1. pants
Spēkā · redakcija pārbaudīta 2026-05-18
Ministru kabinets (Rīgā, Brīvības bulvārī 36,
LV-1520), izskatot Ulda Seska 2011.gada 16.augusta iesniegumu ar
lūgumu atļaut savienot Liepājas speciālās ekonomiskās zonas
valdes locekļa amatu ar Liepājas pilsētas domes priekšsēdētāja,
Liepājas pilsētas domes Budžeta komisijas priekšsēdētāja,
Liepājas pilsētas pašvaldības Civilās aizsardzības komisijas
priekšsēdētāja, Liepājas pilsētas domes kapitāla daļu turētāja
pārstāvja sabiedrībā ar ierobežotu atbildību "Liepājas
olimpiskais centrs", Administratīvi teritoriālās reformas
padomes locekļa un partijas "Liepājas partija" valdes
priekšsēdētāja amatu, konstatēja:
1.1. Liepājas speciālās ekonomiskās zonas likuma
8.panta pirmajā daļā ir noteikts, ka Liepājas speciālās
ekonomiskās zonas pārvalde ir valsts un pašvaldības izveidota
atvasināta publisko tiesību juridiskā persona, kas atrodas
Ministru kabineta pārraudzībā. Savukārt 9.panta pirmajā daļā ir
noteikts, ka Liepājas speciālās ekonomiskās zonas valde ir
augstākā kolektīvā Liepājas speciālās ekonomiskās zonas
uzraudzības un pārvaldes institūcija. Saskaņā ar Liepājas
speciālās ekonomiskās zonas likuma 9.panta otro un trešo daļu
Liepājas speciālās ekonomiskās zonas valdes sastāvā iekļaujami
trīs valsts interešu pārstāvji, kas deleģēti no Ekonomikas
ministrijas, Finanšu ministrijas un Satiksmes ministrijas, trīs
Liepājas pilsētas domes deleģēti pārstāvji un trīs Liepājas
pilsētas domes ieteikti Liepājas komersantu pārstāvji. Liepājas
speciālās ekonomiskās zonas valdes locekļus uz pieciem gadiem
amatā ieceļ Ministru kabinets. Saskaņā ar Liepājas speciālās
ekonomiskās zonas likuma 10.panta pirmo daļu Liepājas speciālās
ekonomiskās zonas valde veic šādas funkcijas:
1.1.1. apstiprina Liepājas speciālās ekonomiskās
zonas attīstības plānu saskaņā ar Liepājas speciālās ekonomiskās
zonas likumu, valsts, pašvaldību un sabiedrības
interesēm;
1.1.2. slēdz līgumus ar Liepājas speciālās
ekonomiskās zonas ieguldītājiem par ieguldījumiem un
komercsabiedrību darbību Liepājas speciālās ekonomiskās zonas
teritorijā;
1.1.3. slēdz līgumus ar Liepājas speciālās
ekonomiskās zonas komercsabiedrībām par to komercdarbību Liepājas
speciālās ekonomiskās zonas teritorijā;
1.1.4. izsniedz Liepājas speciālās ekonomiskās
zonas komercsabiedrībām apliecības par tiesībām piemērot likumā
"Par nodokļu piemērošanu brīvostās un speciālajās
ekonomiskajās zonās" paredzētos nodokļu
atvieglojumus;
1.1.5. nosaka brīvās zonas un to robežas,
saskaņojot ar Valsts ieņēmumu dienestu šo zonu atbilstību brīvās
zonas režīma ieviešanai;
1.1.6. slēdz līgumus par Liepājas speciālās
ekonomiskās zonas teritorijā esošās zemes iznomāšanu vai
atsavināšanu, izņemot ostas zemes atsavināšanu, kā arī šajā
likumā norādītos gadījumus, kad zemes un cita nekustamā īpašuma
privatizāciju Liepājas speciālās ekonomiskās zonas teritorijā
veic citas institūcijas;
1.1.7. slēdz līgumus ar Liepājas speciālās
ekonomiskās zonas komercsabiedrībām par atsevišķu saimniecisko
funkciju vispārēju nodošanu tām atsevišķās Liepājas speciālās
ekonomiskās zonas apkalpošanas jomās vai atsevišķās Liepājas
speciālās ekonomiskās zonas teritorijas daļās;
1.1.8. kontrolē noslēgto līgumu izpildi;
1.1.9. apstiprina perspektīvo un nākamā gada
finanšu līdzekļu izlietojuma budžetu;
1.1.10. ieceļ, vada un kontrolē Liepājas speciālās
ekonomiskās zonas izpildaparātu;
1.1.11. veic normatīvajos aktos noteiktos brīvās
zonas administrācijas pienākumus Liepājas speciālās ekonomiskās
zonas teritorijā.
