Par atļauju Kasparam Rožkalnam savienot amatus

1. pants

Spēkā · redakcija pārbaudīta 2026-05-18

Ministru kabinets (Rīgā, Brīvības bulvārī 36,

LV-1050), izskatot Kaspara Rožkalna lūgumu atļaut savienot

Ventspils ostas valdes locekļa amatu ar Latvijas Investīciju un

attīstības aģentūras direktora amatu, konstatēja:

1.1. saskaņā ar likuma "Par interešu konflikta novēršanu

valsts amatpersonu darbībā" (turpmāk - likums) 4. panta

2.3 daļu par valsts amatpersonām ir uzskatāmas

arī personas, kuras ieņem ostas valdes locekļa amatu. Saskaņā ar

likuma 7. panta piekto daļu likuma 4. panta

2.3 daļā minētā amatpersona papildus likuma

6. panta ceturtajā daļā noteiktajam var savienot valsts

amatpersonas amatu tikai ar citu amatu, uzņēmuma līguma vai

pilnvarojuma izpildi, ja šī savienošana nerada interešu konfliktu

un ir saņemta tās valsts amatpersonas vai koleģiālās institūcijas

rakstveida atļauja, kura attiecīgo personu iecēlusi amatā;

1.2. saskaņā ar likuma 8.1 panta trešo

daļu valsts amatpersona, kura vēlas savienot valsts amatpersonas

amatu ar citu amatu (uzņēmuma līguma vai pilnvarojuma pildīšanu)

un kurai šāda amatu savienošana ir pieļaujama, saņemot

amatpersonas (institūcijas) rakstveida atļauju, pirms amatu

savienošanas (uzņēmuma līguma noslēgšanas vai pilnvarojuma

uzņemšanās) uzsākšanas rakstveidā iesniedz minētajai amatpersonai

(institūcijai) lūgumu atļaut savienot valsts amatpersonas amatu

ar citu amatu (uzņēmuma līguma vai pilnvarojuma izpildi). Minētā

panta ceturtajā daļā ir noteikts, ka valsts amatpersonai, kura

ieņem vairākus valsts amatpersonas amatus, rakstveida atļauja

jāsaņem katram amatam, kura savienošanai ar citu amatu saskaņā ar

likumu ir nepieciešama atļauja;

1.3. saskaņā ar Likuma par ostām pārejas noteikumu

15. punkta 2. apakšpunktu Ventspils ostas valdē ir

četri valdes locekļi - ekonomikas ministra, finanšu ministra,

satiksmes ministra un vides aizsardzības un reģionālās attīstības

ministra izvirzīti pārstāvji, kurus amatā ieceļ un no amata

atbrīvo Ministru kabinets;

1.4. Ministru kabinets ir institūcija, kas saskaņā ar likuma

7. panta piekto daļu ir kompetenta izsniegt atļauju

Ventspils ostas valdes locekļa amatu savienot ar citu amatu;

1.5. atbilstoši Ventspils brīvostas likuma 5. panta pirmajai

daļai Ventspils brīvostas pārvaldīšanu veic brīvostas pārvalde,

kuras statuss noteikts Likumā par ostām. Ventspils brīvostas

pārvaldes kompetenci nosaka Ventspils brīvostas likums, Likums

par ostām, Ministru kabineta 2020. gada 28. janvāra noteikumi Nr.

62 "Ventspils brīvostas pārvaldes nolikums" (turpmāk -

noteikumi Nr. 62) un Ministru kabineta 2020. gada 4. februāra

noteikumi Nr. 78 "Ventspils brīvostas noteikumi", kas

reglamentē Ventspils brīvostas iekšējo režīmu;

1.6. no Ventspils brīvostas likuma 2. panta izriet, ka

Ventspils brīvosta ir izveidota, lai veicinātu Latvijas

līdzdalību starptautiskajā tirdzniecībā, investīciju piesaisti,

ražošanas un pakalpojumu attīstību, kā arī jaunu darba vietu

radīšanu;

1.7. saskaņā ar noteikumu Nr. 62 7. un

34. punktu Ventspils brīvostas pārvaldes augstākā

lēmējinstitūcija ir Ventspils brīvostas valde, kuras kompetencē

ir:

1.7.1. apstiprināt brīvostas pārvaldes budžetu katram finanšu

gadam;

1.7.2. izdarīt izmaiņas kārtējā gada budžetā, apstiprināt un

precizēt turpmāko gadu investīciju programmu;

1.7.3. apstiprināt brīvostas pārvaldes finanšu līdzekļu

izlietojuma tāmes projektu nākamajam kalendāra gadam un

turpmākajiem pieciem gadiem un, ja nepieciešams, izdarīt

grozījumus tajā;

