2. pants

Pēc iesnieguma izskatīšanas Ministru kabinets konstatē:

2.1. atmežošanu plānots veikt nekustamajā īpašumā Rīgas

ielā 13, Saulkrastos, Saulkrastu novadā (nekustamā īpašuma

kadastra Nr. 80130030769, reģistrēts Rīgas rajona

Zemesgrāmatu nodaļas Saulkrastu pilsētas zemesgrāmatas nodalījumā

Nr. 100000035437) (turpmāk - nekustamais īpašums);

2.2. nekustamais īpašums pieder privātpersonai;

2.3. nekustamajā īpašumā paredzēta jaunas palīgēkas -

lapenes - būvniecība meža zemē (turpmāk - paredzētā darbība);

2.4. atbilstoši Saulkrastu novada 2012. gada 31. oktobra

saistošajiem noteikumiem Nr. 17 "Saulkrastu novada

teritorijas plānojums 2012.-2024. gadam. Teritorijas

izmantošanas un apbūves noteikumi un grafiskā daļa"

zemesgabalam noteiktā atļautā izmantošana ir "mazstāvu

dzīvojamās apbūves teritorija". Nekustamajam īpašumam

saskaņā ar Saulkrastu pilsētas ar lauku teritoriju teritorijas

plānojumu ir izstrādāts detālplānojums (apstiprināts

2012. gada 30. maijā ar Saulkrastu novada domes lēmumu

(prot. Nr. 5 92. §) kā saistošie noteikumi

Nr. 10 "Detālplānojums zemes gabalam Rīgas ielā 13,

Saulkrastos") (turpmāk - detālplānojums). Detālplānojums

paredz jaunas apbūves - palīgēkas - izvietošanu blakus esošajai

apbūvei, tas ir, ārpus esošā pagalma teritorijas;

2.5. meža zemes atmežošana ierosināta nekustamā īpašuma

zemesgabala 1. kvartāla 1. nogabala daļā 0,0290 ha platībā.

Atmežojamā platība ietilpst Baltijas jūras un Rīgas jūras līča

krasta kāpu aizsargjoslā (turpmāk - krasta kāpu aizsargjosla).

Atmežošana nepieciešama paredzētās darbības ietvaros plānotajai

palīgēkas būvniecībai;

2.6. saskaņā ar Meža likuma 41. panta pirmo daļu

attiecīgo platību atmežo, ja tas nepieciešams būvniecībai un ja

personai ir izdots kompetentas institūcijas administratīvais

akts, kas tai piešķir tiesības veikt minētās darbības, un persona

ir kompensējusi valstij izdevumus, kas saistīti ar atmežošanas

izraisīto negatīvo seku novēršanu;

2.7. saskaņā ar Aizsargjoslu likuma 6. panta pirmo daļu

Baltijas jūras un Rīgas jūras līča piekrastes aizsargjosla

izveidota, lai samazinātu piesārņojuma ietekmi uz Baltijas jūru,

saglabātu meža aizsargfunkcijas, novērstu erozijas procesu

attīstību, aizsargātu piekrastes ainavas, nodrošinātu piekrastes

dabas resursu, arī atpūtai un tūrismam nepieciešamo resursu un

citu sabiedrībai nozīmīgu teritoriju saglabāšanu un aizsardzību,

to līdzsvarotu un ilgstošu izmantošanu. Ar Aizsargjoslu likuma

36. panta pirmo daļu noteikti aprobežojumi visā Baltijas

jūras Rīgas jūras līča piekrastes aizsargjoslā, savukārt ar

36. panta otro daļu papildus šā panta pirmajā daļā

minētajiem aprobežojumiem aizliegts krasta kāpu aizsargjoslā un

pludmalē celt jaunas ēkas un būves un paplašināt esošās, izņemot

36. panta otrās daļas 1. punkta

"b" apakšpunktā noteikto gadījumu, kad tiek

būvētas palīgēkas pie esošajām dzīvojamām ēkām un būvēm, un 3.

punktā noteikto gadījumu, kad ēku un būvju celtniecība vai

paplašināšana ir paredzēta vietējās pašvaldības teritorijas

plānojumā un notiek pilsētas teritorijā, un šīs darbības ir

saskaņotas ar attiecīgo Valsts vides dienesta reģionālo vides

pārvaldi;

2.8. saskaņā ar sugu un biotopu aizsardzības jomas

ekspertes Ineses Silamiķeles (sertifikāta Nr. 019, turpmāk -

eksperts) atzinumu "Atzinums par piejūras mežu biotopiem

nekustamajā īpašumā Rīgas ielā 13, Saulkrastos, kadastra

Nr. 8013-003-0769" (turpmāk - atzinums) nekustamajā

īpašumā konstatēts īpaši aizsargājams biotops "Mežainas

jūrmalas kāpas" (turpmāk - īpaši aizsargājams biotops).