Ņemot vērā Liepājas speciālās ekonomiskās zonas valdei
noteiktās funkcijas, secināms, ka Liepājas speciālās ekonomiskās
zonas valdes loceklis ir uzskatāms par valsts amatpersonu likuma
"Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu
darbībā" 4.panta otrās daļas izpratnē;
1.2. speciālie amatu savienošanas ierobežojumi
likuma "Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu
darbībā" 4.panta otrajā daļā minētajām valsts amatpersonām
noteikti šā likuma 7.panta sestajā daļā, kas paredz, ka likuma
4.panta otrajā daļā minētās amatpersonas, kurām šajā pantā nav
noteikti īpaši amata savienošanas nosacījumi, var savienot valsts
amatpersonas amatu tikai ar:
1.2.1. amatu, kuru tās ieņem saskaņā ar likumu,
Ministru kabineta noteikumiem un rīkojumiem;
1.2.2. pedagoga, zinātnieka, profesionāla sportista
un radošo darbu;
1.2.3. amatu arodbiedrībā;
1.2.4. citu amatu, uzņēmuma līguma vai šā panta
vienpadsmitajā daļā neminēta pilnvarojuma izpildi, ja to
savienošana nerada interešu konfliktu un ir saņemta attiecīgās
valsts vai pašvaldības iestādes vadītāja vai viņa pilnvarotas
personas rakstveida atļauja;
1.2.5. amatnieka saimniecisko darbību,
reģistrējoties Valsts ieņēmumu dienestā kā saimnieciskās darbības
veicējam saskaņā ar likumu "Par iedzīvotāju ienākuma
nodokli", ja šī savienošana nerada interešu konfliktu un ir
saņemta attiecīgās valsts vai pašvaldības iestādes vadītāja vai
viņa pilnvarotas personas rakstveida atļauja.
Likuma "Par interešu konflikta novēršanu valsts
amatpersonu darbībā" 8.1 panta pirmā daļa nosaka,
ka personai, kura, stājoties valsts amatpersonas amatā,
vienlaikus ieņem citu amatu, un šāda amatu savienošana ir
pieļaujama, saņemot amatpersonas (institūcijas) rakstveida
atļauju, ir pienākums pirms iecelšanas, ievēlēšanas vai
apstiprināšanas amatā rakstveidā iesniegt šai amatpersonai
(institūcijai) lūgumu atļaut valsts amatpersonas amatu savienot
ar citu amatu.
Pamatojoties uz Liepājas speciālās ekonomiskās zonas
likuma 9.panta trešo daļu, Ministru kabinets ir institūcija, kas
saskaņā ar likuma "Par interešu konflikta novēršanu valsts
amatpersonu darbībā" 7.panta sestās daļas 3.punktu ir
kompetenta izsniegt atļauju savienot Liepājas speciālās
ekonomiskās zonas valdes locekļa amatu ar citu amatu, uzņēmuma
līguma vai 7.panta vienpadsmitajā daļā neminēta pilnvarojuma
izpildi, ja to savienošana nerada interešu konfliktu;
1.3. Liepājas speciālās ekonomiskās zonas valdes
locekļa amatam tiek virzīts Liepājas pilsētas domes
priekšsēdētājs U.Sesks kā Liepājas pilsētas domes pārstāvis.
U.Sesks Liepājas pilsētas domē ievēlēts 2009.gada 6.jūnijā, bet
par Liepājas pilsētas domes priekšsēdētāju ievēlēts 2009.gada
1.jūlijā.