1.7.4. apstiprināt zemes un nekustamā īpašuma nomas maksas un

maksas par apbūves tiesību noteikšanu principus, kā arī nomas

līgumu un apbūves tiesību līgumu noslēgšanas kārtību;

1.7.5. izlemt jautājumus par zemes un būvju nodošanu nomā un

apbūves tiesību līgumu noslēgšanu, kā arī noteikt zemes un būvju

nomas maksas apmēru un maksu par apbūves tiesībām;

1.7.6. izskatīt komersantu iesniegumus, kuri adresēti

brīvostas valdei vai attiecas uz tās kompetenci;

1.7.7. izskatīt visas sūdzības par Eiropas Parlamenta un

Padomes 2017. gada 15. februāra Regulas (ES) 2017/352,

ar ko izveido ostas pakalpojumu sniegšanas sistēmu un kopīgos

noteikumus par ostu finansēšanas pārredzamību, pārkāpumiem;

1.7.8. lemt par noteikumu Nr. 62 34.5., 34.6., 34.13. un

34.16. apakšpunktā minētā līguma slēgšanu, kā arī par tāda līguma

slēgšanu, kura summa pārsniedz

75 000 euro (bez pievienotās vērtības

nodokļa) vai darbības laiks pārsniedz piecus gadus. Brīvostas

valde ar atsevišķu lēmumu var pilnvarot brīvostas pārvaldnieku

lemt par noteikumu Nr. 62 34.5., 34.6., 34.13. un

34.16. apakšpunktā minēto brīvostas valdes kompetencē esošo

līgumu slēgšanu, nosakot pilnvarojuma apjomu;

1.7.9. iepazīties ar informāciju par pārvaldnieka rīcību un

darījumiem viņa kompetencē esošajos jautājumos, kas izriet no

noteikumu Nr. 62 34.8. apakšpunkta;

1.7.10. apstiprināt brīvostas pārvaldes struktūru un amatu

sarakstu;

1.7.11. apstiprināt vidēja termiņa iekšējā audita stratēģisko

plānu un gada audita plānu;

1.7.12. iesniegt Latvijas Ostu, tranzīta un loģistikas padomei

priekšlikumus par valsts investīciju piesaistīšanu brīvostai;

1.7.13. izlemt jautājumus par tādu kredītu ņemšanu, kas

pārsniedz noteikumu Nr. 62 34.8. apakšpunktā minēto

apmēru;

1.7.14. pieņemt lēmumus ar ieteikuma raksturu par

brīvostas pārvaldes valdījumā esošā nekustamā īpašuma

atsavināšanu, nekustamā īpašuma iegūšanu valsts vai pašvaldības

īpašumā un komunikāciju un citu objektu izbūvi brīvostā, kas var

ietekmēt ostas darbību;

1.7.15. pieņemt lēmumus par nekustamā īpašuma iegūšanu

brīvostas pārvaldes īpašumā un brīvostas pārvaldei piederošā

nekustamā īpašuma atsavināšanu;

1.7.16. izīrēt vai iznomāt brīvostas pārvaldes labā

nodibinātos servitūtus uz citām juridiskām un fiziskām personām

piederošo nekustamo īpašumu;

1.7.17. atcelt brīvostas pārvaldnieka rīkojumus;

1.7.18. apstiprināt korupcijas novēršanas politiku, trauksmes

celšanas kārtību, risku vadības sistēmu un uzraudzīt to

īstenošanu atbilstoši normatīvajiem aktiem;

1.7.19. iesniegt Satiksmes ministrijā priekšlikumus par

nepieciešamajiem grozījumiem Ventspils brīvostas pārvaldes

nolikumā;

1.7.20. apstiprināt brīvostas pārvaldes emblēmu, citu

atribūtiku un veidlapu paraugus;

1.7.21. izlemt citus ar brīvostas darbību saistītus

jautājumus;

1.8. K. Rožkalns pilda direktora amata pienākumus

Latvijas Investīciju un attīstības aģentūrā, nodrošinot tās

vadību un tās darbības tiesiskumu. Saskaņā ar Ministru kabineta

2012. gada 11. decembra noteikumu Nr. 857 "Latvijas

Investīciju un attīstības aģentūras nolikums" 1. un

2. punktu Latvijas Investīciju un attīstības aģentūra ir

ekonomikas ministra pakļautībā esoša tiešās pārvaldes iestāde,

kuras darbības mērķis ir sekmēt Latvijas uzņēmumu konkurētspēju

un eksportspēju starptautiskajos tirgos, veicināt ārvalstu

investīciju apjoma pieaugumu, īstenot tūrisma attīstības valsts

politiku un valsts politiku inovācijas jomā.