Teritorija apsekota 2011. gada 1. oktobrī. Teritorija vērtējama

kā antropogēni maz ietekmēta, lai gan veģetācijā vērojamas

eitrofikācijas pazīmes, saglabājušās izcilas reljefa formas.

Teritorijā nav konstatētas īpaši aizsargājamo augu sugu atradnes.

Atzinumā norādīts, ka lapenes būvniecība pieļaujama, maksimāli

ierobežojot ietekmi uz dabiskajiem biotopiem un novēršot

potenciālo papildu slodzi uz blakus esošajām īpaši aizsargājamā

biotopa platībām, saudzējama kāpu zemsedze. Nav pieļaujama

teritorijas nožogošana (izņemot jau šobrīd esošo nožogojumu ap

ēkām un pagalmu), pieļaujama gājēju celiņa un kāpņu

labiekārtošana, nav pieļaujama ēkas (ar pastāvīgu funkciju)

būvēšana teritorijā, kur atrodas īpaši aizsargājams biotops;

2.9. paredzētajai darbībai ir veikts ietekmes uz vidi

sākotnējais izvērtējums un saņemts Vides pārraudzības valsts

biroja (turpmāk - birojs) atzinums, un izdoti tehniskie noteikumi

saskaņā ar likuma "Par ietekmes uz vidi novērtējumu"

10. un 11. pantā minētajām prasībām. Birojs 2013. gada

16. janvārī pieņēma lēmumu Nr. 17 "Par

ietekmes uz vidi novērtējuma procedūras nepiemērošanu".

Atzinumā minēts, ka birojs ir saņēmis Valsts vides dienesta

Lielrīgas reģionālās vides pārvaldes 2012. gada 21. novembra

sākotnējo ietekmes uz vidi izvērtējumu Nr. RI12S10210.

Izvērtējot Valsts vides dienesta Lielrīgas reģionālās vides

pārvaldes sākotnējo ietekmes uz vidi izvērtējumu

Nr. RI12S10210, birojs konstatē, ka paredzētā darbība

neatbilst likuma "Par ietekmes uz vidi novērtējumu"

4. panta pirmajā daļā un 1. pielikumā norādītajām

darbībām, kurām veicams ietekmes uz vidi novērtējums. Paredzētā

darbība īstenojama, ievērojot atbilstošās vides aizsardzības

prasības saskaņā ar likuma "Par ietekmes uz vidi

novērtējumu" 4. panta otro daļu, vietējās pašvaldības

teritorijas plānojuma un Aizsargjoslu likuma nosacījumus, kā arī

saskaņā ar citiem paredzēto darbību reglamentējošiem

normatīvajiem aktiem, nodrošinot apkārtējās vides aizsardzību no

iespējamās negatīvās ietekmes un veicot atmežošanu normatīvajos

aktos noteiktajā kārtībā;

2.10. Valsts vides dienesta Lielrīgas reģionālā vides pārvalde

2013. gada 28. janvārī ir izsniegusi tehniskos noteikumus

Nr. RI13TN0038 (spēkā līdz 2018. gada

27. janvārim) (turpmāk - tehniskie noteikumi), nosakot vides

aizsardzības prasības paredzētajai darbībai;

2.11. saskaņā ar šā rīkojuma 2.9. apakšpunktā minēto

izvērtējumu paredzētā darbība nav pretrunā Rīgas jūras līča

piekrastes aizsargjoslas izveidošanas mērķim, kā arī vides

aizsardzības principiem. Paredzētā darbība neatstās būtisku,

neatgriezenisku ietekmi uz apkārtējo vidi, Baltijas jūras un

Rīgas jūras līča krasta kāpu aizsargjoslu. Saskaņā ar

Aizsargjoslu likuma 36. panta ceturtās daļas 2. punktu

krasta kāpu aizsargjoslā aizliegts bez Ministru kabineta

ikreizēja rīkojuma mežā veikt būvniecību, kuras rezultātā platība

tiek atmežota;

2.12. saskaņā ar Ministru kabineta 2013. gada

11. jūnija sēdes protokollēmuma (prot.

Nr. 34 24. §) "Noteikumu projekts

"Grozījumi Ministru kabineta 1997. gada 1. aprīļa noteikumos

Nr.112 "Vispārīgie būvnoteikumi"""

2. punktu atbildīgā institūcija par ikreizēja Ministru

kabineta rīkojuma projekta sagatavošanu un iesniegšanu Ministru

kabinetā gadījumos, kad plānota meža zemes atmežošana Baltijas

jūras un Rīgas jūras līča piekrastes aizsargjoslā, ir Zemkopības

ministrija, ja būvniecības ierosinātājs ir akciju sabiedrība

"Latvijas valsts meži", vai Zemkopības ministrijas

padotības iestāde un Vides aizsardzības un reģionālās attīstības

ministrija, ja būvniecības ierosinātājs ir pašvaldība vai cita

persona.