1. pants

Ministru kabinets (Rīgā, Brīvības bulvārī 36,

LV-1050), izskatot Pāvela Rebenoka lūgumu atļaut savienot Rīgas

ostas valdes locekļa amatu ar ekonomikas ministra ārštata

padomnieka amatu, konstatēja:

1.1. saskaņā ar likuma "Par interešu konflikta

novēršanu valsts amatpersonu darbībā" (turpmāk - likums)

4. panta 2.3 daļu par valsts amatpersonām ir

uzskatāmas arī personas, kuras ieņem ostas valdes locekļa amatu.

Saskaņā ar likuma 7. panta piekto daļu likuma 4. panta

2.3 daļā minētā amatpersona papildus likuma

6. panta ceturtajā daļā noteiktajam var savienot valsts

amatpersonas amatu tikai ar citu amatu, uzņēmuma līguma vai

pilnvarojuma izpildi, ja šī savienošana nerada interešu konfliktu

un ir saņemta tās valsts amatpersonas vai koleģiālās institūcijas

rakstveida atļauja, kura attiecīgo personu iecēlusi amatā;

1.2. saskaņā ar likuma 8.1 panta trešo

daļu valsts amatpersona, kura vēlas savienot valsts amatpersonas

amatu ar citu amatu (uzņēmuma līguma vai pilnvarojuma pildīšanu)

un kurai šāda amatu savienošana ir pieļaujama, saņemot likuma

7. panta piektajā daļā minētās amatpersonas (institūcijas)

rakstveida atļauju, iesniedz minētajai amatpersonai

(institūcijai) rakstveida lūgumu atļaut savienot valsts

amatpersonas amatu ar citu amatu (uzņēmuma līguma vai

pilnvarojuma izpildi);

1.3. saskaņā ar Likuma par ostām 8. panta trešo daļu

Rīgas ostas valdē ir astoņi valdes locekļi - četri attiecīgās

pašvaldības pārstāvji, kurus amatā ieceļ un no amata atbrīvo ar

attiecīgās pilsētas domes lēmumu, un četri ministru (ekonomikas

ministra, finanšu ministra, satiksmes ministra un vides

aizsardzības un reģionālās attīstības ministra) izvirzīti

pārstāvji, kurus amatā ieceļ un no amata atbrīvo Ministru

kabinets;

1.4. ar Ministru kabineta 2019. gada 26. februāra

rīkojumu Nr. 87 "Par Jāņa Baika atbrīvošanu no Rīgas ostas

valdes locekļa amata un Pāvela Rebenoka iecelšanu Rīgas ostas

valdes locekļa amatā" ekonomikas ministra izvirzītais

pārstāvis Pāvels Rebenoks iecelts Rīgas ostas valdes locekļa

amatā;

1.5. ņemot vērā šā rīkojuma 1.4. apakšpunktā minēto,

Ministru kabinets ir institūcija, kas saskaņā ar likuma

7. panta piekto daļu ir kompetenta izsniegt atļauju Rīgas

brīvostas valdes locekļa amatu savienot ar citu amatu;

1.6. no Rīgas brīvostas likuma 2. panta izriet,

ka Rīgas brīvosta ir izveidota, lai veicinātu Latvijas līdzdalību

starptautiskajā tirdzniecībā, investīciju piesaisti, ražošanas un

pakalpojumu attīstību, kā arī jaunu darba vietu radīšanu;

1.7. saskaņā ar Likuma par

ostām 7. panta otro daļu ostas pārvaldīšanu

nodrošina ostas pārvalde, kas kā publisko tiesību subjekts veic

šādas valsts pārvaldes funkcijas:

1.7.1. nosaka ostas maksu un tarifu robežlīmeņus Likuma par

ostām 15. pantā minētajiem pakalpojumiem;

1.7.2. nosaka apsardzes un caurlaižu režīmu ostā;

1.7.3. atbilstoši kompetencei kontrolē ostas noteikumu

ievērošanu;

1.7.4. atbilstoši kompetencei kontrolē ostas komercsabiedrību

darbības atbilstību likumiem, Ministru kabineta normatīvajiem

aktiem un attiecīgās ostas pārvaldes nolikumam;

1.7.5. kontrolē ostas teritorijas aizsardzību pret

piesārņojumu, nodrošina ostas teritorijā radušos piesārņojuma

seku likvidēšanu, piedalās piesārņojuma seku likvidēšanā jūrā,

organizē kuģu radīto atkritumu un piesārņoto ūdeņu pieņemšanu, kā

arī izstrādā kuģu radīto atkritumu apsaimniekošanas plānu ostās.