Ievērojot likuma "Par interešu konflikta novēršanu
valsts amatpersonu darbībā" 7.panta piektās daļas 1.punktā
noteikto, ka pašvaldību domju priekšsēdētāji var savienot savu
valsts amatpersonas amatu ar amatu, kuru viņi ieņem saskaņā ar
likumu, Ministru kabineta noteikumiem un rīkojumiem, U.Seska
Liepājas pilsētas domes priekšsēdētāja amata savienošana ar
Liepājas speciālās ekonomiskās zonas valdes locekļa amatu ir
pieļaujama, ievērojot citus valsts amatpersonai likumā "Par
interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā"
noteiktos ierobežojumus un aizliegumus;
1.4. no U.Seska 2011.gada 16.augusta iesnieguma
izriet, ka U.Sesks bez Liepājas pilsētas domes priekšsēdētāja
amata ieņem vēl Liepājas pilsētas domes Budžeta komisijas
priekšsēdētāja, Liepājas pilsētas pašvaldības Civilās
aizsardzības komisijas priekšsēdētāja, Liepājas pilsētas domes
kapitāla daļu turētāja pārstāvja sabiedrībā ar ierobežotu
atbildību "Liepājas olimpiskais centrs", Administratīvi
teritoriālās reformas padomes locekļa, partijas "Liepājas
partija" valdes priekšsēdētāja amatu:
1.4.1. saskaņā ar likuma "Par
pašvaldībām" 61.panta pirmo daļu atsevišķu pašvaldības
funkciju pildīšanai vai pašvaldības administratīvās teritorijas
pārvaldīšanai no domes deputātiem un attiecīgās pašvaldības
iedzīvotājiem var izveidot valdes, komisijas vai darba grupas.
Liepājas pilsētas dome no deputātiem ievēlē pastāvīgās komitejas,
kuras sagatavo jautājumus izskatīšanai domes sēdēs, sniedz
atzinumus jautājumos, kas ir komitejas kompetencē. Liepājas
pilsētas domes Budžeta komisija ir pakļauta Liepājas pilsētas
domes Finanšu komitejai;
1.4.2. vienlaikus U.Sesks ieņem Liepājas pilsētas
pašvaldības Civilās aizsardzības komisijas priekšsēdētāja amatu.
Civilās aizsardzības likuma 9.panta otrās daļas 1.punkts nosaka,
ka viens no pašvaldību uzdevumiem civilajā aizsardzībā ir
piedalīties pašvaldību civilās aizsardzības komisijas darbā.
Minētā likuma 9.panta ceturtā daļa paredz, ka Ministru kabinets
apstiprina pašvaldību civilās aizsardzības komisiju sarakstu un
to darbības teritoriju, pašvaldību civilās aizsardzības komisijas
paraugnolikumu, kā arī nosaka šādu komisiju izveidošanas kārtību.
Saskaņā ar Ministru kabineta 2009.gada 22.septembra noteikumu
Nr.1072 "Noteikumi par pašvaldību civilās aizsardzības
komisiju sarakstu, komisiju darbības teritoriju un to
izveidošanas kārtību" 4.1.apakšpunktu pašvaldību civilās
aizsardzības komisiju republikas pilsētā izveido un tās
priekšsēdētājs ir pilsētas domes priekšsēdētājs. Atbilstoši
Ministru kabineta 2009.gada 22.septembra noteikumu Nr.1078
"Pašvaldības civilās aizsardzības komisijas
paraugnolikums" 2.punktam pašvaldības civilās aizsardzības
komisijas darbības mērķis ir koordinēt civilās aizsardzības
pasākumus katastrofu un to draudu gadījumā, kā arī veicināt
civilās aizsardzības jautājumu risināšanu;
1.4.3. sabiedrības ar ierobežotu atbildību
"Liepājas olimpiskais centrs" dalībnieki ir Latvijas
Olimpiskā komiteja (29,01 %) un Liepājas pilsētas dome
(70,99 %). Atbilstoši likuma "Par valsts un pašvaldību
kapitāla daļām un kapitālsabiedrībām" 14.panta pirmajai
daļai, ja pašvaldības kapitāla daļu turētājs ir pašvaldība, šajā
likumā paredzētos kapitāla daļu turētāja lēmumus pieņem
pašvaldības domes priekšsēdētājs - kapitāla daļu turētāja
pārstāvis. No likuma "Par valsts un pašvaldību kapitāla
daļām un kapitālsabiedrībām" 17.panta pirmās daļas izriet,
ka kapitāla daļu turētāja pārstāvis piedalās kapitālsabiedrības
dalībnieku sapulcē un pārstāv kapitāla daļu turētāju.
