

1.7.1.1. tiesību aktiem un Ministru kabineta kārtības

rullī noteikto prasību izpildi;

1.7.1.2. valsts kapitāla daļu turētāja funkcijām;

1.7.1.3. valsts mantas un līdzekļu lietderīgu izmantošanu

un kontroli;

1.7.1.4. nozaru investīciju programmu izstrādi un

ieviešanu, kā arī Eiropas Savienības fondu un ārvalstu finanšu

palīdzības līdzekļu apguvi;

1.7.1.5. kvalitātes vadību;

1.7.1.6. klasificētās informācijas apriti un

aizsardzību;

1.7.1.7. Rail Baltica projekta realizācijas

ietvaros doto uzdevumu izpildes pārraudzību un Rail

Baltica projekta izveidotās sabiedrības ar ierobežotu

atbildību "Eiropas dzelzceļa līnijas" darbību;

1.7.1.8. cilvēkresursiem, darba un civilo

aizsardzību;

1.7.1.9. tieši pakļauto struktūrvienību kompetencē esošo

jautājumu pārraudzību;

1.7.1.10. ministra uzdevumiem un pilnvarojumiem;

1.7.2. nodrošināt ministrijas darbības nepārtrauktību, ja

notikusi ministrijas politiskās vadības maiņa;

1.7.3. apstiprināt ministrijas nozares vadības personāla

sarakstu valsts budžetā paredzētā štata vienību skaita un darba

samaksas fonda ietvaros;

1.7.4. izdot rīkojumus ministrijas kompetencē esošajos

jautājumos, ja normatīvajos aktos šādas tiesības nav paredzētas

tikai ministram;

1.7.5. tieši pakļauto ministrijas patstāvīgo

struktūrvienību darbības pārraudzība;

1.7.6. ministrijas interešu pārstāvēšana valsts sekretāra

līmenī Ministru kabineta sēdēs, Ministru kabineta komitejas sēdēs

un Valsts sekretāru sanāksmēs;

1.7.7. Valsts kancelejā iesniedzamo tiesību aktu projektu

vizēšana (parakstīšana);

1.7.8. atzinumu par citu institūciju izstrādātajiem

tiesību aktu projektiem parakstīšana;

1.7.9. Satiksmes ministrijas un tās kompetencē esošo

nozaru interešu, atsevišķos gadījumos - valsts interešu -

pārstāvēšana starptautiskās institūcijās (tai skaitā Eiropas

Savienības institūcijās), valsts institūcijās, pašvaldībās un

attiecībās ar fiziskām un juridiskām personām atbilstoši

kompetencei un saskaņā ar ministra norādījumiem;

1.7.10. citu ar valsts sekretāra darbības specifiku

saistītu pienākumu veikšana saskaņā ar ministra doto uzdevumu un

Satiksmes ministrijas darbības reglamentu;

1.8. saskaņā ar likuma "Par valsts un pašvaldību

kapitāla daļām un kapitālsabiedrībām" 12. pantu

K. Ozoliņš pilda valsts kapitāla daļu turētāja pārstāvja

pienākumus sabiedrībā ar ierobežotu atbildību "Eiropas

dzelzceļa līnijas" un akciju sabiedrībā "Air Baltic

Corporation" (turpmāk - Satiksmes ministrijas

kapitālsabiedrības). Dalībnieku un akcionāru sapulces kompetence

noteikta likuma "Par valsts un pašvaldību kapitāla daļām un

kapitālsabiedrībām" 48. pantā, 64. panta otrajā

daļā, 76. pantā un 98. panta otrajā daļā;

1.9. atbilstoši likuma "Par valsts un pašvaldību

kapitāla daļām un kapitālsabiedrībām" 12. panta

pirmajai daļai, ja valsts kapitāla daļu turētājs ir ministrija,

šajā likumā paredzētos kapitāla daļu turētāja lēmumus pieņem

ministrijas valsts sekretārs vai ar valsts sekretāra rīkojumu

noteikta cita ministrijas amatpersona, kurai ir visas

normatīvajos aktos paredzētās kapitāla daļu turētāja pārstāvja

tiesības, pienākumi un atbildība. No minētā izriet, ka kapitāla

daļu turētāja pārstāvis piedalās kapitālsabiedrības

akcionāru/dalībnieku sapulcē un pārstāv kapitāla daļu turētāju.

Atbilstoši likuma "Par valsts un pašvaldību kapitāla daļām

un kapitālsabiedrībām" 12. panta piektajai daļai

kapitāla daļu turētāja pārstāvis kapitāla daļu turētāja pārstāvja

pienākumus pilda atbilstoši viņam noteiktajiem amata pienākumiem

attiecīgajā ministrijā un atlīdzību par šo pienākumu pildīšanu

saņem attiecīgajam amatam noteiktās mēnešalgas ietvaros;

1.10. Satiksmes ministrija ir 100 % valsts kapitāla

daļu turētāja sabiedrībā ar ierobežotu atbildību "Eiropas

dzelzceļa līnijas" un 99,77 % valsts kapitāla daļu

turētāja akciju sabiedrībā "Air Baltic Corporation".

Līdz ar to kapitāla daļu turētāja pārstāvja amats nav uzskatāms

par citu amatu likuma izpratnē.