1. pants
Spēkā · redakcija pārbaudīta 2026-05-18
Ministru kabinets (Rīgā, Brīvības bulvārī 36,
LV-1050), izskatot Kaspara Ozoliņa 2016. gada
25. februāra iesniegumu ar lūgumu atļaut savienot Ventspils
ostas valdes locekļa amatu ar Satiksmes ministrijas valsts
sekretāra amatu, konstatēja:
1.1. K. Ozoliņš iecelts Satiksmes ministrijas valsts
sekretāra amatā ar satiksmes ministra 2013. gada
18. jūnija rīkojumu Nr. 01.2-03/131 "Par
K. Ozoliņa iecelšanu amatā", pamatojoties uz Ministru
kabineta 2013. gada 14. jūnija rīkojumu Nr. 248
"Par K. Ozoliņu", ar kuru Ministru kabinets
apstiprināja K. Ozoliņa kandidatūru iecelšanai Satiksmes
ministrijas valsts sekretāra amatā (Valsts civildienesta likuma
11. panta trešā daļa);
1.2. likuma "Par interešu konflikta novēršanu valsts
amatpersonu darbībā" (turpmāk - likums) 4. panta
2.3 daļā ir noteikts, ka par valsts amatpersonām ir
uzskatāmas arī personas, kuras ieņem ostas valdes locekļa amatu,
un šo amatpersonu amatu savienošanas ierobežojumi ir noteikti
likuma 7. panta 5.1 daļā, kas paredz, ka ostas
valdes locekļa amatu ir atļauts savienot tikai ar:
1.2.1. amatu, kuru tās ieņem saskaņā ar likumu, Ministru
kabineta noteikumiem un rīkojumiem;
1.2.2. amatu biedrībā vai nodibinājumā, politiskajā
partijā, politisko partiju apvienībā vai reliģiskajā
organizācijā;
1.2.3. pedagoga, zinātnieka, ārsta, profesionāla
sportista un radošo darbu;
1.2.4. citu amatu, uzņēmuma līguma vai pilnvarojuma
izpildi, ja to savienošana nerada interešu konfliktu un ir
saņemta tās valsts amatpersonas vai koleģiālās institūcijas
rakstveida atļauja, kura attiecīgo personu iecēlusi, ievēlējusi
vai apstiprinājusi amatā;
1.3. ņemot vērā, ka Satiksmes ministrijas valsts
sekretāra amats ir cits amats valsts institūcijā un ka Ventspils
ostas valdes locekļus, kurus izvirzījis ekonomikas ministrs,
finanšu ministrs, satiksmes ministrs un vides aizsardzības un
reģionālās attīstības ministrs, amatā ieceļ un no amata atbrīvo
Ministru kabinets (Likuma par ostām 8. panta trešā daļa),
piemērojams likuma 7. panta 5.1 daļas
4. punkts un rakstveida atļauju amatu savienošanai ir
kompetents izsniegt Ministru kabinets;
1.4. Ventspils brīvostas likuma 5. panta pirmajā
daļā ir noteikts, ka brīvostu pārvalda Ventspils ostas pārvalde,
kuras kompetence noteikta minētajā likumā, Likumā par ostām,
Ventspils brīvostas pārvaldes nolikumā un Ventspils brīvostas
noteikumos, kas reglamentē brīvostas iekšējo režīmu. No Ventspils
brīvostas likuma 2. pantā noteiktā izriet, ka Ventspils
brīvosta ir izveidota, lai veicinātu Latvijas līdzdalību
starptautiskajā tirdzniecībā, investīciju piesaisti, ražošanas un
pakalpojumu attīstību, kā arī jaunu darba vietu radīšanu.