Atbilstoši Komerclikuma 136.panta pirmajai daļai
dalībnieks ir persona, kurai kapitālsabiedrībā pieder viena vai
vairākas daļas. Turklāt Komerclikuma 186.panta trešā daļa nosaka,
ka daļa dod dalībniekam tiesības piedalīties sabiedrības
pārvaldē, peļņas sadalē un sabiedrības mantas sadalē sabiedrības
likvidācijas gadījumā, kā arī citas likumā un statūtos paredzētās
tiesības. Sabiedrības ar ierobežotu atbildību "Liepājas
olimpiskais centrs" darbības veidi ir sporta klubu darbība
un sporta objektu darbība;
1.4.4. Administratīvi teritoriālās reformas padomē
U.Sesks tika apstiprināts ar Ministru kabineta 2005.gada
16.decembra rīkojumu Nr.804 "Par Administratīvi teritoriālās
reformas padomi". Administratīvi teritoriālās reformas
padome veic šādas funkcijas:
1.4.4.1. sniedz atzinumus par administratīvo
teritoriju izpēti un apvienošanās projektiem, normatīvo aktu
projektiem administratīvi teritoriālās reformas jautājumos,
administratīvi teritoriālā iedalījuma projektu;
1.4.4.2. apstiprina administratīvo teritoriju
izpētes un apvienošanās projektu sagatavošanas
metodiku;
1.4.4.3. sagatavo priekšlikumus administratīvo
teritoriju izpētei un apvienošanās projektiem;
1.4.5. no 2004.gada U.Sesks ieņem partijas
"Liepājas partija" valdes priekšsēdētāja amatu.
Politisko partiju likuma 2.panta pirmā daļa nosaka, ka partija ir
organizācija, kas tiek izveidota, lai veiktu politisko darbību,
piedalītos vēlēšanu kampaņā, izvirzītu deputātu kandidātus,
piedalītos Saeimas vai pašvaldību domju (padomju), Eiropas
Parlamenta darbā, ar deputātu starpniecību īstenotu partijas
programmu, kā arī iesaistītos publiskās pārvaldes institūciju
izveidē.
Atbilstoši partijas "Liepājas partija" statūtu
1.1.apakšpunktam "Liepājas partija" ir demokrātiska
labēja politiska partija, kuras darbības mērķi ir veicināt
Liepājas saimniecisko un ekonomisko attīstību, nodrošināt
Liepājas kā demokrātiskas un patstāvīgas pilsētas attīstību, uz
brīvprātības principiem apvienot Liepājas iedzīvotājus kopīgam
darbam, kā arī uzlabot un nodrošināt Liepājas iedzīvotāju
labklājību;
1.5. ņemot vērā likuma "Par interešu konflikta
novēršanu valsts amatpersonu darbībā" 7.panta sestās daļas
3.punktā noteikto, U.Seska Liepājas speciālās ekonomiskās zonas
valdes locekļa amata savienošana ar Liepājas pilsētas domes
Budžeta komisijas priekšsēdētāja, Liepājas pilsētas pašvaldības
Civilās aizsardzības komisijas priekšsēdētāja, Liepājas pilsētas
domes kapitāla daļu turētāja pārstāvja sabiedrībā ar ierobežotu
atbildību "Liepājas olimpiskais centrs", Administratīvi
teritoriālās reformas padomes locekļa un partijas "Liepājas
partija" valdes priekšsēdētāja amatu ir pieļaujama, ja tā
nerada interešu konfliktu, nebūs pretrunā ar valsts amatpersonai
saistošām ētikas normām un nekaitēs valsts amatpersonas tiešo
pienākumu pildīšanai un ja ir saņemta Ministru kabineta
rakstveida atļauja.