Ministru kabinets nosaka kuģu radīto atkritumu un piesārņoto

ūdeņu pieņemšanas kārtību un kuģu radīto atkritumu

apsaimniekošanas plānu izstrādes kārtību;

1.7.6. nodrošina ziemas navigāciju ostā;

1.7.7. nosaka Starptautiskā kuģu un ostu iekārtu aizsardzības

kodeksa (ISPS) prasību izpildi ostā un kontrolē ostas teritorijā

izvietoto organizāciju darbību atbilstoši ostu iekārtu

aizsardzības plāniem;

1.7.8. pieņem lēmumu par atļauju uzsākt paredzēto darbību

ostas teritorijā atbilstoši likumam "Par ietekmes uz vidi

novērtējumu";

1.8. atbilstoši Likuma par

ostām 7. panta trešajai daļai ostas pārvalde

privāto tiesību jomā veic šādas funkcijas:

1.8.1. izstrādā ostas attīstības programmas projektu

atbilstoši apstiprinātajai Latvijas ostu attīstības koncepcijai

un attiecīgās pašvaldības attīstības programmai un teritorijas

plānojumam;

1.8.2. nodrošina Latvijas Ostu, tranzīta un loģistikas padomē

akceptētās ostas attīstības programmas īstenošanu;

1.8.3. apsaimnieko īpašumā esošo vai valdījumā nodoto īpašumu

- hidrotehniskās būves, piestātnes, kuģu ceļus, navigācijas

iekārtas un ierīces ostā, akvatoriju un navigācijas ierīces

Satiksmes ministrijas noteiktajos apsaimniekošanas rajonos, kā

arī ar ostas darbību saistīto infrastruktūru;

1.8.4. izstrādā un ostas pārvaldes nolikumā noteiktajā kārtībā

apstiprina finanšu līdzekļu izlietojuma tāmes projektu nākamajam

kalendāra gadam un turpmākajiem pieciem gadiem un, ja

nepieciešams, precizējumus iepriekšējā gadā iesniegtajā

perspektīvajā finanšu līdzekļu izlietojuma tāmē;

1.8.5. organizē ostas izbūvi un ar ostas darbību saistītās

infrastruktūras izbūvi ostas teritorijā atbilstoši ostas

attīstības programmai;

1.8.6. veic ostas pakalpojumu pieprasījuma un piedāvājuma

izpēti;

1.8.7. slēdz līgumus ar komercsabiedrībām par to darbību ostā,

lai nodrošinātu un pilnveidotu ostas pakalpojumu kompleksu

atbilstoši ostas pārvaldes nolikumam un ostas attīstības

programmai;

1.8.8. atbilstoši pilnvarām rīkojas ar ostas zemi un uz tās

esošajiem valdījumā nodotajiem valsts vai pašvaldības īpašuma

objektiem;

1.8.9. nodrošina tās īpašumā esošās vai valdījumā nodotās

infrastruktūras uzturēšanu un attīstību, kā arī piedalās ar ostas

darbību saistītās infrastruktūras attīstīšanā;

1.8.10. nodrošina ostas maksas un nomas (īres) maksas

iekasēšanu;

1.9. atbilstoši Rīgas brīvostas

likuma 5. panta pirmajai daļai brīvostas

pārvaldīšanu veic ostas pārvalde, kuras statuss

noteikts Likumā par ostām. Ostas pārvaldes kompetenci nosaka

Rīgas brīvostas likums, Likums par ostām, Rīgas

brīvostas pārvaldes nolikums un Rīgas brīvostas noteikumi,

kas reglamentē brīvostas iekšējo režīmu. Rīgas brīvostas likuma

6. panta pirmā daļa nosaka, ka brīvostas pārvaldes augstākā

lēmējinstitūcija ir brīvostas valde;

1.10. Pāvels Rebenoks pilda ekonomikas ministra ārštata

padomnieka amata pienākumus un sniedz ekonomikas ministram

konsultācijas juridiskos jautājumos;

1.11. ar Ministru kabineta 2019. gada 26. februāra

rīkojumu Nr. 88 "Par atļauju Pāvelam Rebenokam savienot

amatus" Pāvelam Rebenokam atļauts savienot Rīgas ostas

valdes locekļa amatu ar valdes locekļa amatu nodibinājumā

"Valerija Maligina fonds", padomes priekšsēdētāja amatu

akciju sabiedrībā "Olainfarm" un zvērināta advokāta

amatu.