Ventspils ostas valdei un valdes loceklim ir šādi pienākumi:
1.4.1. izskatīt un pieņemt lēmumu par brīvostas noteikumu
projektu;
1.4.2. izskatīt un pieņemt lēmumu par brīvostas robežu
projektu;
1.4.3. apstiprināt ostas attīstības programmu;
1.4.4. apstiprināt ostas mārketinga stratēģiju trim
gadiem;
1.4.5. apstiprināt brīvostas pārvaldes budžetu katram
finansiālajam gadam;
1.4.6. izdarīt izmaiņas kārtējā gada budžetā, apstiprināt
un precizēt turpmāko gadu investīciju programmu;
1.4.7. apstiprināt brīvostas pārvaldes finanšu līdzekļu
izlietojuma tāmes projektu nākamajam kalendāra gadam un
turpmākajiem pieciem gadiem un izdarīt grozījumus tajā;
1.4.8. izlemt jautājumus par zemes un būvju nodošanu
nomā, kā arī noteikt zemes un būvju nomas maksas apmēru;
1.4.9. izskatīt komersantu iesniegumus par to darbību
brīvostā;
1.4.10. pieņemt lēmumus par atļauju uzsākt paredzēto
darbību ostas teritorijā atbilstoši likumam "Par ietekmes uz
vidi novērtējumu";
1.4.11. izsniegt atļaujas licencētas komercdarbības
veikšanai brīvostā;
1.4.12. izsniegt atļaujas par tiesībām piemērot tiešo
nodokļu atvieglojumus;
1.4.13. lemt par līgumu slēgšanu, kā arī par tāda līguma
slēgšanu, kura summa pārsniedz 75 000 euro vai
darbības laiks pārsniedz piecus gadus;
1.4.14. iepazīties ar informāciju par pārvaldnieka rīcību
un darījumiem viņa kompetencē esošajos jautājumos, kas izriet no
Ventspils brīvostas pārvaldes nolikuma 33.13. apakšpunktā
minēto līgumu slēgšanas;
1.4.15. apstiprināt brīvostas pārvaldes struktūru un
amatu sarakstu;
1.4.16. iesniegt Latvijas Ostu, tranzīta un loģistikas
padomei priekšlikumus par valsts investīciju piesaistīšanu
brīvostai;
1.4.17. sagatavot un iesniegt Latvijas Ostu, tranzīta un
loģistikas padomei priekšlikumus par nekustamā īpašuma
atsavināšanu sabiedrības vajadzībām;
1.4.18. pieņemt ieteikuma rakstura lēmumus par brīvostas
pārvaldes valdījumā esošā nekustamā īpašuma atsavināšanu,
nekustamā īpašuma iegūšanu valsts vai pašvaldības īpašumā un
komunikāciju un citu objektu izbūvi brīvostā, kas var ietekmēt
ostas darbību;
1.4.19. pieņemt lēmumus par nekustamā īpašuma iegūšanu
brīvostas pārvaldes īpašumā un brīvostas pārvaldei piederošā
nekustamā īpašuma atsavināšanu;
1.4.20. izīrēt vai iznomāt brīvostas pārvaldes labā
nodibinātos servitūtus uz citām juridiskām un fiziskām personām
piederošo nekustamo īpašumu;
1.4.21. atcelt brīvostas pārvaldnieka rīkojumus;
1.4.22. iesniegt Satiksmes ministrijā priekšlikumus par
nepieciešamajiem grozījumiem Ventspils brīvostas pārvaldes
nolikumā;
1.4.23. apstiprināt brīvostas pārvaldes emblēmu, citu
atribūtiku un veidlapu paraugus;
1.4.24. izlemt citus ar brīvostas darbību saistītus
jautājumus;
1.5. ministrijas valsts sekretāra pienākumi ir noteikti
Valsts pārvaldes iekārtas likumā. Saskaņā ar Valsts pārvaldes
iekārtas likuma 23. panta pirmo daļu valsts sekretārs ir
ministrijas administratīvais vadītājs un saskaņā ar šā likuma
17. pantu:
1.5.1. pārvalda iestādes finanšu, personāla un citus
resursus;
1.5.2. nosaka iestādes pārvaldes amatpersonu un
darbinieku pienākumus;
1.5.3. ieceļ amatā un atbrīvo no tā amatpersonas, pieņem
darbā un atlaiž no tā darbiniekus;
1.5.4. nodrošina iestādes gadskārtējā darbības plāna un
budžeta pieprasījuma izstrādi;
1.5.5. izveido iestādes iekšējās kontroles sistēmu, kā
arī uzrauga un uzlabo to;
1.5.6. nosaka pārvaldes lēmumu priekšpārbaudes un
pēcpārbaudes kārtību;
1.5.7. veic satiksmes ministra dotos uzdevumus,
ministrijas nolikumā noteiktos pienākumus, kā arī citas
normatīvajos aktos noteiktās funkcijas un atbild par to
izpildi;
1.6. papildus Valsts pārvaldes iekārtas likumā
noteiktajiem pienākumiem Satiksmes ministrijas valsts sekretāram
ir šādi pienākumi:
1.6.1. atbilstoši Satiksmes ministrijas reglamentam -
ministrijas kompetencē esošo jomu, funkciju un uzdevumu vispārēja
pārraudzība, kas saistīta ar:
1.6.1.1. tiesību aktiem un Ministru kabineta kārtības
rullī noteikto prasību izpildi;
