1. pants

Ministru kabinets (Brīvības bulvāris 36, Rīga, LV-1050),

izskatot Ringolda Beinaroviča 2015. gada 6. jūlija iesniegumu ar

lūgumu atļaut savienot Liepājas speciālās ekonomiskās zonas

valdes locekļa amatu ar Ekonomikas ministrijas valsts sekretāra

amatu, konstatēja:

1.1. Ministru kabinets ir institūcija, kas saskaņā ar likuma

"Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu

darbībā" (turpmāk - likums) 7. panta 5.1 daļas 4.

punktu ir kompetenta sniegt atļauju Liepājas speciālās

ekonomiskās zonas valdes locekļa amata savienošanai ar Ekonomikas

ministrijas valsts sekretāra amatu;

1.2. Liepājas speciālās ekonomiskās zonas likuma 8. panta

pirmajā daļā ir noteikts, ka Liepājas speciālās ekonomiskās zonas

pārvalde ir valsts un pašvaldības izveidota atvasināta publisko

tiesību juridiskā persona, kas atrodas Ministru kabineta

pārraudzībā. Savukārt saskaņā ar Liepājas speciālās ekonomiskās

zonas likuma 9. panta otro un trešo daļu Liepājas speciālās

ekonomiskās zonas valdes sastāvā iekļaujami trīs valsts interešu

pārstāvji, kas deleģēti no Ekonomikas ministrijas, Finanšu

ministrijas un Satiksmes ministrijas, trīs Liepājas pilsētas

domes deleģēti pārstāvji un trīs Liepājas pilsētas domes ieteikti

Liepājas komersantu pārstāvji. Liepājas speciālās ekonomiskās

zonas valdes locekļus uz pieciem gadiem amatā ieceļ Ministru

kabinets;

1.3. saskaņā ar Liepājas speciālās ekonomiskās zonas likuma 3.

pantu Liepājas speciālā ekonomiskā zona izveidota, lai attīstītu

un veicinātu tirdzniecību, rūpniecību, kuģniecību un gaisa

satiksmi, kā arī starptautisku preču apmaiņu caur Latviju. Tās

uzdevums ir piesaistīt ieguldījumus ražošanas un infrastruktūras

attīstībai un jaunu darbavietu radīšanai Liepājā, kā arī veicināt

Liepājas reģiona attīstību;

1.4. Liepājas speciālās ekonomiskās zonas likuma 15. panta

pirmajā daļā ir noteikts, ka Liepājas speciālās ekonomiskās zonas

pārvalde saskaņā ar Likumu par ostām veic visas funkcijas, kuras

noteiktas ostas pārvaldei attiecībā uz Liepājas ostu un tās

teritoriju, kā arī atbilstoši šā panta trešajai daļai Liepājas

speciālās ekonomiskās zonas pārvalde ir Liepājas ostas pārvaldes

tiesību un saistību pārņēmēja;

1.5. ievērojot šā rīkojuma 1.4. apakšpunktā minēto, Liepājas

speciālās ekonomiskās zonas valdes locekļa amats būtu

pielīdzināms ostas valdes locekļa amatam un atbilstoši likuma 4.

panta 2.3 daļai par valsts amatpersonām ir uzskatāmas

arī personas, kuras ieņem ostas valdes locekļa amatu;

1.6. saskaņā ar likuma 7. panta 5.1 daļu likuma 4.

panta 2.3 daļā minētajām amatpersonām, kurām šajā

pantā nav noteikti īpaši amatu savienošanas nosacījumi, ir

atļauts savienot valsts amatpersonas amatu tikai ar:

1.6.1. amatu, kuru tās ieņem saskaņā ar likumu, Ministru

kabineta noteikumiem un rīkojumiem;

1.6.2. amatu biedrībā vai nodibinājumā, politiskajā partijā,

politisko partiju apvienībā vai reliģiskajā organizācijā;

1.6.3. pedagoga, zinātnieka, ārsta, profesionāla sportista un

radošo darbu;

1.6.4. citu amatu, uzņēmuma līguma vai pilnvarojuma izpildi,

ja to savienošana nerada interešu konfliktu un ir saņemta tās

valsts amatpersonas vai koleģiālās institūcijas rakstveida

atļauja, kura attiecīgo personu iecēlusi, ievēlējusi vai

apstiprinājusi amatā;

1.7. saskaņā ar likuma 7. panta 5.1 daļas 4. punktu

R. Beinarovičam Liepājas speciālās ekonomiskās zonas valdes

locekļa amatu ir atļauts savienot ar Ekonomikas ministrijas

valsts sekretāra amatu, ja to savienošana nerada interešu

konfliktu un ir saņemta tās valsts amatpersonas vai koleģiālās

institūcijas rakstveida atļauja, kura attiecīgo personu iecēlusi,

ievēlējusi vai apstiprinājusi amatā;

1.8. ar ekonomikas ministra 2015. gada 18. jūnija rīkojumu Nr.

469-p "Par R. Beinaroviča iecelšanu amatā" R.

Beinarovičs ir iecelts Ekonomikas ministrijas valsts sekretāra

amatā 2015. gada 6. jūlijā;

1.9. Ministru kabineta 2010. gada 23. marta noteikumu Nr. 271

"Ekonomikas ministrijas nolikums" 1. punktā ir noteikta

Ekonomikas ministrijas kompetence - Ekonomikas ministrija ir

vadošā valsts pārvaldes iestāde ekonomiskās politikas jomā.

Ministrija izstrādā un īsteno tautsaimniecības struktūrpolitiku,

rūpniecības politiku, enerģētikas politiku, ārējo ekonomisko

politiku, iekšējā tirgus politiku (precēm un pakalpojumiem),

komercdarbības attīstības politiku, konkurētspējas un tehnoloģiju

attīstības politiku, patērētāju tiesību aizsardzības politiku,

būvniecības un mājokļu politiku un citu politiku normatīvajos

aktos noteiktajās jomās. Saskaņā ar Ministru kabineta 2010. gada

23. marta noteikumu Nr. 271 "Ekonomikas ministrijas

nolikums" 11. punktu Ekonomikas ministrijas valsts

sekretārs:

1.9.1. organizē nozares politikas un stratēģijas izstrādi un

nozares politikas īstenošanu;

1.9.2. vada iestādes administratīvo darbu un nodrošina

ministrijas funkciju izpildi;

1.9.3. nodrošina ministra un parlamentārā sekretāra rīkojumu

izpildi;

1.9.4. izveido racionālu struktūru ministrijas funkciju

izpildei;

1.9.5. plāno finanšu resursus ministrijas padotībā esošajām

valsts pārvaldes iestādēm;

1.9.6. pieņem pārvaldes lēmumus un izdod iekšējos normatīvos

aktus;

1.9.7. bez īpaša pilnvarojuma pārstāv ministriju;

1.9.8. dod tiešus rīkojumus ministrijas pārvaldes amatpersonām

un darbiniekiem;

1.9.9. nodrošina ministrijas darbības nepārtrauktību, ja

notikusi ministrijas politiskās vadības maiņa;

1.9.10. veic citas Valsts pārvaldes iekārtas likumā noteiktās

tiešās valsts pārvaldes iestādes vadītāja funkcijas, kā arī citos

normatīvajos aktos noteiktās funkcijas.