1.6.1.2. valsts kapitāla daļu turētāja funkcijām;
1.6.1.3. valsts mantas un līdzekļu lietderīgu izmantošanu
un kontroli;
1.6.1.4. nozaru investīciju programmu izstrādi un
ieviešanu, kā arī Eiropas Savienības fondu un ārvalstu finanšu
palīdzības līdzekļu apguvi;
1.6.1.5. kvalitātes vadību;
1.6.1.6. klasificētās informācijas apriti un
aizsardzību;
1.6.1.7. Rail Baltica projekta realizācijas
ietvaros doto uzdevumu izpildes pārraudzību un Rail
Baltica projekta izveidotās sabiedrības ar ierobežotu
atbildību "Eiropas dzelzceļa līnijas" darbību;
1.6.1.8. cilvēkresursiem, darba un civilo
aizsardzību;
1.6.1.9. tieši pakļauto struktūrvienību kompetencē esošo
jautājumu pārraudzību;
1.6.1.10. ministra uzdevumiem un pilnvarojumiem;
1.6.2. nodrošināt ministrijas darbības nepārtrauktību, ja
notikusi ministrijas politiskās vadības maiņa;
1.6.3. apstiprināt ministrijas nozares vadības personāla
sarakstu valsts budžetā paredzētā štata vienību skaita un darba
samaksas fonda ietvaros;
1.6.4. izdot rīkojumus ministrijas kompetencē esošajos
jautājumos, ja normatīvajos aktos šādas tiesības nav paredzētas
tikai ministram;
1.6.5. tieši pakļauto ministrijas patstāvīgo
struktūrvienību darbības pārraudzība;
1.6.6. ministrijas interešu pārstāvēšana valsts sekretāra
līmenī Ministru kabineta sēdēs, Ministru kabineta komitejas sēdēs
un Valsts sekretāru sanāksmēs;
1.6.7. Valsts kancelejā iesniedzamo tiesību aktu projektu
vizēšana (parakstīšana);
1.6.8. atzinumu par citu institūciju izstrādātajiem
tiesību aktu projektiem parakstīšana;
1.6.9. Satiksmes ministrijas un tās kompetencē esošo
nozaru interešu, atsevišķos gadījumos - valsts interešu -
pārstāvēšana starptautiskajās institūcijās (tai skaitā Eiropas
Savienības institūcijās), valsts institūcijās, pašvaldībās un
attiecībās ar fiziskām un juridiskām personām atbilstoši
kompetencei un saskaņā ar ministra norādījumiem;
1.6.10. citu ar valsts sekretāra darbības specifiku
saistītu pienākumu veikšana saskaņā ar ministra doto uzdevumu un
Satiksmes ministrijas darbības reglamentu;
1.7. saskaņā ar Publiskas personas kapitāla daļu un
kapitālsabiedrību pārvaldības likuma 12. pantu
K. Ozoliņš pilda valsts kapitāla daļu turētāja pārstāvja
pienākumus sabiedrībā ar ierobežotu atbildību "Eiropas
dzelzceļa līnijas" un akciju sabiedrībā "Air Baltic
Corporation" (turpmāk - Satiksmes ministrijas
kapitālsabiedrības). Dalībnieku un akcionāru sapulces kompetence
noteikta likuma Publiskas personas kapitāla daļu un
kapitālsabiedrību pārvaldības likuma 66. pantā,
82. panta otrajā, trešajā, ceturtajā, piektajā un astotajā
daļā, 94. pantā un 118. panta otrajā, trešajā,
ceturtajā, piektajā un devītajā daļā;
1.8. atbilstoši likuma Publiskas personas kapitāla daļu
un kapitālsabiedrību pārvaldības likuma 12. panta pirmajai
daļai, ja valsts kapitāla daļu turētājs ir ministrija, šajā
likumā paredzētos kapitāla daļu turētāja lēmumus pieņem
ministrijas valsts sekretārs vai ar valsts sekretāra rīkojumu
noteikta cita ministrijas amatpersona, kurai ir visas
normatīvajos aktos paredzētās kapitāla daļu turētāja pārstāvja
tiesības, pienākumi un atbildība. No minētā izriet, ka kapitāla
daļu turētāja pārstāvis piedalās kapitālsabiedrības
akcionāru/dalībnieku sapulcē un pārstāv kapitāla daļu turētāju.
Atbilstoši Publiskas personas kapitāla daļu un kapitālsabiedrību
pārvaldības likuma 12. panta ceturtajai daļai kapitāla daļu
turētāja pārstāvis kapitāla daļu turētāja pārstāvja pienākumus
pilda atbilstoši viņam noteiktajiem amata pienākumiem attiecīgajā
ministrijā un atlīdzību par šo pienākumu pildīšanu saņem
attiecīgajam amatam noteiktās mēnešalgas ietvaros;
1.9. Satiksmes ministrija ir 100 % valsts kapitāla
daļu turētāja sabiedrībā ar ierobežotu atbildību "Eiropas
dzelzceļa līnijas" un 99,77 % valsts kapitāla daļu
turētāja akciju sabiedrībā "Air Baltic Corporation".
Līdz ar to kapitāla daļu turētāja pārstāvja amats nav uzskatāms
par citu amatu likuma izpratnē.